Vārtājas pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 18. jūlijā 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Vārtajas jeb Vārtagas upe, Bārtas pieteka, dodas no ziemeļiem uz dienvidiem pa krāšņu ieleju, sauktu par Lanku. Vārtajas lanka 1— 2 kilometru plata un tās krasti līdz 40 metru augsti, bieži apdzīvoti un ļoti auglīgi. Tai vietā, kur lielceļš no Virgas muižas uz Grobiņu vezdams paceļas Vārtajas lankas labajā krastā, pa kreisi roki aiz Kalnenieka mājām, paceļas varens kalns, saukts Elkas. To redz jau notālēm un viņš ir apkārtnē valdošais augstums. Nav šaubu, ka šī vieta ir senais Vārtajas pilskalns, kurš Rīmju kronikā saukts “Varchdach” (5029) un “Varrach”.

Vartajas apkārtnes plāns. Mērogs 1 :42000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pilskalns ierīkots uz zemes raga, kas radies starp Vārtaju un avotainu gravu. Tai vietā, kur bijis savienojums ar apkārtējo līdzenumu, tas pārrakts diviem grāvjiem un uzbedumiem. Priekšējais uzbedums un grāvis tiek arts un vāji uzglabājies, turpretī otrs paceļas vairāk kā 10 metru augsti un maz postīts. Gar pilskalna austrumnogāzi ir terase, uz kuras pasaules karā ierīkoti vācu ierakumi. Ierakumiem izlietota arī plakuma austrummala. Plakums iedobts lēzenas bļodas veidā. No zemākās vietas izverd avotiņš, kurš rietuma pusē izgrauzis plakuma malā sev ceļu. Pilskalna rietuma sānos radušies daži zemju nobrukumi, kuros redzams dziļš mitņu slānis. Pilskalna plakumam iet pāri no ziem. uz dienv. Znotiņu un Kalnenieku māju robeža. Šie saimnieki senāk pilskalnu aruši, bet tagad to izlieto ganībām.

Vārtajas „Elkas“ no austrumu puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Vārtajas pilij pieder liela loma Kurzemes vēsturē. Starp citu, pēc Durbes kaujas, kas notika 1260. g , kurši sacēlās pret ordeni un Vārtajas pilskungs Otulis (Utilie) nolietā šaī pilī astoņus ordeņa brāļus.

Ši ir arī vienīgā vieta Kurzemē, uz kuru varētu zīmeties Ansgara dzīves aprakstā 853. g. minētā “Seeburg”. Bez šaubām šis vārds ir tulkojums un nozīmē kādu apcietinātu vietu, sauktu kursiski kādā ūdens vārdā. Vāra, kā zināms ir senbaltu valodā ūdens (vāravīksna); šis vārds vēlāk pārveidojās par māre un jūra. Vienīgi šo pilskalnu var aizstāvēt aprakstā minētie 7000 karotāju, jo Vārtajas pilskalna plakums vien ir vairāk kā 5600 kvadrātmetru liels. 5 dienu gājienā no šejienes atrodas otra pils, kas minēta taī pašā aprakstā, t. i. Apule, kas atrodas Lietavāstarp Sarķu un Apules sādžām, 12 verstis no Skodas.

Vārtajas pilskalns skaitās Tadaiķu pagasta Vārtaju “galā”, kurā ietilpst 20 saimnieki. 5 no tiem saucas par ķoniņniekiem, to starpā arī Kalninieku vecais saimnieks Māraks, kas šīs ziņas sniedza. Viņš arī stāstīja, ka senāk pilskalnā esot caurums bijis. Ja tur iesvieduši kokus, tad, melšot, pa nakti tie bijuši atkal izsviesti laukā.