01.05.2020.g. Šodien izdomāju apskatīt dažus pilskalnus Vidzemes Dienvidrietumos. Izvēlējos tādus, kas nav dikti jāmeklē un kuriem var piebraukt ātri klāt. Pirmais bija Vecužānu pilskalns, kas varētu bijis Remines pils vieta. Patlaban tas ir ne tikai daļēji norakts, bet arī pamatīgi aizaudzis. Plakums izskatījās morodieru riktīgi uzrakts, bet paskatoties pilskalna nogāzēs, skaidrs kļuva, ka tie ir āpši, jo konstatēju vairākas āpžu alas. Par brīnumu, pie pilskalna ceļa malā bija interesanta, neliela zīme, kādu agrāk nebiju redzējis.Vienīgi gribētos blakus tādai zimēi redzēt sakoptu pilskalnu…
Vecužānu pilskalns jeb Užēnu pilskalns atrodas ap 200 m attālumā no Ogres upes labā krasta pie ceļa, kas ved no Dzērves dzirnavām. Tas ir pazems, izteikts pilskalns ar plakanu, klaju virsu. Mazliet klajāka ziemeļu nogāzē, pārējās stipri aizaugušas. E. Brasiņš rakstīja: „Vecužānu pilskalns ir gandrīz pilnīgi iznīcināts apcietinājums, kura aizsardzībai vairs nav nozīmes.” Arī Juris Urtāns izteicis pieņēmumu, ka tas ir Atskaņu hronikā minētais Remines pilskalns.
Remines pils (latīņu: castrum Remin) bija Vidzemes līvu pils, kas atradās pie sena kara lielceļa starp Sidgundas un Aizkraukles pilskalniem. Tā pieminēta Indriķa hronikā un vairākos citos 13. gadsimta dokumentos un Atskaņu hronikā. Visticamāk, ka Remines pils atradusies vai nu Plāteres, vai Vecužānu pilskalnā.
Remines pils pirmoreiz pieminēta Indriķa hronikas vēstījumā par 1206. gada notikumiem, kad katoļu priesteris Daniēls kristīja Daugavas līvus vispirms Lielvārdes, tad Sidgundas, Remines un Aizkraukles pilsnovados, pēc tam devās uz Turaidu un tālāk pie vendiem Cēsīs. Pēc Daugavas līvu zemju kristīšanas Remines pilsnovads nokļuva Rīgas bīskapijas teritorijā. Pēc Letijas dalīšanas līguma notikušajās zemes īpašumu pārdalēs 1211. un 1213. gadā starp bīskapu Albertu un Zobenbrāļu ordeni minēts, ka Alenes pilsnovadu bīskaps atdevis ordenim par diviem ciemiem Remines pilsnovada robežās (in terminis castri Remin).
Atskaņu hronikā aprakstīts, ka Remines (Remyn) pilī 1218. gadā pēc sirojuma uz Sāmsalu un Sakalu atpūtās ap 500 vīru liels lietuviešu karaspēks. Tur viņus esot sakāvis ap 400 vīru liels letu un līvu karaspēks 12 zobenbrāļu vadībā.
