Kurzemes “Elkakalni”, ar maz izņēmumiem, ir vienmēr cilvēka roku apcietināti. To nevar teikt par “Baznīckalniem”, jo apcietinātu baznīckalnu Kurzemē nav. Domājams, ka Elkakalni, kā apcietinājuma veids, cēlušies kādā noteiktā aizvēstures laikmetā, par kuru tuvāku ziņu trūkst. Salīdzinot pazīstamos Kurzemes Elkakalnus, uzkrīt tas apstāklis, ka tie celti samērā lēzenos uzkalnos, tiem apaļš plakums, kas norobežots ar nelieliem grāvjiem un uzbedumiem. Pateicoties tam daudzi Elkakalni ir noarti, kā piem., Elkakalns Durbes pagastā, dažus kilometrus no Krotes muižas. Šās vietas gredzenveidīgais uzbedums pirms gadiem vēl esot bijis redzams, kamēr tagad tā ir līdzena vieta ar ogļainu mitņu slāni vidū.
“Elkakalns” , kas atrodas 1 1/2 kilometru austrumos Vērgales baznīcai, pie Elka mājām, tiek saukts arī par Pilskalnu. Tomēr šis nosaukums pazīstams tikai tuvākā apkārtnē, pārējie kalnu dēvē par Elkakalnu, varbūt aiz tā iemesla, ka Elka mājas uzceltas taisni pašā pilskalna plakuma. Vērgales Elkakalns ierīkots uz 9 m. augsta zemes stūra, kurš austrumu virzienā izspiedies uz ielejas pusi. Ielejā senāk ar aizdambējumu palīdzību bijis uzstādināts ezers, kurš tagad nolaists un viņa vietā zāļo druvas. Kalnmalā pret kādreizējo ezeru redzamas 2 terases – viena plakuma malā, bet otra sānu vidū. Rietumu pusē vairs samanāma tikai viena terase, jo šeit atrodas Elku mājas pagalms, kura izkopšanai daudz kas pazudināts no pirmatnējiem bedumiem. Elkakalna plakumam apaļš veids 50 m. caurmērā. Tas apstādīts augļukokiem un tiek lietots arī kā sakņu dārzs. Dārzā kokus stādot saimnieks Bibis atradis daudz ogļu. Pārbaudot mitnu slāni izrādījās, ka tas patiesi satur daudz ogļu. Plakuma vidū tas plānāks, bet gar malām ap 1/2 m. dziļš.
Kalnā esot senos laikos pils nogrimusi. Reiz kāds gudrinieks, vārdā Feldmanis, Lielās Piektdienas vakarā gribējis pili no jauna uzcelt, jo tas viņai zinājis vārdu. Tomēr darbs neesot izdevies, jo tas ticis iztraucēts.
Šo vietu uzdod, kā pilskalnu A. Bielensteins un ved sakaros ar senrakstos minēto Virgenare (1253) un mons Virgenare.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.