Ugāles pilskalns

E.Brastiņš par pilskalnu

Uzmērojuma mērogs 1: 1000; griezumu augstums -= 1 m. Uzmērots 27- augustā 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Ugāles pilskalna šķērsgriezums no ziemeļu-rietumiem uz dienvidus-austrumiem Mērogs 1 : 1500. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Ugāles pilskalns atrodas vienu kilometru ziemeļos Ugāles muižai, pa kreisi ceļam, kas ved uz Puseniekiem un Pusi. Apkārtne mežaina, purvaina un maz apdzīvota. Pilskalns nav augstāks par apkārtējo līdzenum un ierīkots uz zemesraga, kas radies starp divām strautiņu gravām. Paši strautiņi izceļas turpat Ugāles muižas tuvumā un aiz pilskalna saplūst kopā nelielā strautā, kurš 1 1/2 kilometrus tālāk ietek Engures upē, bet pēdējā – Puses ezerā. Zemesraga 20 m. platais gals atgriests no pārējās teritorijas trijiem grāvjiem un uzbedumiem. Tādā kārtā radies 50 m. garš četrstūrains plakums. Otrs zemesraga pārgriezums izdarīts 40 metrus tālāk no pirmajiem grāvjiem un 1 metru dziļu grāvi un nelielu uzbedumu. Šis atgriestais laukums varētu būt kādreizējā priekšpils jeb pilsētas vieta.

Ugāles pilskalna apkārtnes plāns Mērogs 1 : 25.000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Pilskalnam ziem.-riet. galā ir iegarens 15 m. garš paugurītis, kurš radies atrokot pilskalna galu vajadzīgā stāvumā. Daļa izrakto zemju uzmestas vienu metru augstā uzbedumā, kurš norobežo šo pilskalna galu. Pilskalna mītņu slānis gluži izbojāts. Gluži sabojāts arī pats pilskalns, jo nav nosakams, kas šeit īsts, kas viltots.

Lieta tāda, ka Ugāles muižas īpašniece baronese fon Bēr 1851. gadā pilskalnā ierīkojusi ģimenes kapus, jo esot šo vietu ļoti mīļojusi. Aiz tā paša iemesla tā likusi pārrakt pušu arī pilskalna galveno uzbedumu, lat ierīkotu kapu ceļu un vārtus. Pilskalna uzbedums un grāvji tikuši “atjaunoti”. To vēl tagad var spriest no uzmetumos atrodošiem nesatrūdējušiem priežu baļķu gabaliem. Atjaunotais pilskalns, protams, daudz ko zaudējis no sava pirmatnējā pareizā izskata.

Ugāles pilskalnu sīki aprakstījis 1869. g. A.Raisons (Kuri. Sitz. Ber.) un atzīmējis arī dažas teikas, kas saistas ap šo vietu. Paugurīti, kas atrodas pilskalna ziemeļa galā, esot apgrimusi “diža laiva”. Tur nevarot rakņāties, tāpēc ka iekšā esot buks, kas aizliedzot. Tāpat nevarot rakt arī pašā pilskalnā. Reiz esot atrastas dzelzs durvis, kuras atkal esot nogrimušas. 1922. g. Šo vietu apmeklējot nekādas teikas vairs neizdevās saklaušināt un nosaukums “Pilskalns” bij pa daļai jau izzudis ļaužu atmiņā.

Skats no Ugāles pilskalna plakuma uz ziemeļiem. Redzami kungu kapi un uzbedums. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija

Dr. A. Bielensteins savā laikā uzzīmējis Ugāles pilskalna plānu un licis pagatavot modeli, kura nolējumi atrodami Jelgavas un Etnogrāfiskā muzejos. Kā plāns, tā arī modelis ir kļūdains un augstumi pārspīlēti. Ugāles pilskalns ir samērā neliels un nestiprs apcietinājums, jo viņa plakums ir tikai 4 metri augstāks par apkārtējo pļavu. Senrakstos Ugāle minēta 1253. gadā.

Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.

Teikas par Ugāles pilskalnu

Netālu no Ugāles muižas atrodas kāds pilskalns. Skaidru, noteiktu ziņu par viņu nav, ir zināms tikai tas, ko teika stāsta. Teika, kuru es noklausījos no sava tēvatēva, stāsta sekojošo: Tur, kur tagad atrodas kungu kapsēta, senāk ir stāvējusi kāda latviešu pils. Bet tikai aiz kāda burvīga iemesla viņa ir nogrimusi. Baronu laikos pili gribējuši atrakt. Barons licis saziņot daudz vīrus pie rakšanas. Vienā dienā tie uzrakuši pils durvis. To izdarījuši, racēji priecīgi devušies mājās, lai no rīta atpūtušies varētu darbu turpināt. Bet, no rīta aizejot, visiem par brīnumu, izraktā bedre bijusi pilna. Bet nu visi sākuši rakt cauru dienu un nakti, tā ka tagad bijis atrakts divreiz tik daudz nekā pirmo reizi. Bet tad izskrējis kāds zaļi tērpies buks un teicis, lai liekoties mierā, citādi varot iziet nelabi. To redzot, neviens vairs neuzdrošinājies tālāk rakt, un visi racēji pārgājuši mājās. Bet stāsta, ka pili varēšot uzsaukt tikai Zīles māju saimnieks, kuram būs kristīts vārds Valts. Bez tam teika stāsta, ka gar pilskalnu ir tecējusi dziļa upe, pa kuru varējušas uznākt liellaivas, viena dažādu bojājumu dēļ nogrimusi. Tagad tur atrodas mazs uzkalniņš. No laivas mastiem ir izaugušas priedes, kuras vēl tagad var redzēt.

Teika stāsta, ka pie Ugāles baronu kapiem nogrimusi pils. Vēl nesen bijuši zemes virsū redzami pils skursteņi, pa kuriem iemestie akmeņi klaudzējuši ļoti ilgi, līdz apklusuši. Pils vietu esot sākuši rakt. Rakuma vietā atrastas dzelzs durvis, kas bijušas no vienas vietas nokaltas ar lielām dzelzs pogām. Ja pils celsies augšā, tad Ugāles baznīca grims. Tas būs svētkos, kad baznīca pilna cilvēku.

Cita teika stāsta, ka baznīca grims tad, kad tajā ieies septiņi brāļi, neko par grimšanu nezinādami, un neviens tos nebūs ne uzmudinājis iet baznīcā, ne arī ar nolūku ievedis.

Avots

Profila informācija

Detalizētu informāciju var meklēt opendata.latvijas-pilskalni.lv.

Garums