Vierņu pilskalns

Vierņi ir liela sādža Cirmas ezera Z pusē iepretim Mārgas pussalai. Jaunatklātais pilskalns atrodas Vierņu sādžas Z galā. Sādžu no R robežo tagad izgrāvjota upīte jeb strauts ar plašāku ieleju – Rītupes labā krasta pieteka. Paralēli upītei tās A pusē ir Z – D virzienā orientēta atsevišķu lielāku un mazāku reljefa izcēlumu virkne. Vienā no tiem, kas ir ap 12 m augsts, stāvs un dabiski norobežots pret R, D un A, iekārtots pilskalns. Tas apaudzis lapu kokiem; kalnā ir pāris lielas un vecas priedes, arī mežābeles un mežonīgi jāņogu krūmi, kas varbūt liecina, ka agrāk pilskalns ir bijis kā īpaši ievērots.

Skatot no Z puses, pilskalns norobežots ar ap 1,5 m augstu puslokveida aprakumu, tad seko 6 – 7 m plata terase un tad vēl viens ap 1,5 m augsts aprakums. Aprakumi un terases pilskalna stāvajā A nogāzē neturpinās; R nogāzē aerolāzerskenējums rāda it kā terases turpinājumu; dabā tā nav drošāk saskatāma. Aprakumos un terasē pilskalna Z pusē to vidusdaļā ir aizmilzums, kas, iespējams, uzrāda seno ieejas vietu, kuru citur arī būtu grūti iedomāties.

Pilskalna plakums izlīdzināts, tomēr pāreja uz nogāzēm nav izteikti strikta. Visu plakumu, nogāžu augšdaļu, terasi un aprakumus klāj izteikts melns kultūrslānis, kurā ir deguši un šķelti akmeņi, atrasta bezripas keramikas lauska. Kultūrslānis ir jaušams arī kalna turpinājumā vēl kādus desmit metrus uz Z no pilskalna nocietinājumiem. Plakumā, nogāzēs un pilskalna pakājē ir vairāki lieli, deguši akmeņi. Apkārtne te vispār ir akmeņaina.

Spriežot pēc intensīvā kultūrslāņa, Vierņu pilskalns ir bijusi intensīvi izmantota nocietināta dzīvesvieta. Cirmas ezera Z krastā taisnā līnijā 2,4 km uz DDR no jaunatklātā pilskalna atrodas pazīstamie, arheoloģiski izpētītie latgaļu vidējā un vēlā dzelzs laikmeta Kivtu senkapi, kuriem nebija zināma atbilstoša dzīvesvieta. Ar dažādiem nostāstiem ir saistīta arī Mārgas pussala, bet Cirmas ezers – ar nostāstiem par ezerā nogrimušu pili un princesi.

Vieta apsekota 11.08.2021.

Pilskalnu LIDAR kartēs ievērojis un par to 2021. gada 28. jūlijā informējis senvēstures entuziasts Atis Blūms.