Vainižu pilskalns

Vainižu pilskalns atrodas pašā Vainižu centrā. Vainiži ir bijušais muižas centrs Umurgas ciema dienvidu daļā pie šosejas, kas no Umurgas ved uz Rozulu. Attālums no Umurgas taisnā līnijā ir deviņi kilometri. Laika gaitā daļa muižas saimniecības ēku ir gājusi bojā; šobrīd visizteiksmīgākais muižas laika liecinieks ir Vainīžu muižas senā dzīvojamā ēka, kas atrodas starp šoseju un Braslas upi, pie vecā lielceļa.

Senatnes pētniekus Vainīžu apkaime saistījusi jau sen, jo iepretim muižas dzīvojamai ēkai otrpus Braslas upei atrodas Rīgas arhibīskapa Vainīžu viduslaiku pils paliekas, kuras iezīmē visapkārt pilij raktais, vēl mūsdienās dziļais un platais grāvis. No pašas pils gan virs zemes nekas vairs nav saglabājies.

Pēc Pieminekļu valdes nodibināšanas tās līdzstrādnieki uzsāka aktīvu visāda veida pieminekļu apzināšanu. Kādā no saviem inspekcijas braucieniem Pieminekļu valdes līdzstrādnieks A. Štāls atklāja, ka par senatnes pieminekli uzlūkojama ne tikai vecās pils vieta un jaunā pils, bet arī kalns, uz kura uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka.

Vainīžu pilskalns ir deviņus metrus augsts, ieapaļš kalns ar jau senatnē izlīdzinātu plakumu, kura izmēri 35 x 45 m. Kalna malas, izņemot austrumpusi, nostāvinātas kraujas. Austrumpusē, būvējot muižas dzīvojamo ēku, kalns norakts un pielīdzināts. No šīs puses senais nocietinājums pēc pilskalna vairs neizskatās. Triju kalna pušu pakājē ir jau senatnē rakts grāvis, kas kādreiz aptvēris visu kalnu. Acīmredzot tā bijusi pirmā pils aizsardzības līnija. Gar pilskalna ziemeļu sānu vērojama uzejas taka. Iespējams, ka tā ir senā ieejas vieta pilskalnā, kaut gan var arī būt, ka galvenie vārti Vainīžu pilī bijuši kalna austrumu pusē, bet ziemeļos atradusies mazāk nozīmīgā otrā ieeja. Pilskalna plakumā konstatēts jaunākos laikos stipri izpostīts kultūrslānis. Nekādi atradumi no šā pieminekļa muzejos nav nonākuši. Pilskalns ierīkots no dabas
izdevīgā vietā — krasta stūrī starp Braslu un tās kreisā krasta pieteku — Jenceli.

Nostāsti vēsta, ka Vainīžu pilskalnu vecos laikos pēc kungu pavēles ļaudis esot ar cepurēm sanesuši. Senajiem lībiešiem šeit it kā esot bijusi dievu pielūgšanas vieta. No citas teikas uzzinām, ka no Vainīžu pilskalna pāri pār Braslu senos laikos esot vedis tilts uz tuvējo Vainīžu viduslaiku pili, kura kā Rīgas arhibīskapa nocietinājums pastāvējusi jau pirms 1359. gada, kad tā minēta dokumentos.

Kāda pils bijusi Vainižu pilskalnā, pagaidām nav zināms. E. Brastiņa spriedumam, ka te atradusies Nabes pils, kas kā «castrum Nabel» rakstītos avotos minēta 1318. gadā, nevar piekrist. Nabes pils — īsts vācu nocietinājums — atrodas tagadējā Nabē un nav sajaucama ar Vainīžu pili. Ticamāk, ka Vainīžu pilskalns attiecas uz lībiešu laiku mūsu ēras 2. g. t. pirmajos gadsimtos. Par to netieši liecina pazīstamais lībiešu Zviedrukalnu uzkalniņu kapulauks (nosaukums «Zviedrukalnu kapulauks» radies no senkapiem tuvējo māju nosaukuma un ar «zviedru laikiem» nav saistāms), kurā vietējie lībieši apbedīti vēlajā dzelzs laikmetā. Zviedrukalnu senkapi atrodas trīs kilometrus uz dienvidiem no Vainīžu pilskalna Braslas upes pretējā — labajā krastā. Tie patlaban ir vispazīstamākais Vainīžu apkārtnes arheoloģijas piemineklis, jo tajos arheoloģiskie pētījumi izdarīti jau 19. gadsimta beigās un arī 1928. gadā.

• J. Urtāns Ziemeļvidzemes pilskalni. – Rīga, 1991.