E.Brastiņš par pilskalnu
Urekste ir neliela upīte kādus 20 km. gara, kas pa mežiem tecēdama iekrīt no labās puses Gaujā augšpus Velēnai. Četri kilometri dienvidos Gaujai Urekstes labā krastā kādu vietu devē par „Pilskalnu”. Šī vieta atrodas valsts mežā 2 km. ziemeļos Kalaņģu jeb Kalaiņu ciemam, 3 km. ziem.-rietumos Lizuma muižai. Pilskalns skaitās Lizuma pagastā Cēsu apriņķa austrumu stūrī.
Pilskalns celts ap puskilometri garā, līdzenā uzkalnā, kas stiepjas no dienv.-rietumiem uz ziemeļ-austrumiem. Gar rietumu un ziemeļu pusi šim uzkalnam, kurš ap 13 m. augsts, tek pa pļavu, pieglauzdamās kalna pakājei, Urekstes upīte. Austrumpusē atrodas pļavas, bet kalna dienvidgals nolaideni izbeidzas ciņainā mežā. Visstāvāki sāni aplūkojamam kalnam ir pašā ziemeļu stūrī, kur upīte tek gar pašu kalna piekāji. Šī vieta tad arī ar 2 grāvjiem 50 m. no malas pārrakta un tā radīts pilskalna plakums. Uzbedumi, kas grāvjiem līdzās, ir tikai 0,5 m. augsti un visai lēzeni. Domājams, ka senāk tie bijuši augstāki, bet vējš, lietus un koku saknes to noplacinājuši, jo zeme sastāv no irdenas smilts. Tomēr, daudz augstāki par vienu metru tie nekad nebūs bijuši.
Šis pilskalns nesen bijis mežu apaudzis, tad izcirsts un tagad apsēts jaunu mežu. Mežu sējot velēna apgriesta otrādi un zem tās redzama smilts bez kādas mītņu kārtas. Pa sējuma rakumiem izdevās salasīt dažas trauku lauskas, kas zvirgzdotas un darinātas bez podnieku ripas.
No Rēzeknes (tā sauc Tirzu) atbraukuši pirms kādiem gadiem ļaudis un rakuši pilskalna ziemeļu stūri. Tur vēl tagad rēta redzama. Citādu ļaunprātīgu bojājumu kalnam nav. Nav dzirdēts, ka šai kalnā būtu kas atrasts. Turpretī Kalaņģu saimnieka Dišlēra puisis tuvējā pļavā ciņus līdzinādams atradis kopš 5 gadiem trauku ar ādu gabaliņiem. Nodomājuši, ka tā esot īpaša nauda bijusi.
Ļaudis teic, ka kalna kādreiz pils esot stāvējusi.
Tomēr zemais, mežainais novietojums un vājie zemju darbi liek šo pilskalnu pieskaitīt kara paslēptuvēm.
Profila informācija
Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.