Uzmērojuma mērogs 1: 1000; griezumu augstums – 1 m. Uzmērots 7. augusta 1922. g. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Sešpadsmitā verstī pa lielceļu no Kuldīgas uz Ventspili braucot, kreisā pusē ceļam, Zvelejas strautiņa malā rāda kādu vietu, dēvētu par pilskalnu. Lielceļš slaidā līkumā iet gar pašu pilskalna piekāji. No ārpuses šis pilskalns ne ar ko neatšķiras no pārējām mežu apaugušām smilšu kāpām, kas izrobojušas zemes virspusi plašā apkārtnē.
Tigves pilskalna apkārtnes plāns. Mērogs 1 :42000. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Tomēr tuvāk aplūkojot redzams, ka par pilskalnu sauktais kalns ir patiesi pilskalns, neraugoties uz to, ka grūti ieraugamas kādas mākslīgu rakumu zīmes. Vienīgi plakuma rietuma galā ir kautkas līdzīgs saplakušam uzbedumam, kurš ap pus m. augsts. Plakums 20 m. plats un 45 m. garš, iegareni apaļš savā izskatā. Pilskalna sāni upītes pusē 12 m. augsti, bet meža pusē to augstums sasniedz tikai 6 m.
Tigves pilskalns no austrumu puses. E.Brastiņa grāmatas ilustrācija
Šis pilskalna tips ir maz apdzīvotos apvidos vairākkārt sastopams. Viņam līdzinājās pilskalni pie Puses, Strazdes Elkuzemes un Vecsātiem. Niecīga zemju darba dēļ šie pilskalni uzlūkojami kā pārejas posms uz tiem pilskalniem, kuri uzglabājuši tikai nosaukumu bez kautkādām citām pilskalnu raksturojošām pazīmēm.
Tigves pilskalns sastāv no dzeltenas irdenas smilts, kura plakumā ap 1 1/2 m. dziļi ir pelēka nokrāsojusies, sajaukta oglēm un trauku gabaliņiem. Trauku gabaliņi bez ripas taisīti, zvirgzdaini un neornamentēti. Teikas stāsta, ka pilskalnā esot apraktas zelta mucas. Cītīgi zelta meklētāji tāpēc izrakuši pilskalna plakumā vairākas bedres. Cita teika pauž parasto nostāstu par caurumu un pīli, kas izpeldot upītē.
Pilskalna tuvumā esoša tagadējā Tigves muiža minēta 1230. g. kā P y g a w a s, bet 1253. gada dokumentos kā T y g w e.
Pirmoreizi šo pilskalnu aprakstījis A. v. Raisons 1869. g. (Kuri. Sitz. Ber.)
- Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 1. sējums Kuršu zeme. — Rīga, 1923.
Added by
