02.04.2022.g. Veipieša pilskolns. Itys muok globuotīs nu svešu ocu. Jau seņ vairuokuos kartēs īraksteits kai pilskolns, tik eistyn atrosts i pīzeits par taidu pavysam naseņ. Nūleids cylvāku moz apdzeivuotu mežu vydā i atrūnams tik piec garuoka guojīņa kuojom. Ar meikstu, dzaltonu smiļti, vacim i jaunuokim rokumim i dūbem, divom viersyunem i skaistu skotu nu kolna viersa.
19.04.2019.g. Stāvais. Symtu treisdesmit pīktais. Stuovais kolns ītups iz vyds diveju azaru – Styrna i Ustubnīka. Stuovs vairuok nu vīnys pusis, ūtra – nūorta i nūleidzynuota. Stuovuokuo mola apauguse ar kūkim, tik leluokuo dale kolna bez apauguma. Pi kolna myus sagaideja plyks i biedeigs rameits, kai saprūtams, nu nazkodejuos nūruodis. Kolna apakšā pi Styrna azara ītaiseita gunskura vīta ar molku, galdeņu i grilu. Ite i taisejom ekspedicejis nūbeigumu ar syltom dasom i pruoteigom runom. Itū reizi sovā pulkā sajēmem Latvijas pilskalni tāvu i radeituoju Gati, drona operatoru nu historia.lv Gintu i divejus breineigus, sen naguliejušus jaunus cylvākus ar mocikletu (Ivara Logina syuteitus) – Kārli i Ansi! Prīks par visim leidzabrauciejim! Sveicynuojumi Zalānu, Putānu, Lubānu i Mičuļu Jurim Vuorda dīnā, tai poš sveicynuojumi myusu nazkodejim ekspeditorim – Jurģim i Georgam!
02.04.2022.g. Sylavišku pilskolns – skaists i gludons kai maizis kukuļs nūlykts cytu leidzeigu vydā i tik laika zūbi īgrauzuši nazcik rūbu juo mežainajūs suonūs. Atrūnams vīgli, natuoli nu ceļa, izbrīnams na tik vīgli, aizaudzs ar bīzu apšu jaunaudzi. Nu divu pušu apjūzts ar nalelu upieleiti, trešā molā pūraina leja. Apleik saule, ceiruļi i pavasara soltī vieji!
04.04.2022.g. Ļūbasta pilskolns. Itys nasagloboj. Īguļs ceļa i dzeļžaceļa molā, nu vīnu suonu sorguots ar Ļūbastes upeiti. Jis tagad Daugovpiļam tyvuokais pilskolns. Augumā nalels, labi izaglobuojušim gruovim i vaļņim, precizs i styurains. Cīši grybātūs saudzeigu i darbeigu rūku, kurys paleidzātu jam izavērtīs vēl skaistuokam. Cīši paļdis visim pilskolnu brauciejim, itū reizi bejom 22 (leli i mozi) cylvāki i vīns suns. Dreiži brauksim vēl!
28.05.2019.g. Ļaksu. Symtu treisdesmit septeitais. Pilskolna rūbeži na vysai saprūtami. Pats kolns vysai lels, ar vīnu stuovu molu i meža zvieru olom. Ūtra puse kolnam lānom nūsāst da apleicejom pļovom. Kolna viersa vēl na tik seņ, kai orta i pļauta, visi īspiejamī nūcītynuojumi iznycynuoti. Nazkū leidzeigu terasem var īsavērt tik četrūs kolna styurūs.
07.02.2020.g. Katlešu. Symtu sešdasmytais. Leluokuo dale nu sastdinis reitā Katlešūs sabraukušūs aizguoje kuojom tuolajā ceļā iz Vileks pusi. A mes braucem meklēt 2018. godā Kalneņu Gata atrostū Katlešu pilskolnu. Cīši meklēt navajadzēje, nazkas pi kūka jau beja dalics nūruodejumu. Pilskolns nalels, ar mežu i vīnā golā vēl atrūnamim gruovim. Vīta skaista, sausa i pavysam natuoli nu ceļa. Ivars sastuosteja nazcik nūstuostu par Katlešu apleicejim kolnim. Kai izaruodeja tik šūreit, pavysam nauošmi asam atroduši pilskolnā i juo apleicīnē Latvejai ratu sieni – toverīšu sarkasomu. Vēl vīns prīks par Latgolys boguoteibu!
11.03.2019.g. Dagdas. Symtu divdesmit septeitais. Skaists, lels pilskolns azara i upeitis molā. Garonu i plotu plakumu ar obejūs golūs izroktim dzilim gruovim. Jam ir sova nūruode, galdeņš i nūjume, guņkura vīta i ateja. Jušona taida, ka visim pilskolna maklātuojim pi tuos atejis juopalīk i pošā kolnā nav kuo meklēt. Plakums i pilskolna suoni raudoj piec saiminīka rūku. Dieļ kryumu i vysaidu krytolu nav baudams pilskolna plašums i skaistī skoti iz azaru i upi. Pilskolna suonūs nazcik miļzeigu egļu, tik vosorā i juos nabyus atrūnamys kryumu bīžņā. Dagdys pošvaļdeibai byutu juoguodoj par pīnuoceigu kolna izskotu i sakuortuošonu. Leluo tolka tyvej, var tū izdareit jau šūgod!
Ap kilometru uz DA un D no Stabulniekiem ir aptuveni ZA-DR virzienā orientēta, skuju kokiem apaugusi līkumota kaupre, kas stiepjas cauri trijiem pagastiem. Pilskalns atrodas kauprē pie Vulānu sādžas.
Talka Kvēpenes pilskalnā 03.10.2020. g.
Andra Geidāna ( http://vesturiskiaktivs.lv/ ) organizētā talka Kvēpenes pilskalnā 2020. gada 3. oktobrī.
2019. gada 14.maijā, gatavojot nosacījumus elektroapgādes sistēmu pārbūves projektam Riebiņu pagastā un izmantojot aerolazerskannēšanas dotās iespējas, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arheologs Raimonds Rozenvalds starp Lielo Rumpu un Babru sādžām ieraudzīja vietu ar pilskalna pazīmēm.
Apmeklēts 19.04.2019.g. Foto: G.kalniņš, G.Ērglis.
Baterijas kalns pie Dridža ezera. Apmeklēts 19.04.2019.g. Foto: G.Kalniņš, G.Ērglis Video: https://www.youtube.com/watch?v=-YnHdzpBZno
Gorku. Symtu divdesmit trešais. Gorku pilskolnam ir pasaiveics vēl mozuok kai Gaveiku bruolānam. Itys ir nūrokts pa teirū. Palikušajai pilskolna molu čaulai apejam apleik paruodeidami cīnu. Brasteņš jū atrads vēl pi lobys veseleibys i roksta, ka pilskolnā atrosti vysaidi trauku goboli – leli i mozeni, i izguozta kūka saknēs misiņa spiralis gabaleņš. Seikuoku informaceju par pūstejumim Silovu, Gaveiku i Gorku pilskolnūs var puorskaiteit J Urtāna gruomotys “Apceres par Latvijas pilskalniem” nūdalē “Ņukšu pagasta sapostītie pilskalni”. Nasaverūt iz tū, ka ekspedicejis nūbeigums izīt taids biedeiguoks, pats braucīns beja breineigs! Prīks par myusu jaunajim dalinīkim – Ilzi, Lailu i Aigaru! Brauksim otkon jau dreiži!
Page 1 of 7
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.