Vildogas pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 : uzmērots 23. jūnijā 1927. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Nurmižu „Pilskalns” svešniekam grūti atrodams. Viņš ir valsts mežā Nītaures virsmežniecības Nurmižu meža 5. apgaitā 1,5 klm. dienvidos Lackavu mežsargmājai. Tikpat tālu viņš stāv austrumos Mucenieku mājām, kas atrodas Gaujmalā, Šis pilskalns skaitās agrākā Nurmižu, tagadējā Vildogas pagastā. Pēdējais pārdēvēts upītes vārdā kas tecēdama gar pilskalnu ietek Gaujā.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

No pilskalna līdz Nurmižu muižai gaisa virzienā 2 klm., bet līdz Siguldai — 5 klm. Vislabāk šis pilskalns atrodams dodoties gar Gaujmalu no Siguldas uz augšu līdz Muceniekiem un pēc tam pa meža ceļu gar upītes krastu ejot uz Nurmižu muižas pusi. Pēc minūtēm 20 gājēja priekšā pacelsies savrūps, gravām visapkārt atdalīts augsts kalns — meklētais pilskalns. Tam stāvi sāni un apaudzis biezu mežu. Mežu apņemta arī visa tuvākā un tālākā pilskalna apkārtne ziemeļos un dienvidos. Austrumu virzienā, pēc dažiem kilometriem mežs pāriet klajumos un laukos.

Nurmižu (Vildogas) “Pilskalns” no austrumiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Šim pilskalnam liels pusapaļš plakums ap 100 m. caurmērā. Pret vidu tas dažus metrus kumpjš un nemanot pāriet sānmalās. Vienīgie zemju darbi redzami šaurajā ziemeļgalā pie uzejas. Tur saskatāms pusmetru izplūdis uzbedums un aiz tā strups grāvis, kas noderējis ieejas vietas sašaurināšanai.

Zeme — smilts; mītņu kārta visai niecīga. Mēģinājumu rakumos atradās tikai sīkas oglītes. Pat trauku lauskas neizdevās uziet. Šī vieta nav pieskaitāma ilgāk apdzīvotām mītnēm, bet gan meža paslēptuvēm jeb pakalēm. Tāpēc no dabas aizsargātā vieta gandrīz nemaz nav cilvēka roku pārveidota, atskaitot rakumus pie ieejas.

Pirmo reizi šo pilskalnu aprakstījis A. Bīlenšteins Mag. 15,2, 46.-47. lp. Pēc viņa ziņām, Nurmižu pilskalns senāk esot ticis arts. Ar aršanas iespaidu izskaidrojamas plakuma un mītņu kārtas pārveidības.