Mērogs 1:1000, griezumu augstums 1 m. Izzīmēts pēc 1941. gada uzmērījuma
Vecračinas pilskalns atrodas Daugavpils raj. Naujenes pagastā Daugavas labajā krastā Vecračinas sādžā, 2,5 km uz D no Izvaltas dzelzceļa stacijas. Pilskalnu pirmais 1941. gadā plašāk aprakstīja A. Gusars. 1986. gadā pilskalnā izdarīti aizsardzības izrakumi T. Bergas vadībā.
Apkārtnes plāns M 1:200 000
T. Berga rakstīja, ka Vecračinas pilskalna ierīkošanai izmantots dabisks no divām pusēm kraujš krasta atzarojums, kuru A un DA pusē norobežo apmēram 18-27 m dziļa grava, DR pusē – Daugava. Otrajā pusē, kur pilskalns savienojas ar tīrumiem, bija ierīkoti trīs 50 m gari vaļņi. Pilskalna (plakuma – J. U) platība 60 x 30 m, tā forma atgādina izstieptu trīsstūri. Tas pilnīgi izpostīts, ierīkojot šeit vecticībnieku kapsētu, kura pastāvējusi aptuveni 200 gadu.
Vecračinas pilskalns
Salīdzinot ar A. Gusara 1941. gada aprakstu un uzmērījumu, mūsdienās pilskalna vaļņi ļoti cietuši. Arējais valnis pilnīgi norakts, vidējam valnim norakts viss A gals, iekšējais valnis saglabājies netraucēts. Abu pēdējo vaļņu augstums – 2 m, platums – 9-10 m. Vaļņu iekšējā nogāze ir stāvāka. ārējā, pret grāvi vērstā, – lēzenāka. Vaļņi un plakums izpostīti ar kapu ekshumāciju.
Arheoloģiski pētot vaļņus, noskaidroja, ka tie uzbērti no dzeltenas smilts. Pie vaļņu pamata konstatēta 2-10 cm bieza pelnu kārta, tomēr nekādas senlietas netika atrastas. T. Berga secināja, ka “ņemot vērā nocietinājumu sistēmu, to (pilskalnu – J. U). iespējams, var datēt ar vēlo dzelzs laikmetu”. Var būt, ka pilskalnam atbilstoša apmetne bijusi arī ārpus vaļņiem, jo tīrumā konstatēta tumšāka zeme.
Pilskalna zemes veidojumu aksonometriskais zīmējums no dienvidiem. M.Urtānes zīmējums.
- J. Urtāns Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni. – Rīga, 1995.
- J. Urtāns Daugavas pilskalni. – Rīga, 1993.
