E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 17. jūnijā 1927. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
“Suvorova kalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
„Suvorova kalns” dabūjis savu nosaukumu jaunākā laikā no Vidzemes ģenerālgubernatora Suvorova, kurš Krimuldā uzturējies vairākas vasaras. Viņa vārdā tiek dēvēts arī kāds vecs ozols netālu no „Šveicermājas”.
Kāds bijis agrākais nosaukums šim pilskalnam, nav zināms.
Apraugāmais pilskalns atrodas Krimuldas-Turaidas robežupes Vikmestes labā krastā, puskilometra dienvidos Gravaszaķa mājām, nepilnu kilometru ziem- rietumos Krimuldas pilsdrupām. No Gaujmalas līdz Suvorova kalnam vesels kilometrs un tāpēc 1212. g. karadarbi, kas aprakstīti Indriķa kronikā nevar zīmēties uz šo vietu, bet gan uz Gaujai tuvāko Kārļa kalnu.
Apkārtnes plāns M. 1:75.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Vēsturnieki šai pilskalnā ieraudzījuši senās Cubbeseles pilsvietu, kaut gan senrakstos nekur nav teikts, ka šis vietu vārds apzīmētu kādu pili. Pilskalnam dienv.-rietumos 3 klm. gan atrodas Ķizbeles muiža, vāc. Kipsal, kas varētu būt senā nosaukuma sagrozījums.
Krimuldas “Suvorova kalns” no rietumiem. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Uz šo pilskalnu gan varētu attiekties 1206. g. notikumi, kad Kaupo, kas pārgājis kristīgāticībā, kopā ar zemgaļiem un ordeņa brāļiem spiests iekarot pats savu pili. „Un Kaupo ar karaspēku gāja pats pret savu pili, kurā vēl atradās viņa neatgrieztie radi un draugi”. Šai uzbrukumā 50 no tiem tiek nokauti, pārējie aizbēg, bet izlaupītā pils tiek nodedzināta. Degošās pils liesmas un dūmus redz viņpus Gaujas Sattezelē, Dabreļa pilī. Domājams, ka pēc šās Kaupo pils bojā iešanas, tiek uzcelta „Kaupo lielā pils” tagadējā Kārļa kalnā. Ja varētu runāt par kādu Kaupo „mazo pili”, tad uz to varētu arī zīmēties pilskalns pie Krimuldas Kaupiņu
mājām.
„Suvorova kalns”, tāpat kā visi citi tuvējie pilskalni, celts uz zemes raga starp dziļām gravām. No laukiem to atdala ap 40 m. garš 3 m. augsts uzbedums ar grāvi priekša. leeja plakuma ved gar uzbeduma dienvidgalu.
Plakuma garums 55 m, platums ap 75 m.; tam nepareiza četrstūra izskats. Zeme mālaina un klāta ar vāju trūdu kārtu. Pašlaik pilskalns aizaudzis krūmiem un mežu un apkārtnē maz pazīstams. Tas uzglabājies labi,
bez redzamiem postījumiem.
Added by
