Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums — 1 m.; uzmērots 9. jūlija 1925. g.
Žaunerānu „Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000.
Šo pilskalnu zin plaša apkārtne. Tas tamdēļ, ka viņš atrodas paša lielceļa malā un īpatnēji izskatās. Gandrīz katrs ceļa gājējs to redzējis un atceras.
„Pilskalns” atrodas Daugpils apr. Aulejas pag. Žaunerānu ciema robežās. Uz kara kārtīm šā ciema vārds gan rakstīts „Žalnerčiki”, bet ļaudis šo ciemu tā nesauc.
Kalns stāv starp abiem Gaušļu ezeriem — lielajam ziemeļkrastā, bet mazajam rietummalā. Augsta līdzena vieta šeit pret ezeriem apraujas stāvā krauj urnā. Šai kraujā krastā ūdeņi izgrauzuši divas līdztekus gravas, starp kurām palikusi pašaura zemes strēmele. Šī vieta bijusi izdevīga pilskalna ierīkošanai un tas arī darīts.
Apkārtnes plāns M 1: 75000.
Redzams, ka šī vieta izlietota pilskalna ierīkošanai pa diviem lāgiem. Pirmais bijis neliels un mitinājies zemes strēmelei uz paša gala. Viņa plakums bijis iegareni apaļš 35—50 m. caurmērā. No dabas kraujumiem neaizsargātā ziemeļpuse, domājams, bijusi aprakta grāvjiem un beduīniem. Tagad tai vietā palicis 3 m. kritums uz ziemeļpusi, jo pilskalna plakums no neatminamiem laikiem tiek arts. Otrreiz pilskalns šeit ticis ierīkots daudz velak. Par pirmo pilskalnu viņš bijis daudz lielāks — viņa garums sniedzies līdz zemes strēmelei ziemeļos esošam šķērsgrāvim, kurš savienojis abas jau minētās dabīgās gravas. Tādā kārtā šim otrreiz darinātam pilskalnam radies ap 120 m. garš trijstūrains plakums. (Plānā parādīts šā plakuma dienvidus gals jeb pirmais pilskalns). Divu dažādu laikmetu apcietinājumu pastāvēšanu šai vietā apliecina mītņu kārta un atradumi. Pilskalna dienvidus galā, vecā pilskalna vietā mītņu kārta ap 1 m. bieza. Tā ir sevišķi melna un satura sevī rupjas, nevirpotas trauku lauskas. Šeit pat tiek uzarti akmens laikmeta ieroči. Divi šeit izarti kalti iegūti un nodoti pieminekļu valdei. Ziemeļos no šās vietas mītņu kārta daudz plānāka un satura plānas virpotas lauskas un dažādus dzelzs priekšmetus — šķēpa galus, nažus v. c
Žaunerānu „Pilskalns” no dienvidiem
Šis archaioloģiski interesantais pilskalns daudz cietis no laika zoba un ļaužu neprātības. Kalna kraujos sānos ūdens izskalojis dziļas grauzās. No pilskalna tiek ceļiem grants grābta un krāsnīm māls rakts. Arī arkls ir darījis visu, ko varējis pa ilgiem gadiem.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 3. sējums Latgale. — Pieminekļu Valde: Rīga, 1928.
Akcijas “100 Latgales pilskalni” arhīvs. 28.05.2018.g.
