Agrākos laikos Daugava augšpus Ogres upes ietekai ir līkumojusi, atstājot salas un kādreizējo gultņu vietas. Viena šāda senas gultnes vieta atrodas Daugavas kreisajā krastā, orientēta aptuveni Z – D virzienā, starp Tomes baznīcu dienvidos un Dirveiku mājām ziemeļos. Senais Daugavas krasts, kas šeit ir liela iekšzemes smilšu kāpa, pret A ir ļoti stāvs, ap 20 m augsts. Tālāk uz R no senkrasta turpinās viļņots smilts veidots reljefs; te sākas plašie Baldones meži. Pati senkrasta mala pilskalna vietā ir vēl izcelta par 4 – 5 m. Daugava, tagad jau Rīgas HES ūdenskrātuve, atrodas nepilnu kilometru uz A no pilskalna.
Pilskalna ierīkošanai izvēlēta kāda izcilāka vieta Daugavas sengultnes malā. Veidojot pilskalna nocietinājumus, reljefa izcēlums no visām pusēm aprakts. Aprakums ir 1 – 2 m augsts, augstāks pret R, mazāk augsts pret A, kur aprakums veidots Daugavas senkrasta malā. Aprakuma pakājē izveidota līdz 2 m plata terase. A pusē pilskalns virs sengultnes stāvi paceļas par 24 m, pretējā pusē virs tuvākās apkārtnes – par 8 m. Aprakuma ietvertā teritorija plānā ir nosacīti četrstūrveidīga. Pilskalna par nepilnu metru pret R nolaidenā plakuma garums ir 30 m, platums – 17 m. Kopumā nocietinājuma veidojums nav īpaši izteikts. Mazizteikts aizmilzums, kas varbūt uzrāda seno ieejas vietu, vērojams pilskalna DR gala aprakumā. Visā kalnā zemes sastāvs ir viegla, gaiša smilts; kultūrslānis nav jaušams.
Kopumā Vanagu pilskalns ir veidots ļoti vienkārši. Spriežot pēc kultūrslāņa trūkuma, tas nav bijis pastāvīgi vai ilgstoši izmantots. Pie Vanagiem Daugavas krastā ir Grīvu senkapi, kas, spriežot pēc atradumiem, attiecināmi uz senāko un agro dzelzs laikmetu.
Pilskalns nosaukts pēc tam tuvākajām Vanagu mājām, kas taisnā līnijā atrodas ap 0,7 km uz DA no pilskalna jau aiz Daugavas sengultnes.
Vieta apsekota 03.10.2021.
Par iespējamo pilskalnu Tomē savā 2020. gada 30. decembra elektroniskajā vēstulē informēja senvēstures entuziasts Atis Blūms.
