baltava.blogspot.com par pilskalnu
Visgrūtāk sasniedzmais bija pēdējais pilskalns, ko apmeklējām – Vējavas pilskalns. Tas atrodas kādus 300 m no ceļa, lai līdz tam nokļūtu jālaužas cauri pamatīgiem brikšņiem un jābrien pa mālainiem, purvainiem dubļiem.
Tomēr, nokļūstot līdz Ernesta Brastiņa savulaik uzmērītajam pilskalnam, skats ir mazliet labāks, jo šķiet, ka pilskalna plakums sācis aizaugt tikai pēdējos pārdesmit gados. Agrāk šeit rīkotas zaļumballes.
Autors: Ieva Pīgozne
E.Brastiņš par pilskalnu
Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 29. maijā 1926. g.
Vējavas “Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000
Vējavas (vāc. Fehgen) „Pilskalns” stāv 1 klm. dienv.-rietumos pagastvaldei, tikpat tāļu ziem.-austrumos Vējavas muižai, valsts mežā, Laģēnu māju lauku tuvumā. Divi klm. dienv.-austrumos pilskalnam paceļas 280 m. augstais Bākužu kalns.
Pilskalns ieņēmis ap 25 m. augstu kalnu, kas izstiepās ziem.-dienvidu virzienā. Pašā augstākā vietā ar terašu palīdzību ierīkots garens plakums, kura platums grozās ap 12 m. Ziemeļos un dienvidos plakums nolaižas pakāpi zemāk un beidzas ar 3 m. augstu kraujumu, kas drīz pēc tam pāriet lēzenā dabīgā kalna nogāzē.
Apkārtnes plāns M. 1:75.000.
Apkārt kalnam 2 terases, kas atrodas ap 4 un 9 m. zemāk par plakumu. Uzbedumu vairs nav; varbūt tie varējuši būt plakuma galos, bet nav uzglabājušies. Izrīkojumu dēļ, kas tiek rīkoti šai kalnā, nesen centīgie sabiedriskie darbinieki pilskalna virsu gluži nolīdzinājuši un aprakuši takām un celiņiem. Gar plakuma malām zemē iedzīti mieti, kas noderējuši sola kājām. Kalnu lieto vietējā bibliotēkas biedrība.
Pilskalna sāni apauguši vecu egļu mežu. Irdeno grants zemi klāj 0,5—1 m. bieza melna mītņu kārta ar trauku lauskām, akmeņiem un oglēm.
Pilskalns, pēc tā uzbūves spriežot, pieder relatīvi vecākam laikmetam un viņa tips biežāk sastopams Latgalē un Augšzemē.
Vējavas “Pilskalna” plakums
Ļaudis teic, ka pilskalnā baidot. Pirms dažiem gadiem divi puiši nopirkuši degvīnu un atnākusi uz pilskalnu, lai to izdzertu. Uzkūruši uguni un dzēruši. Te ieradies mazs vīriņš ar garu bārdu, sācis lasīt žagarus un metis tos ugunī. Uz puišu jautājumu tas nav ne vārda atbildējis. Tāpat nedzēris arī piedāvāto šņabi. Puišiem pameties bailes no dīvainā vīreļa un tie metušies prom no pilskalna.
Pilskalnu pie Vējavas pieminējis K. von Lovis of Menar’s „Burgenlexikon” 24. lp. Nekādu citu ziņu par šo interesanto pilskalnu literatūrā nav, izņemot teiku, kas atstāstīta Lercha — Puškaiša. „Teikās un pasakās” V. daļā 392. lpp. Vējavas pilskalnā esot pils bijusi, bet kara laikā pils valdnieks ar visu saimi iebraucis ezerā.
Added by
