28.05.2019.g. Ļaksu. Symtu treisdesmit septeitais. Pilskolna rūbeži na vysai saprūtami. Pats kolns vysai lels, ar vīnu stuovu molu i meža zvieru olom. Ūtra puse kolnam lānom nūsāst da apleicejom pļovom. Kolna viersa vēl na tik seņ, kai orta i pļauta, visi īspiejamī nūcītynuojumi iznycynuoti. Nazkū leidzeigu terasem var īsavērt tik četrūs kolna styurūs.
07.02.2020.g. Katlešu. Symtu sešdasmytais. Leluokuo dale nu sastdinis reitā Katlešūs sabraukušūs aizguoje kuojom tuolajā ceļā iz Vileks pusi. A mes braucem meklēt 2018. godā Kalneņu Gata atrostū Katlešu pilskolnu. Cīši meklēt navajadzēje, nazkas pi kūka jau beja dalics nūruodejumu. Pilskolns nalels, ar mežu i vīnā golā vēl atrūnamim gruovim. Vīta skaista, sausa i pavysam natuoli nu ceļa. Ivars sastuosteja nazcik nūstuostu par Katlešu apleicejim kolnim. Kai izaruodeja tik šūreit, pavysam nauošmi asam atroduši pilskolnā i juo apleicīnē Latvejai ratu sieni – toverīšu sarkasomu. Vēl vīns prīks par Latgolys boguoteibu!
11.03.2019.g. Dagdas. Symtu divdesmit septeitais. Skaists, lels pilskolns azara i upeitis molā. Garonu i plotu plakumu ar obejūs golūs izroktim dzilim gruovim. Jam ir sova nūruode, galdeņš i nūjume, guņkura vīta i ateja. Jušona taida, ka visim pilskolna maklātuojim pi tuos atejis juopalīk i pošā kolnā nav kuo meklēt. Plakums i pilskolna suoni raudoj piec saiminīka rūku. Dieļ kryumu i vysaidu krytolu nav baudams pilskolna plašums i skaistī skoti iz azaru i upi. Pilskolna suonūs nazcik miļzeigu egļu, tik vosorā i juos nabyus atrūnamys kryumu bīžņā. Dagdys pošvaļdeibai byutu juoguodoj par pīnuoceigu kolna izskotu i sakuortuošonu. Leluo tolka tyvej, var tū izdareit jau šūgod!
Talka Kvēpenes pilskalnā 03.10.2020. g.
Andra Geidāna ( http://vesturiskiaktivs.lv/ ) organizētā talka Kvēpenes pilskalnā 2020. gada 3. oktobrī.
05.11.2018.g. Ladušu. Symtu dasmytais. Piec breineiga braucīņa i nalelys maldeišonuos, Ladušu pilskolnu ceļa molā atrūnam pi lobys veseleibys. Kolna vyds apaudzs ar apšu jaunaudzi, tik gruovu suonūs vaci i varoni ūzuli. Gruovi i terasis labi radzami i aplūka kolnu vysapleik.
24.10.2018.g. Ķīšu. Symtu sastais. Mega pilskolns. Miļzeigs treju styuru pilskolns azara pussolys golā ar prīkšpili, apmetni i vēl vīnu natuolu apmetni iz cytys pussolys (kūpā ap 10 ha). Ir verseja, ka taišni ite nazkod beja Ludzys pyrmsuokumi. Vīns nu īspaideiguokajim Latgolys i vysys Latvejis pilskolnim!
13.08.2018.g. Kausa. Ostoņdasmytais. Jū taisejomēs apstaiguot jau pavasara rūbežu braucīnī, tik tod bejom gona guojuši jau pyrma, i atstuojem cytai reizei. Niule tei reize beja kluot, divu dīnu 15. ekspediceju 100 Latgolys pilskolni suok ar nazkod lelū, tik tagad nūroktū Kausa pilskolnu. Kai saprotom, nu juo palics tik vīns styurs i vītom radzami pilskolna suoni. Izlūžņojam apaugušuos kolna molys i atrūnam stygu, kas 4 – 5 km garumā nu pilskolna pa kausys augšu īt da Meikšānim. Stygu īsokam visim staiguot grybātuojim vysvaira pavasarī i rudinī.
23.07.2018.g. Baterijas. Septendesmit caturtais. Laikam vēl nivīns nu ekspedicejis pilskolnim nav tai globuojīs, kai tū dareja Batarejis pilskolns. Dzeivuodams puorī ar jau pyrma mynātū Leimanišku bruoli(tik 600 m storpā) jis pyrma syuteja mums pretim Pīteri. Pīters jau nu poša reita beja cīši laipneigs i vede ruodeit Batarejis kolnu pavysam iz cytu pusi. Da vīna kolna jis nūvede i stuosteja, ka nu juo ar lelgobolim šauts iz Maltu. Mes pretim narunuojem, tik saprotom, ka karā kai jau karā, kotra vilteiba dereiga. Raudzejom poši īt nu ceļa iz austrumim 800 m, i ībrydom pūrā, kur visim par reizi kuojis slapnis i taidys pūra skudrys, ka baist. Šai tai izasytom cauri i, cikom bārni karuoje ar skudrom, mes lelī meklējem pilskolnu mežā. Ilgi meklējem. Atrodom ar visim gruovim. Tod jis īdeve mums leidza sieņu i izdzyna nu meža iz napareizū pusi, lai pastaigojam da mašynu. Tai tys beja.
23.07.2018.g. Leimanišku. Septendesmit trešais. 100 Latgolys pilskolnu ekspedicejis laiž tuoļuok i sastdin piec garuokom breivdīnom sasatykom Maltā. Leimanišku pilskolns natuoli nu Maltys i mežā. Aizaudzs, nakūpts ar sovom nuotru, ūdu i skudru apsardzeibom.
09.04.2018.g. Krupenišku. Četrdesmit deveitais. Paļdis Lidejai i divim Jurim par pušdinem i sīru pyrms garuo i dubļainuo ceļa iz Krupenišku pilskolnu. Kartei otkoņ navar eistyn ticēt. Kolns nūsaglobuojs Zolvys azara zīmeļu golā, nalels i skaistai aizaudzs. Nu izaguozuša kūka saknem rūkuos īkreit vuoveris nūglobuotais rīksts i palels muola pūda gobols. Izlūžņojam vēl sābru kalneņus da pošam azaram, tī varātu byut vēl treis taidi pilskolni. Saulis vonnys, pyrmī taurini i ērcis.
11.02.2018.g. Kurtoša. Treisdasmytais. Nazkod bīzai apdzeivuotajā Rušuona azara apleicīnē Leluo Kurtoša azara krostā nūsaglobuojs Kurtoša pilskolns. Vīns nu nadaudzajim “plykajim” pilskolnim. Jau nu vacim laikim apstruoduots i sovys senejuos formys pagaisynuojs. Da pilskolnam ejam cauri Kuorkleņu sātys pogolmam. Izaver, ka saiminīki ite dzeivoj tik vosorā, sāta vysumā sakūpta. Ekspedicejis statistika – 10 lelī, 8 mozī i Pūdzeņa. Jezupa īspaidā Mārtiņš i Kārlis pādejā pilskolnā sakurynoj pa guņskuram. Ekspedicejis specialais produkts – Joanys peirādzeņi, tei beja kulinarejis viersyune!!! Dzeivojit vasali!
07.01.2018.g. Ļāperu. Ostoņpadsmytais. Vēl vīns Dubnys pilskolns tik nalelu gabaleņu tuoļuok nu Grītys. Da itim obim nu ceļa beja taids gabaleņš juopaīt i bārnim napatyka. Apleik kolnam mozi pūreni i janvara dubli. Apaudzs ar mežu, klasiski skaists. Kolna molā atrūnam akmini, kas izaver piec cierva ar nūlauztu kuotu. Itamā braucīnī akmiņu atrodumu daudz i Ivars – laimeigs.
