Vecrudbārži ir vecsaimniecība, kas situēta ap 2 km gara un ap kilometru plata no trijām pusēm mežu ieskauta reljefa izcēluma augstākajā vietā. Pilskalns atrodas ap 200 m uz DR no Vecrudbāržiem. Te augstienei pret R ir stāvs, gravām izrobots kritums. Pilskalns ierīkots zemes mēlē starp divām šādām gravām, to nodalot ar izteiktu grāvi. Pret pilskalnu grāvis ir ap 4 – 5 m augsts, bet šī grāvja mala būtu uzskatāma jau par pilskalna nogāzi, jo tā ir gara un slīpa. Pretējā pusē grāvis ir līdz 2 m dziļš. Tā platums platākajā vietā ap 12 – 15 m. Grāvja D pusē ir aizmilzums, kas, domājams, uzrāda kādreizējo ieejas vietu. Pilskalna DA un D nogāzē ap 5 m zem plakuma līmeņa grāvis pārveidojas par ap metru platu terasi.
Pilskalna plakums ir izlīdzināts, ar krasu pāreju uz nogāzi. Tā garums ap 50 m, platums platākajā vietā ap 30 m. Plakuma A mala pret grāvi ir par nepilnu metru piepacelta, iespējams, uzrādot seno valni. Virzienā uz R kalns sašaurinās, tā nogāze ir mazāk strikta, kalna virsma respektīvi plakums ir par pāris metriem nolaidens. Visas kalna nogāzes ir stāvas. Z pusē plakums paceļas par 13 – 14 m virs gravas dibena; D pusē – par 14 – 15 m. R pusē kalna pakājē ir mitra, purvaina, tagad izgrāvota plašāka Vidagas labās puses pietekas ieleja.
Kultūrslānis pilskalna plakumā nav jaušams, lai gan zeme varētu būt nedaudz tumšāka nekā tas ir citur apkārtnē.
Par pilskalnu ir stāstīts, ka tur kalnos bijusi zviedru karaspēka nometne un zviedri esot ierakuši savu mantu.
Vecrudbāržu pilskalns ierīkots jau no dabas pilskalna izveidei piemērotā vietā. Pilskalnu nocietinot, ir izveidots vērā ņemams grāvis un veidotas terases.
Vieta apsekota 24.09.2021.
Pilskalnu 2021. gada 10. jūnijā kopā ar vairākiem kolēģiem apmeklēja un aprakstīja, apzīmējot to par varbūtēju pilskalnu, arheologs Jānis Ciglis.
