Trikātas pilskalns atrodas Trikātas centrā, augstā krasta izcilnī starp Trikātas ezeru austrumos un Abulas upi dienvidos un dienvidrietumos. Pilskalnā paceļas viduslaiku mūra pils drupas. Vairums pētnieku, sākot ar F. Krūzi 1842. gadā, uzskatīja, ka Trikātas mūra pils celta seno latgaļu pilskalnā un tās būves pieskaņotas senā pilskalna reljefam. Tiešām, Trikātas pilskalnu no priekšpils atdala mūsdienas daļēji aizmilzusi ieleja, kas būtu uzlūkojama par senā pilskalna nocietinājumu grāvi. Pils ziemeļu sienas un celtnes uzbūvētas paaugstinājumā, kas atgādina sena pilskalna valni. Mūra pils priekšpils izvietota aiz ielejas tādā vietā, kur arī pirmsvācu laikā varētu būt atradusies pilskalnam atbilstošā senpilsēta.
Trikātas pilskalna plakums ir ieapaļš, un tā caurmērs ir apmēram 100 m. Pilskalns paceļas apmēram par 30 metriem virs tuvējā ezera līmeņa.
Indriķa Livonijas hronikā Trikātas zeme minēta kopš 1208. gada, tomēr hronikā nav norādīts, ka Trikātā būtu bijis pilskalns ar pili. Tālivalža vadībā Trikātai vajadzēja izcīnīt sīvas kaujas pret igauņiem un lietuviešiem, līdz 1214. gadā, kad igauņi Tālivaldi nomocīja līdz nāvei, viņa dēli pakļāvās vācu virsvaldībai. No hronikas teksta secināms, ka Trikāta bijusi cieši saistīta ar bieži minēto Beverīnas pili. Tāpēc tika izvirzīta hipotēze par Trikātas pilskalnu, kam būtu jāatrodas zem Trikātas mūra pils, kā par Beverīnas pils vietu. 1890. gadā šo pieņēmumu pamatoja K. Lēviss of Menārs, mūsdienās liela daļa pētnieku uzskata Trikātu par Beverīnu. Pagaidām tomēr nekādas pirmsvācu laika senlietas no Trikātas pilskalna muzejos nav nonākušas.
Trikātas ordeņa mūra pils pēc dažām ziņām būvēta 1284. gadā, tomēr drošas ziņas par pils pastāvēšanu ir tikai kopš 14. gadsimta. Trikātas pilij bija zināma loma 16. gadsimta karos, bet par pils pastāvēšanas beigu posmu maz kas zināms. K. Lēviss of Menārs norādījis, ka zviedru laikā (1621 —1710) vairs nav izgatavots neviens Trikātas pils plāns un tas varētu nozīmēt, ka pils kā militārs nocietinājums bija beigusi pastāvēt. Viduslaikos pie pils izveidojās neliels miestiņš.
- J. Urtāns Ziemeļvidzemes pilskalni. – Rīga, 1991.