Wikipedia par pilskalnu
Turaida (latīņu: Thoreida, Thoreyda; līvu: Taara aed nozīmē “Dieva Tora dārzs”) bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē. 13. gadsimta sākumā Turaida bija sadalīta divās daļās. Labā krasta novadā jeb Kaupo daļā valdīja Anno, Kaupo un Vesiķis. Kreisā krasta novadā jeb Dabreļa daļā valdīja Dabrelis, viņa kaimiņu novadā valdīja Ninnus. 1207. gadā Kaupo daļu ieguva Livonijas bīskaps, bet Dabreļa daļu Zobenbrāļu ordenis. Saskaņā ar Jersikas miera līgumu Polocka 1212. gadā atteicās no pretenzijām uz Līvzemi.
Turaidas nosaukums senajos tekstos ir rakstīts divos atšķirīgos variantos, gan kā Toreida (Thoreida, Thoreyda, Toreidia, Thoreydia, Thoreiden, Thoreyden), gan arī kā Treiden (Dreiden, Threiden, Treyden, Treydenn, Treygden). Vietvārda pirmajā daļā lielāka daļa pētnieku saskata seno skandināvu pērkona dieva Tora (Thor) vārdu. Par to, ka dažas tagadējās Baltijas ciltis pielūgušas Toru liecina arī Indriķa hronikas liecība par to, ka Sāmsalas iedzīvotāju dievs ir Tarapita. Uzskata, ka dieva nosaukums patiesībā bijis “Tāra”, bet “Tarapita” bija sauciens pēc palīdzības: “Tāra, avita!” (Tāra, palīdzi!). Pirmais Turaidas vārda nozīmi kā “Tāras dārzs” 1895. gadā mēģināja skaidrot Kārlis fon Lēviss of Menārs savā ceļvedī pa Vidzemes Šveici. Viņš tur rakstīja: „…Thoreida, d.i. „Taras Garten”, wie die Ureinwohner sie nannen…” (‘Toreida, t.i., “Tāras dārzs” kā to sauca seniedzīvotāji). Populārajā Vanagu Kārļa 1937. gadā izdotajā ceļvedī bija rakstīts, ka Kaupo Lielā pils saukta arī par Toreidu, jo Tara aida lībiski nozīmē “Dieva Tora dārzs”.
Pēc 1207. gada Līvzemes dalīšanas līguma līvu kunga Kaupo pilsnovadu Gaujas labajā krastā piešķīra bīskapam Albertam. 1214. gadā Raceburgas bīskaps Filips Autines sacelšanās laikā nodedzinātās Kaupo koka pils vietā lika uzcelt jaunu mūra pili, kuru nosauca par Fredelandi (vācu “Miera zeme”). Taču neilgi pēc tam vāciskais nosaukums tika aizstāts ar lībisko Turaidu (“dieva Tora dārzs”).
1272. gadā savā pilī Turaidas zemē (latīņu: Thoreydia) uzturējās Rīgas arhibīskaps Alberts II. Līdz pat 16. gadsimtam Turaida bija bīskapijas (vēlāk arhibīskapijas) Turaidas fogtejas centrs. Reizēm pilī uzturējās Rīgas arhibīskapi, kas šeit izdeva dažādus dokumentus. Turaidas pili vairākas reizes bija ieņēmis ordenis. Pēc 1298. gada Turaidas kaujas ordenis pili kontrolēja 68 gadus. Tāpat arī no 1405. līdz 1417. gadam Turaidu pārvaldīja ordeņa ieceltie Turaidas fogti. Arī vēlākos laikos no 1479. līdz 1485. gadam un 1556. gadā pili bija okupējis ordenis. Pils maksimālā izaugsme bija 16. gadsimta sākumā, kad trīs savstarpēji savienotās daļas (pagalmu, ziemeļu un dienvidu priekšpilis) iekļāva vienotā sistēmā gan aizsardzībai, gan arī saimniecībai un dzīvošanai paredzētās ēkas.
Added by
