Vīkšēnu pilskalns

Lielceļš, kas no Mazsalacas un Skaņkalnes gar Salacas upes kreiso krastu ved uz Staiceli, apmēram trīs kilometrus aiz Skaņkalnes ciemata robežas, ko iezīmē pareizticīgo baznīcas drupas ceļa kreisajā pusē, ieved Laņģupītes ielejā. Vīkšēnu pilskalns atrodas ap puskilometru pa kreisi no lielceļa Laņģupītes un kāda tajā ietekoša strautiņa sadurā. Zemes mēle no apkārtnes atdalīta ar taisnu, apmēram metru dziļu grāvi. No tā izmestās zemes gar grāvja ārmalu uzbērtas valnī. Pilskalna sāni pret abām strautiņu gravām jau no dabas ir pietiekoši stāvi, bet zemes mēles gals, kas ir lēzenāks, nocietināts ar pusmetru dziļu grāvi. Gar visām pilskalna plakuma malām uzbērts zemes valnis. Tādā veidā norobežots četrstūrains, kokiem neapaudzis laukums. leeja pilī bijusi pilskalna ziemeļaustrumos, kur valnī redzams pārrāvums. Zemes mēles
turpinājumā ārpus pilskalna vaļņa konstatēts sens kultūrslānis, kas norāda, ka ne tikai pats pilskalns, bet arī vieta ārpus vaļņiem bijusi apdzīvota.

Vīkšēnu pilskalna zemes nocietinājumi labi saglabājušies, tomēr tie neliecina, ka pilskalns būtu bijis īpaši nozīmīgs vai stipri nocietināts. Jau pirmais pilskalna aprakstītājs un uzmērītājs E. Brastiņš vērsa uzmanību uz pilskalnam tuvējo Vīkšēnu māju nosaukumu. Vārda «vīkšēt» senā nozīme ir upurēt, ziedot. E. Brastiņš saskatīja sakarību starp šā vārda skaidrojumu un vāji nocietināto pilskalnu. Viņš izteica domu, ka pilskalns varētu būt bijis sena priestera nocietināta dzīvesvieta. Domājams, ka šim pieņēmumam var pievienoties, lai gan pilskalna īsto nozīmi parādīs arheoloģiskie izrakumi. Par to, ka Vīkšēnu pilskalns varētu būt saistīts ar pagānisko kultu, liecina arī citi apsvērumi:

1. Starp pilskalnu un lielceļu, Laņģupītes labajā krastā, atrodas Mazsalacas vidusskolas skolēnu sakoptā Gudzonala, kas izveidojusies smilšakmens klintī. Ir vairāki nostāsti par tās garumu. Kādā alas sānkambarī bijusi izveidota pirts telpa, kur ļaudis pērušies vēl pat pēc otrā pasaules kara. Tagad pirts telpa daļēji aizgruvusi. Ir zināms, ka pie lībiešu pilskalniem (par tādu būtu uzskatāms arī Vīkšēnu pilskalns) nereti bijušas alas, kas bieži izmantotas kā pagāniskās kulta vietas. Par Gudzonalu šādu ziņu nav, tomēr alas atrašanās tiešā pilskalna tuvumā liecina, ka alai un pilskalna iemītniekiem senatnē ir bijis kāds sakars;
2. Taisnā līnijā divus kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Vīkšēnu pilskalna atrodas Skaņkalnes pilskalns, kura varenie nocietinājumi liek to uzskatīt par kāda sena novada centru. Šādu centru tuvumā bija jāatrodas arī atbilstošai kulta vietai, kur varētu pulcēties vienkopus lielāks daudzums ļaužu. Skaņkalnes pilskalnam citur šāda atbilstoša kulta vieta nav zināma;
3. Māju nosaukums Vīkšēni nav izveidojies jaunākos laikos, kā tas, piemēram, ir ar Vīkšēnu pilskalnam tagad tuvāko Pilskalnu māju nosaukumu. Šīs mājas kā no Vecvīkšēniem atdalīta jaunsaimniecība
   uzbūvētas tikai mūsu gadsimta 20. gadu sākumā. Māju nosaukums VVihkschen parādās Mazsalacas draudzes baznīcas grāmatās jau 1701. gadā, t. i., jau pirms Lielā mēra 1710. gadā, kad izmira ļoti daudzu māju iedzīvotāji un tika pārveidoti māju vārdi.

Kā norādījis arheologs E. Mugurēvičs, zviedru 1638. gada revīzijas materiālos Matīšu muižā minēts kāds ārstniecisko zāļu sīktirgotājs Balcers Vīkšēns (Vvieckschen), kura mājas pēc 1683. gada kartes bijušas Vīkšēnu pilskalna tiešā tuvumā. Tautas dziedniekus agrākos laikos uzskatīja gandrīz vai par burvjiem, un Balcera Vīkšēna nodarbošanās varēja apliecināt to, ka vēl viduslaikos Vīkšēnu pilskalna tuvumā dzīvojuši seno priesteru pēcteči.

Ar Vīkšēnu pilskalna apdzīvotājiem droši vien saistījās vēl viens arheoloģijas piemineklis — Vīkšēnu Kapu kalns, kas atrodas pilskalna tuvumā.

• J. Urtāns Ziemeļvidzemes pilskalni. – Rīga, 1991.