Pēdējais pilskalns, ko man vakar sanāca apmeklēt, ir Pavāru-Āža kalna pilskalns pašos Kaķeniekus, kas ir jaunatklātākais pilskalns Zemgalē.Līdzīgi kā Tukuma pilskalns, tas nav kopts un līdz ar to ne ar ko neizceļas.
Pavāru pilskalns (Āža kalns).Izbraucot caur Kaķenieku ciemata centru govju kompleksa “Imantas” virzienā, ceļa labajā pusē apskatāms Āža kalns. Zemes valnis, kas radies, Bērzes upei mainot gultni, apmēram 0,6 km garš, 3 – 10 m plats, līdz 15 m augsts. Pret Bērzi vērstajā dienvidu kraujā aug ozoli 6,4 m un 4,3 m apkārtmērā, kā arī savdabīgi, neparasti tuvu augošu 7 ozolu grupa. DA galā noslīdējis akmens (2,5 – 2,0 – 1,2m), kuram pēc vēstures pētnieka I. Vīka domām piemītot dziedinošas spējas.
Pavāru pilskalns ir jaunatklāts objekts. Arheoloģiskie izrakumi veikti 2010. gadā profesora Jura Urtāna vadībā. Foto: Vigo Leitholds
15.04.2019.g. Kaņiera pilskalns Kaņiera ezerā.Tagad redzama tikai tā augša, jo agrāk ūdens esot bijis zemāk.Tur vieta ir labiekārtota un uzbīvēts tornis, gan apkārtnes apskatei, gan arī putnu skaitīšanai.Kaņiera ezera rietumu pusē atrodas nelielais Čaukciems, bet dienvidos Antiņciems. Starp šiem ciemiem, kas viens no otra 4 kilometri atstatu, ezera rietumu krastā iestiepusies pussala, saukta pilskalns. Šīs pussalas galā, kas sniedzas ezerā austrumu virzienā, cilvēku rokām uzmests 3 metri augsts, 25 metri garš uzbedums, kurš apliekdamies gar pussalas dienvid un ziemeļ sāniem, paliek arvien zemāks. Pilskalna ziemeļa malā uzbedums top divkārtīgs un stiepjas uz vakaru pusi 100 metru. Dienvidus pusē tas ir zemāks un itkā teka ved uz kādreizējo ezera krastu pa purvainu pļavu.Pēc sava tipa šis pilskalns ir neparasts un atrodas arī neparastā vietā. Šis ir vienīgais pilskalns, kas atrodas tik tuvu jūrmalai, purvainā un neapdzīvotā vietā, jo Babītes pilskalns atrodas Jūrmalā. Pilskalna mitņu slānis 1/2 metru dziļš un viņa dibenā rokot atrod dauzītus kaulus un ogles. Virspusē daudz akmeņu, kas šur, tur sakrauti čupās. Foto: Vigo Leitholds
15.04.2019.g. Venteru pilskalns ir ar mežu apaudzis pilskalns Zantes pagastā Amulas krastā, netālu no Venteru mājām.
17m augsto pilskalnu ietver Amulas upe un pārpurvojies strauts, kas pavasaros pārplūstot, padara pilskalnu nepieejamu.Bez zābakiem tur nav ko darīt un arī tos tur iespējams piesmelt.
Teikas vēsta, ka šajā pilskalnā esot nogrimusi pils un visi kas kalnā rakuši, kļuvuši akli.
Pilskalna senais nosaukums nav zināms un mūsdienā to dēvē pēc tuvējo māju nosaukuma. Ir ziņas, ka pilskalnā neesot konstatēts kultūras slānis, kas liecinot, ka pilskalns, iespējams, apdzīvots īslaicīgi, vai briesmu gadījumos.
Arheoloģiski pilskalns nav pētīts, tāpēc versija par tā īslaicīgu izmantošanu vēl nav pierādīta. Tāpat kā nav pierādīta kāda Latvijas maztauta šo pilskalnu apdzīvojusi? Pilskalna atrašanās vieta atbilst seno zemgaļu apdzīvotības ziemeļrietumu robežai.
Pilskalns ir pakāpienveidīgs. Lai nonāktu līdz tā augšējam plakumam, jāiet no ziemeļiem uz augšu pāri vairākiem zemākiem plakumiem… Foto: Vigo Leitholds
Vakar (31.03.2019.g.) biju īstajā laikā un īstajā vietā – Embūtē.Tas tāpēc, ka vasarā, kad tur būtu ļoti jauki, pilskalns būtu apslēpts zaļo koku lapās un nebūtu novērtējams. Galvenais, ka daudzas reizes esmu braucis cauri Embūtei, pār Kurzemes augtākajai vietai – Krievu kalnam, bet ne reizes nav sanācis apskatīt šo Ebūtes seno kuršu pilskalnu. Embūtes pilskalns (arī Kuršu pilskalns jeb Induļa pilskalns) atrodas Kurzemē, Vaiņodes novada Embūtes pagastā. Embūtes pilskalns atrodas 400 m uz ziemeļiem no Embūtes centra, Lankas upītes labajā krastā. Pilskalns mūsdienās apaudzis ar kokiem un apkārtnē neizceļas. Tā apkārtne labiekārtota, uz pilskalna virsotni ved koka kāpnes. Kalna rietumu nogāzē tek avotiņš. Embūtē uz cita pakalna atrodas arī Embūtes pilsdrupas, kas ir paliekas no Embūtes viduslaiku pils un Embūtes muižas.Tas ir vidēja lieluma pilskalns, kas ierīkots mitru pļavu ieskautā, 26 m augstā zemes ragā ar dabīgi stāvām nogāzēm. Plakumam noapaļota trijstūra forma, tas ir 60 m garš un līdz 50 m plats. Kalna plakums nocietināts ar 25 m garu un 3 m augstu valni, grāvi un vēl vienu tādu pašu izmēru valni, bet kalna ziemeļu pakājē vērojams vēl trešais, ap 50 m garš valnis. Plakuma dienvidu gals nocietināts ar 3 m augstu, ap 12×12 m ieapaļu valni, bet kalna pakāji ieskauj ap 55 m garš, līdz 5 m augsts valnis. Pilskalna rietumpusē atrodas dažus metrus augsts un ap 100 m garš zemes valnis, saukts par Joda dambi, ar tā palīdzību upes gultne pievirzīta tuvāk pilskalnam. Pilskalns, pēc savu zemes pārveidojumu apjoma, ir uzskatāms par spēcīgi nocietinātu kuršu apmetni, kura apdzīvotība attiecināma uz vēlo dzelzs laikmetu.
Pilskalns atradās kuršu Bandavas zemē. Livonijas atskaņu hronikā minēts, ka ordenis iekarojis Embūti (Amboten) drīz pēc Kuldīgas pils uzcelšanas, taču vācu garnizons Embūtē nav palicis. Ap 1244.—1245. gadu Embūtes pilij uzbrucis Lietuvas karaļa Mindauga karaspēks (Embūtes kauja), taču kurši kopā ar no Kuldīgas ataicinātajiem vācu spēkiem to sakāvuši.
Plaša apkārtnē pazīstams un spēcīgs apcietinājums, saukts „Pilskalns” atrodas Ķieģeļu pagastā, Valmieras apriņķī, 1 klm. dienvidos Rubenes baznīcai pašā Vaidavas ezera krastā. Te ezeram 22 m. augsts kraujš krasts, kas pārdalīts šķērsām ar nelielu gravu. Tā radušās divas kalnmalas, kas no dabas jau noderīgas pilskalnam. Citur nācies plakumu nocietināt grāvjiem un uzbedumiem.
Igaunijas robežas tuvuma mūsu pilskalnu skaits samazinājās. Gluži tāpat arī Igaunijas pilskalni stāv labu gabalu atstatu Latvijas valsts robežai. Tādā kārtā jau senatnē bijusi „neutrala” josla starp šām abām tautām.
„Pilskalns” Smiltenes meža, pilsētas robežās, 1 klm. dienvidos pilsētai, Cērtenes upītes kreisā krastā, 1 klm. austrumos Cērtenes muižai.
Jau kopš 19. gs. vidus, kad baltvācu mācītāji sāka atrast un ieraudzīt senos pilskalnus, sākums pilskalnu atrašanā bija tautā saklausīti nostāsti un teikas, ka kādā kalnā reiz ir bijusi pils, kas nogrimusi. Tas bija pietiekošs pamats, lai vietu pārbaudītu un tiešām: parasti tur arī tika atklāts pilskalns.
09.02.2019.g. Pilskalns atrodas ap 8,5 km uz dienvidaustrumiem no Brocēniem, 4 km uz austrumiem no Cieceres ezera, Mazupes labajā krastā. Pilskalna plakums ir apmēram l00 m garš un 50 m plats. Pilskalnam bijis izraudzīts ziemeļdienvidu virzienā orientēts kalns. Šobrīd par pils nocietinājumiem liecina kalna austrumu nogāze pret Cieceres upi un daļēji arī dienvidu nogāze. Pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem pilskalns no rietumu puses bijis nocietināts ar valni un grāvi. Tagad rietumu nogāze noarta lēzena. Kalna ziemļaustrumu malā bijusi kapsētiņa, kas norobežota ar krautu akmens žogu. Tagad tā mantraču ir izrakņāta, bet pats pilskalns noaudzis kokiem un krūmiem, tikai centrālā daļa nedaudz klajāka.
Mežmuižas Silakalns (Augstais, Pilātes kalns) atrodas Jelgavas raj. Vilces pagastā netālu no Lietuvas robežas apmēram 300 m uz D no Sila kapsētas. Pilskalnu kā iespējamo zemgaļu 13.gs. Silenes pils vietu 1892.gadā apzīmējis A.Bīlenšteins.
Lašu pilskalns atrodas zem Lašu muižas dzīvojamās ēkas un pagalma 1,5 km. ziemeļaustrumos Eglaines dzelzsceļa piestātnei, Lašu pag. Ilūkstes apriņķī. Muižas īpašnieks licis apmūrēt visapkārt pilskalna sāniem romantisku laukakmeņu mūri ar stūriem, kāptuvēm un uzbrauktuvēm.
Vītoliņu pilskalns atrodas Liepājas raj. Kazdangas pagastā apmēram 1 km uz D no Kazdangas centra, uz R no bijušās Valatas muižas centra un 200 m uz Z no Vītoliņu mājām. Pilskalnu pirmais 1979.gadā plašāk aprakstījis A.Vasks.
Aderkašu pilskalns atrodas Ogres raj. Taurupes pagastā, ap 1 km uz DA no Aderkašiem, 100 m uz A no Aderkašu kapsētas un 300 m uz Z no Aderkašu pareizticīgo baznīcas. Pieminekli 1945. gadā atklāja K. Rozītis.
Vējiņu pilskalns atrodas Cēsu raj. Straupes pagastā, ap 3 km uz R no Straupes, Braslas upes labajā krastā, 300 m uz Z no Vējiņu mājām. Pirmās ziņas par pilskalnu 1985. gadā sniedza A. Urtāns un G. Eniņš. Plašāk
pilskalnu 1986. gadā aprakstīja J.Urtāns.
Par „Baznīckalnu” deve nelielu skaistu pilskalnu Kūduma pag. jaunsaimniecības robežās. Šis pilskalns atrodas 2,5 klm. garā Rustēgas jeb Unguru ezera ziemeļu galā ne tālu no krasta. Vienu klm. ziemeļos pilskalnam stāv Ungurmuiža, vāciski saukta O r e l l e n.
Dažus desmit soļus dienvidos tai vietai, kur Krievainīte ietek Skujainē, atrodas kāda apcietināta vieta saukta „Cepļa kalniņš”. Šis nosaukums cēlies no tam, ka Kamradzes mājas saimnieks, kura zemē minētais kalns atrodas, ierīkojis apcietinājuma ziemeļmalā kaļķu cepli.
Divus kilometrus ziem.-rietumos Mazstraupes Plāču miestiņam aiz Zvejnieku mājām atrodas divi ezeri — lielākais Riebiņu, mazākais Eiķēnu. Starp abiem ezeriem stiepjas vairākus kilometrus gara kalnu kaupre apaugusi ozolaiņu mežu. Vietējie iedzīvotāji visu šo augstieni nosauc par „Ērgļu kalniem”. Tai vietā, kur kalna mugura visšaurākā un kur tā vistuvāk ezeram, ierīkots pilskalns, kas paceļas 20 m. pār ezera līmeni.
Vidrižu Kaniņu kalns atrodas Limbažu raj. Vidrižu pagastā, ap 0,5 km uz ZR no pagasta centra, pie Bērzkalnu mājām. Pirmās ziņas par Kanilņu kalnu kā par pilskalnu reģistrētas 1929. gadā, bet 1932. gadā pieminekli plašāk aprakstīja A. Gusars.
Page 3 of 4
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.