Rozentovas pilskalnu 1950. gadā, pēc K. Rozīša norādījumiem, lokalizēja un apsekoja arheologs Adolfs Stubavs, dodot arī pilskalna shematisku uzmērījumu.
Salacas pilskalns pirmo reizi minēts jau Indriķa hronikā 13. gs. sakarā ar kādu sāmsaliešu sirojumu uz Burtnieku ezeru. Sena lībiešu teika stāsta, ka vācu tirgotāji vispirms enkurus izmetuši te, pie Salacas grīvas, un tikai tad devušies gar jūras malu uz Daugavas grīvu, kur dibināja Rīgu.
Leimanišķu pilskalns, saukts par Apšu vai Barsuku kalnu, atrodas Rēzeknes raj. Maltas pagastā pie Leimanišķu sādžas, ap 3 km uz D A no Maltas. Pilskalns situēts tā sauktajā Šentu mežā, ap kilometru uz A no Maltas-Pušas lielceļa. Pāris simt metru uz DA no pilskalna ir aizaugošais Kirzaka ezers. Pilskalnu 1961. gadā pirmais plašāk aprakstīja V. Urtāns.
Šis „pilskalns“ īsi atzīmēts L. o. Menar’a „Burgenlexikonā“ pie Aizkraukles Kalnziediem. Daudzās topogrāfiskās kārtīs ieviesusies kjūda un par Kalnaziedu mājām apzīmētas kādas citas, Kokneses pagastā esošās mājas. Patiesībā Kalnaziedi atrodas pie Aizkraukles Maurēnu ciemata nepilnu puskilometru no Daugavas labā krasta un 3 km. no Aizkraukles dzelzceļa piestātnes.
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.