Veckurpnieku pilskalns

Veckurpnieku mājas, pie kurām atrodas pilskalns, izvietotas pie Cirgaļu—Lobērģu lielceļa apmēram trīs kilometrus uz dienvidrietumiem no Cirgaļiem. Pie Veckurpnieku un Lejaskurpnieku mājām, kas atrodas šā ceļa kreisajā pusē, ir ferma. Veckurpnieku pilskalns paceļas 400 m uz dienvidiem no lielceļa un apmēram 100 m uz dienvidaustrumiem no Veckurpnieku mājām.

Veckurpnieku pilskalns tautā saukts par Krautavu kalnu, un stāstīts, ka tajā atradusies senlatviešu pils, ko igauņi vairākkārt nopostījuši.

Krautavu kalns ir ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā izstiepta, bērziem apaugusi, apmēram 200 m gara roza. Tai jau dabiski ir ļoti stāvas malas un šaura virsotne, kuras platums svārstās no četriem līdz astoņiem metriem. Rozas vidusdaļā ir apmēram piecus metrus dziļa pāržmauga, kas kalnu sadala divās apmēram vienāda lieluma daļās. Dienvidaustrumu daļa, kas ir nedaudz augstāka par pretējo kalna pusi un paceļas virs apkārtnes 12—14 metrus, ar apmēram vienu metru dziļu un sešus metrus garu (tāds te ir rozas platums) mākslīgi raktu grāvi pārdalīta vēl vienu reizi. Aiz grāvja dienvidaustrumu virzienā kalna  muguras platums palielinās līdz 6—B metriem. Šķiet, ka mākslīgi pastāvināts ir arī pats kalna gals. Ļaudis stāstījuši, ka pilskalna pakājē vecos laikos bijis uzplūdināts ūdens.

Krautavu kalns, kas ir interesants dabas veidojums, bijis izdevīgs pilskalna ierīkošanai, kas ari ir izdarīts, tomēr šā kalna nelielie mākslīgie pārveidojumi un nenozīmīgais plakums neļauj šo pilskalnu uzskatīt par nozīmīgu senatnes centru.

Pēc arhīvu ziņām kalnā ap 1915. gadu atrasts īpatnēji veidots māla trauks. Mūsdienās kalna virsotnē redzama mālaina smilts bez kultūrslāņa pazīmēm.

• J. Urtāns Ziemeļvidzemes pilskalni. – Rīga, 1991.