Uzmērojuma mērogs 1:1000; griezumu augstums = 1 m. Uzmērots 13. augustā 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pie Alšvangas pag. Leiškalna mājām ezera malā atrodas lēzens 15 m. augsts pakalns, visapkārt apņemts purviem un slapjām pļavām. Pakalna austrummala, kas kādreiz bijuse ezera krasts, ir stāva, bet pārējās ar terases palīdzību padarītas stāvas 4 m. augstu. Tā radīts pilskalns, pēc tipa līdzīgs Vārtaju, Lagzdīnes u. c. Kurzemes pilskalniem, kuriem ieleja vidū.
Tadaiķu pilskalna apkārtnes plāns. Mērogs 1:50000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Šāda ieleja ar slīpumu pret ezeru ir arī aprakstāmam pilskalnam. Ielejas zemākā vietā senāk esot avots bijis, bet tagad tas aizbiris, jo pilskalna plakums jau sengadus tiek arts. Plakuma ziem.-austruma stūrī taī vietā, kur pret ezeru vērstais krasts visstāvāks, ir ieejas vieta. Domājams, ka senā ieeja pilī atradusies šaī vietā, jo tā tas redzams arī pie citiem labi uzglabātiem pilskalniem. Mitņu slānis ap 1 m. dziļš un satur daudz ogļu.
Tadaiķu pilskalna modelis no austrumu puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Tadaiķu pilskalna plakums. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Pilskalns pieskaitāms lielākiem, kaut gan ne stiprākajiem Kurzemes apcietinājumiem. Varbūt ar to izskaidrojams arī tas apstāklis, ka šis pilskalns nav ne reizes pieminēts senrakstos. Vienīgi tuvumā esošā Tadaiķu muiža zem nosaukuma Todayten minēta Kurzemes dalīšanas rakstos 1253. g. Tadaiķu pilskalnu reģistrējis savā “Burgenlexikon” v. Lovis. Kalns samērā labi uzglabājies un uzlūkojams kā labs iedobta pilskalna piemērs.
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
