Viduku pilskalns

Par šā pilskalna esamību 2018. gada 2. maijā norādīja M. Maļkevičs, kurš, pārlūkojot aerolāzerskenēšanas materiālus, bija ieraudzījis šo vietu uz DR no Pakaļņa ezera Tartakas upes līkumā.

Vieta, kas ir grūti pieejama, tika uzmeklēta 2018. gada 6. maijā, atkārtoti fotografēta 12. maijā. Tika konstatēts, ka tur atrodas iepriekš nezināms pilskalns, kam pēc tuvējām dzirnavām tika dots Viduku pilskalna nosaukums. Viduku vārdu nes jau pieminētās dzirnavas, kam jau pirmskara laika kartēs minēts nosaukums “Enerģija”, bet tagad, lai gan dzirnavas atrodas Ancveriņu sādžas malā, pie tām ir zīme “Viduki”. Tāds pats nosaukums (un otrs, nedaudz atšķirīgs nosaukums “Vidoki” – teritorijai uz Z no dzirnavām) parādās arī mūsdienu kartē. Iespējams, ka tas ir kādreizējās sādžas nosaukums, lai gan V. Zepa Latgales vietvārdu vākumā tāds nosaukums neparādās [sal.: Zeps 1984]. Pilskalns taisnā līnijā atrodas nepilnus 200 m uz DR no Viduku dzirnavām, pretējā Tartakas upes krastā.

Viduku pilskalns ierīkots Tartakas upes labā krasta līkumā, ap 10–12 m augstā ragā. Rags vai izcēlums neaizņem visu pussalu, bet vairāk tās D un DA daļu, un upe, nedaudz iegrauzdamās ragā, aptek to no divām pusēm. Pilskalns ir orientēts ZA–DR virzienā, biezi apaudzis ar lapu kokiem, no kuriem izcilākie ir lielas apses un bērzi, arī ar biezu pamežu. Daļa no lielajiem kokiem ir bebru nograuzti un nogāzti vai vēja izgāzti.
Pilskalns ir bijis nepieejams no Tartakas upes puses, kur krasta krauja ir ļoti stāva, pretējās divās pusēs kalns ir mākslīgi nocietināts. ZA pusē pilskalnu, skatot no plakuma, nodala ap pusmetru dziļš grāvis, tad valnis un tad – vēl viens grāvis. Pilskalna Z daļā nocietinājumu sistēma gandrīz taisnā leņķī pagriežas uz DR un maina savu veidolu. Tur, pāris metru zem pilskalna plakuma līmeņa, cita virs citas ierīkotas trīs
plašas terases, kas aizņem gandrīz visu raga nogāzi. Terašu un grāvju gali izbeidzas Tartakas upes stāvajā krastā. Ar apkārtni pilskalnu Z savieno šaurāka un zemāka kaupre, kuras A pakājē, šķiet, ir Tartakas vecupes fragments. Pa šo šauro vietu ved tikko samanāma taciņa, ko tagad izmanto meža zvēri. Domājams, ka taciņa apzīmē seno ceļa vietu, pa kuru varēja doties uz pilskalnu. Ieejai pilskalnā vajadzētu būt taciņas
galā, tomēr pilskalna ZA puses vaļņos un grāvjos ieejas vieta nebija ieraugāma. Vēl tālāk uz Z sākas kādreizējie, tagad aizaugošie lauki. Pilskalna plakums ir nedaudz kumps, izlīdzināts, tomēr bez krasas pārejas uz ZR nogāzi. Izteikts kultūrslānis pilskalna plakumā nav jūtams. Zeme ir mazliet tumšāka ZA grāvjos un plakuma ZA pusē. Plakuma ZA daļā, zem izgāzta koka saknēm, tūlīt zem velēnas bija grantaina mālsmilts. Pilskalna plakums ZA–DR virzienā ir ap 45 m garš, pretējā virzienā tas ir ap 20–25 m plats. Tajā ir dažas aizmilzušas senu bedru vietas.

Pretī pilskalnam, upes otrā krastā, ielejas malā, jaušamas seno tīrumu aparas; arī pats upes krasts kādreiz tur ir bijis arts.

Uz ZA no Viduku pilskalna, otrpus Pakaļņa ezeram, ir pazīstamais un arheoloģiski pētītais Gūtiņu pilskalns. Arheoloģiskie izrakumi ļāvuši Gūtiņu pilskalna apdzīvotību attiecināt uz I g. t. p. m. ē. beigām – m. ē. I g. t. vidu vai otro pusi [Radiņš 1978: 60–61; Radiņš 1980: 84–85]. Savukārt ap 300 m uz ZA no Viduku pilskalna, Tartakas upes labajā krastā, netālu no tās iztekas no Pakaļņa ezera ir senvieta, kas apzīmēta kā Livanoviču senkapi. Vietas nozīme nav skaidra. Plašāku informāciju par to 1926. gadā sniedza Boļeslavs Brežgo, kas vietu uzmērīja, apzīmēja par kapenēm un minēja nostāstus, ka tur notikusi franču–krievu kauja un atrasti gredzeni, ķēdes un zobenu rokturi. Pirms gadiem trīsdesmit esot rakts, bet nekas neesot atrasts (B. Brežgo 1926. gada ziņojums un uzmērījums; glabājas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (turpmāk LNVM) arhīvā). Vieta pēc uzmērījuma lokalizēta 1977. gadā. Tolaik aptaujātie vietējie ilgdzīvotāji par šo vietu neko nezināja teikt. Tolaik tur kurmja rakumā tika atrasta tuvāk nenosakāma keramikas lauska (J. Urtāna 1977. gada 19. septembra ziņojums; glabājas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk NKMP) arhīvā). Franču kara pieminēšana ir raksturīga Latgales arheoloģisko vietu folklorai, arī nostāsti par atrastajām lietām vairāk raksturīgi senkapiem, tomēr, ja te noteikti būtu bijuši senkapi, tad vajadzētu parādīties arī ziņām par cilvēku kaulu atradumiem. Šajā vietā Tartakas upe laužas caur izteiktu valni, kas pat atgādina dambi, bet šķiet, ka tas ir tikai savdabīgs dabas veidojums.

Viduku pilskalnam nav izteikta kultūrslāņa, taču pilskalna zemes nocietinājumi ir visai ievērojami un savdabīgi. Šķiet, ka Viduku pilskalns būtu pieskaitāms tā sauktajiem patvēruma pilskalniem, kuriem raksturīgi zemi, bet noteikti būvēti nocietinājumi vaļņu, grāvju un terašu veidā, taču trūkst kultūrslāņa vai tas ir neievērojams.

Par Viduku pilskalna jaunatklāšanu tika sniegta informācija arī presē [Sprūde 2018a; Latgalē 2018].