Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 22. jūnija 1922.g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Vormsates pilskalna apkartnes plāns. Mērogs 1 : 25000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pilskalnu Vormsātes tuvumā paredzējis jau Bielensteins 1869. g., tuvāk tas noteikts v. Lovis “Burgenlexikonā”: “Zem Diž-Vormsātes Dzelzes jeb Dzeldes un Vormsātes dzirnupes saderā verstis no sudmalām un 2 verstis ziemeļos Dižvormsātes muižai”.
Šai vietā starp upju gravām palicis vairāk kā 20 metru augsts, šaurs zemesrags, kurš rietumu pusē pāriet laukos. Zemes raga mugura nav platāka par 10 – 15 metriem. Stāvākām malām ierobežotā vietā redzami divi uzbedumi ar grāvi rietumu pusē. Augstākais uzbedums paceļas rietumpusē 3 metri virs plakuma, bet zemākais – austrumos ir tikai 1,5 metru augsts. Starp abiem uzbedumiem tikai 35 metri atstarpes, kas pie kalna šaurās muguras dod visai nelielu plakumu. Pilskalnā samanāma ieejas vieta gar augstākā uzbeduma un grāvja ziemeļgalu.
Domājams, ka šis pilskalns bijis apdzīvots neilgu laiku, jo plakuma nav ne mazākā mītņu slāņa. Zem velēnas sākas tūliņ neaiztikta zeme.
Par pilskalnu stāstīja, ka kalnā esot bijis caurums, kurā metuši kokus un akmeņus. Caurumā esot laista arī pīle, kas izpeldējusi upē. Pilskalna uzbedumā esot aprakts zelts.
Pašā pilskalnā nekad nav nekādi arheoloģiski priekšmeti atrasti. Senkapi ar atradumiem atrodas 2 kilom. ziemeļos pilskalnam pie Rūšu mājām.
Vormsātes pilskalna modelis no ziemeļu puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pilskalnam rietumos redzamas kādas mājas krāsmatas, kura saukta “Piles”. Šis nosaukums vēl redzams uz nepārlabotām kara kārtēm.
4 kilometri ziemeļos Vormsātes pilskalnam pie Imulu mājām esot vieta , saukta “pilskalns” , kurai redzami uzbedumi un rakumi. Šī vieta vēl nav no lietpratējiem apskatīta un tuvāku ziņu trūkst.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
Added by
