Vaidavas pilskalns

Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m.; uzmērots 3. jūnijā 1927. g.

Vaidavas “Pilskalna” šķērsgriezums pa A-B; mērogs 1:1000

Plaša apkārtnē pazīstams un spēcīgs apcietinājums, saukts „Pilskalns” atrodas Ķieģeļu pagastā, Valmieras apriņķī, 1 klm. dienvidos Rubenes baznīcai pašā Vaidavas ezera krastā. Te ezeram 22 m. augsts kraujš krasts, kas pārdalīts šķērsām ar nelielu gravu. Tā radušās divas kalnmalas, kas no dabas jau noderīgas pilskalnam. Citur nācies plakumu nocietināt grāvjiem un uzbedumiem.

Vaidavas pilskalna dienvidus un austrumu malu sargā 3 līdztekus ejoši grāvji, pie kam visdziļākais ir plakumam tuvāk, bet seklākais vistālāk. Austrumu pusē, pāri grāvjiem, ved senais ceļš uz plakumu.

Apkārtnes plāns M. 1:75.000

Pilskalna plakums gandrīz četrstūrains ap 65 m. caurmērā. Pašā plakuma ziem.-rietumu stūrī atrodas 2 m. dziļa, 10 m. plata, apaļa bedre, kas cēlusies senos laikos.

Vaidavas “Pilskalna” ieeja no austrumiem

Šai Vaidavas pilskalnā grāfs Sivers savā laikā domājas atradis senās Beverīnas pils vietu (sk. Mag. Leti Litter. Ges. 15 B. 4 Stūck., Mitau 1877. g. 40—45 lp.) Šām domām reiz bija daudz piekritēju, to starpā arī Dr. A. Bīlenšteins. Tomēr vēlākie Beverīnas meklētāji, kā V. D. Balodis, Lietgalietis-Krieviņš, P. Abuls v. c. šo varbūtību noteikti noraida. Jāpiekrīt V. D. Baloža uzskatam, ka Vaidavas pilskalns ir senā Metinīne, kurā uzturējies kņazs Valdemārs pēc tam, kad Valmiera — Antīne bijusi apmainīta pret Koknesi. Pēc Bukuma Folkloras krātuvei iesūtītām ziņām, veci ļaudis šo pilskalnu saukuši par Mitenīnu un Miķenīnu (23, 4). Tas pats iesūtītājs uzrakstījis ari teiku, kura mums tika atstāstīta šādā variācijā: Senos laikos Vaidavas pilskalnā gribējuši celt Cēsis, bet pilskalnā bijis apmeties velns. Kad tas redzējis, ka viņa mājoklī grib celt pilsētu, velns pieprasījis no būvētājiem atkāpšanās maksu piedraudēdams citādi pilsētu nojaukt. Būvētāji naudu velnam nedevuši, kādēļ velns pa nakti nojaucis, ko šie pa dienu uzcēluši. Tā pilsētu nevarējuši uzcelt. Tad nolēmuši Cēsis celt citā vietā. Dabūjuši lielu mucu, ielikuši tanī akmeni un baļķi, aizjūguši vērsi priekšā un laiduši no kalna lejā, lai iet uz kuru pusi grib. Kur vērsis apstāšoties, tai vietā celšot jaunu pilsētu. Vērsis apstājies tanī vietā, kur tagad Cēsis un velns vairs netraucējis celšanas darbus.