Pabērzkalns atrodas Ventspils raj. Zlēku pagastā Ventas labajā krastā starp Jaunbērzkalnu un Priednieku mājām. 1895. gadā to apzinājis un pārbaudes izrakumus izdarījis V.Sizovs. 1937.gadā Pabērzkalnā notika arheoloģiskie izrakumi E.Šturma vadībā. Tika konstatēts, ka Pabērzkalns izmantots arī kā apbedījumu vieta. 1960-to gadu beigās Pabērzkalna tiešā tuvumā Venta intensīvi izskaloja krastu un veidojās nobrukumi, tāpēc 1970. un 1972.gadā senvietā notika aizsardzības izrakumi Ē.Mugurēviča vadībā.
Pabērzkalna nocietinājumi nav raksturīgi Latvijas pilskalniem, tomēr arheoloģiskie pētījumi šeit noteikti apliecinājuši sena nocietinājuma esamību. Pilskalns ierīkots ZA viļņveidīgu kāpu vidū. Tā plakuma norobežošanai izmantoti divi paralēli 2 un 4 m augsti, attiecīgi 25 un 50 m plati un ap 100 m gari dabiski veidojušies vaļņi, kuri, kā liecina arheoloģiskie pētījumi, mākslīgi paaugstināti un nostiprināti ar stabu konstrukcijas būvēm. Starp vaļņiem izveidots 10 – 20 x 100 m liels plakums, kurā konstatēts līdz 0,6 m biezs kultūrslānis. Plakumā atradušās ar pavardiem apkurināmas virszemes dzīvojamās ēkas. Iegūtās senlietas – bezripas keramikas lauskas, bronzas vītā kaklariņķa ar cilpu galiem fragments u.c. – ļauj apdzīvotību Pabērzkalnā datēt ar m.ē. 1.g. t.beigām – 2.g.t.sākumu. Uz šo pašu periodu attiecināma arī uz D no Pabērzkalna esošā Priednieku apmetne. Ventas pretējā krastā atrodas pazīstamie kuršu vēlā dzelzs laikmeta Piltenes Pasilciema senkapi.
Pabērzkalna mazākā vaļņa lēzenajā galā viduslaikos ierīkota kapsēta.
Par Pabērzkalnu zināma teika, ka šeit nogrimusi apburta pils līdz ar visiem cilvēkiem.
- J. Urtāns, J. Asaris. Latvijas rietumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga: fonds “Mantojums”, 1998.
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.