V.Leitholds – Latvijas pilskalni / Latvian hillforts

Vigo Leitholds. Vītoliņu pilskalns

11.05.2020 No Comment

10.05.2020.g. Vakar straptautiskajā vikingu dienā, nolēmām pabraukāties par Kurzemi līdz Pavilostai un ceļā apskatīties vairākus seno kuršu pilskalnus. Pirmais bija interesantais Vītoliņu pilskalns Kazdangā. Kazdanga pati par sevi ir ļoti skaista vieta ar daudziem izciliem apskates objektiem. Lai gan vienkārši, bet tur ir iekārtotas daudz un garas pastaigu takas, kurās var pa kalniem un lejām izstaigāties pēc sirds patikas.
Vītoliņu pilskalns atrodas Valātas parka malā tūlīta aiz Imanta Ziedoņa rakstu akmens un netālu no Manteifeļa veidotās grotas, kurā šis mēdzis no rītiem dzert kapiju un lieliskās akustikas dēļ, noklausīties visu, ko par viņu šā Kazdangas pilī runājot?
Vītoliņu pilskalns nav liels, bet interesents, ka ir pakāpienveidīgs vairākos līmeņos. Šeit iekārtota vieta , kur apsēsties, atpūsties un pafantazēt par senatni… 🙂

Vigo Leitholds. Dižgabalkalns

11.05.2020 No Comment

10.05.2020.g. Alsunga ir mazpilsēta, kura var lepoties ar senu un interesantu vēsturi tāpat savu seno kuršu pilskalnu. Alsungas(Alšvangas) Dižgabalkalns ir pilskalns Alsungā. Izvietojies Pils ielas malā, Alsungas dzirnavezera ziemeļrietumu krastā starp ordeņa pili un katoļu baznīcu. Tas ierīkots savrupā, 8-10 metru augstā ovālā paugurā. Visapkārt pilskalna plakumam, ap 4 metri zemāk, to ietver ap 8 metrus plata terase. Pilskalna plakums ir 22 metrus plats un 54 metrus garš. Tajā konstatēts līdz 2 metrus biezs kultūrslānis. Plakums postīts no 1940. gados ierīkotā novērošanas torņa pamatiem, bet ziemeļrietumu stūris vēl agrāk – granti grābjot. Tuvumā, otrpus ceļam, atrodas arheoloģiski pētītie vēlā dzelzs laikmeta Alsungas Kalniņu kuršu ugunskapi. Pilskalnu pirmais 1866.gadā apzinājis un 1869. gadā aprakstījis baltvācu senatnes pētnieks Augusts Bīlenšteins.20. gadsimta 20. gados to uzmērījis Ernests Brastiņš. Alsunga – Aliswanges – pirmo reizi minēta 1230. gada kuršu līgumā ar pāvesta vicelegātu Alnas Balduīnu.

Vigo Leitholds. Lašu pilskalns

11.05.2020 No Comment

19.04.2020.g. Eglaines Lašu pilskalns ir vēl viens seno sēļu pilskalns uz kura tikusi uzbūvēta muiža, bet tagad tur atrodas drupas.
Lašu pilskalns atrodas Ilūkstes novada Eglaines pagastā zem bijušās Veclašu muižas pils drupām pie autoceļa P70. Kultūrslānī atrasta apmestā, gludā un ripas keramika. Pilskalns izmantots no 1. g.t. p.m.ē. līdz 10.-12. gs. Kokiem apaugušā savrupā kalna augstums ir 15-20 m, plakuma izmēri 80 x 100 m.
Pirmais pilskalnu 1882. gadā reģistrēja Augusts Bīlenšteins. Vilis Biļķins Lašu pagastā identificēja Kalves pili.
Lašu pilskalna sākotnējais veidols ir ievērojami pārveidots ar pils izbūvi. Vēl A. Bīlenšteina apmeklējuma laikā kalnā bija muižas koka pils, kura vēlāk tika nojaukta un tās vietā uzbūvēta mūra pils. Pēdējā tika sagrauta Pirmā Pasaules kara laikā. Ceļot mūra pili, pilskalna malas tika apmūrētas ar laukakmeņu sienu, bet Z pusē tika izveidots lokveida uzbraucamais ceļš.
Kalves zeme (latīņu: terra, que Calue dicitur) bija sēļu zeme līdz 13. gadsimta vidum, kad to iekļāva Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Pirmo reizi vēsturiskajos rakstos Kalve pieminēta sakarā ar to, ka Jersikas ķēniņa Visvalža meita otrreiz apprecējusies ar Johanu no Bardevišas (Johannes de Bardewisch), kas adoptēja viņas pirmā vīra Konrāda dēlu un laikā starp 1224. un 1257. gadu kļuva par Ikšķiles un Kalves piļu īpašnieku un Rīgas arhibīskapa Alberta II vasali. Tas netieši norāda uz Kalves zemes agrāko pakļautību Jersikas ķēniņam.
1251. gada 3. februārī Romas pāvesta kūrija pieņēma lēmumu likvidēt Zemgales bīskapiju un tās teritoriju pievienot Rīgas bīskapijai, tomēr Livonijas ordenis panāca, ka 1254. gada 23. maijā Romas pāvests Inocents IV sevišķi apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Alektenes, Kalves, Sēlenes, Medenes un Nīcgales pilīm un ciemiem.
Sēlijas dalīšanas laikā pretenzijas uz Kalves pilsnovadu pieteica arī Rīgas domkapituls, kas tikai 1256. gada vasarā atteicās no savām prasībām.
Pēdējo reizi Kalves zeme pieminēta 1493. gadā kādā Livonijas ordeņa mestra Freitāga no Loringhofes izdotā dokumentā par ordeņa vasaļu tiesībām uz zemi rietumos no Kalves (Calven) – starp Zalves, Susējas un Mēmeles upēm…

Vigo Leitholds. Dzintares pilskalns

11.05.2020 No Comment

10.05.2020.g. Vakar starptautiskajā vikingu dienā Dzintares pilskalns bija otrs pilskalns, kuru izstaigājām un apskatījām Kurzemē. Pilskalns izskatās agrāk ir bijis ļoti iecienīts un kopts, bet tagad iespiests starp privātīpašumiem, tā plakums strauji aizaug.Interesi par to izskatās izrāda vien senlietu morodieri, kas vietām ir pilskalnu sarakuši. Ļoti žēl, ka mēs šo seno, bet skumji svēto vietu aizmirstam un ieaudzējam krūmos! Dzintares pilskalns (vācu: Dsintern, Sintelîn) ir pilskalns Aizputes novada Lažas pagastā Tebras un Grāpstes upju satekā netālu no Pāvilostas — Apriķu — Aizputes lielceļa. 0,2 ha lielais nocietinājums ierīkots šaurā, 6 m augstā zemes strēlē, kas pārrakta ar platu aizsarggrāvi, lai savienotu abas upes — Tebru un Ilmedu. Netālu mājas “Dzintarnieki”. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr.128 kā Valsts aizsardzības objekts Nr.: 1365. “Dzintares pilskalns. Dzintares pilskalns atradās senajā kuršu Piemares zemē. Pirmo reizi pieminēts 1253. gada 4. aprīļa līgumā kā Sintre vai Zyntere, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestra vietnieks Seinas Eberhards. Atskaņu hronikā vēstīts par 1261. gada krustnešu karagājienu uz Kursu un Dzintares kauju. Vispirms krustneši aplenca žemaišu algotņu sargāto Dzintares pili un aizdedzināja aizsarggrāvī sakrauto malku. Liesmās gāja bojā visi pils aizstāvji, kas nevēlējās padoties pārspēkam. Uzbrucēji nogalināja visus tās aizstāvjus, ieskaitot zēnus, kas bija vecāki par vienpadsmit gadiem un sievietes, kas nevēlējās lūgt dzīvību. Šo zemju sagrābšana un iedzīvotāju slepkavība notika pēc bīskapa Alberta pavēles ar Zobenbrāļu Ordeņa rokām. Bīskapam Albertam tika atklāts piemineklis Rīgas dibināšanas astoņsimtgades svinībās.

Vigo Leitholds. Ureles pilskalns

11.05.2020 No Comment

10.05.2020.g. Ureles pilskalnam pie Unguru ezera pa gabalu apkārt apbraucu jau agrā pavasarī , bet šodien, par spīti tam, ka to visapkārt ieksauj privātzemes, nolēmu apskatī to klātienē.
No vienas puses pilskalna pakājē ir ierīkotas ganības, bet lielāko daļu to iekauj krūmiem aizaudzis mežš.Arī pats pilsaklans ir apaudzis ar mežu un pamests aizmirstībā, lai gan atrodas skaistā vietā, blakus šosejai un Unguru ezeram. Uzkāpjot uz augšējo plakumu, caur kokiem redzms skats uz ezeru.Ja pilskalns būtu sakopts un pieejams, tad bagātinātu šo pusi ar skaistu vietu.Diemžēl, vietējie to nenovērtē…!
Ureles pilskalns (arī Ureles baznīckalns) ir paugurs Augstrozes paugurvalnī. Izvietojies Ungura ezera ziemeļrietumu krastā Pārgaujas novada Raiskuma pagastā Unguru ciema rietumu malā, Gaujas nacionālā parka Ungurmuižas kulturvēsturiskajā zonā. Pauguru veido dislocēti ledāja un tā kušanas ūdeņu nogulumi. Apaudzis ar mežu.
Indriķa hronikas tekstā minēts sakarā ar igauņu un krievu sirojumu 1223. gada pavasarī, kad sakalieši un ugauņi kopā ar krieviem pēc līvu zemju izlaupīšanas sapulcējās Lēdurgā un devās atpakaļ uz austrumiem. Viņus kaujā pie Ureles pilskalna sakāva Tālavas karavadonis Ramēķis un nogalināja Vīlandes krievu garnizona pavēlnieku Varemāru. Uzskata, ka tas bijis latgaļu pilskalns.

Vigo Leitholds. Plāteres pilskalns

02.05.2020 No Comment

Plāteres pilskalns ir ļoti skaits un labiekārtots pilskalns, kas atrodas tādā vietā, no kuras visa apkārtne ir redzama.Tājā pat var uzbraukt augšā ar auto un tiešām pvadīt dienu atpūšoties. Blakus pilskalnam ir ezers.
Plāteres pilskalns atrodas Madlienas-Meņģeles ceļa malā 3 km no Madlienas centra pie “Krēsliņu” mājām. Pilskalns izveidots 20 m augstā kalnā, nolīdzinot tā plakumu un izveidojot stāvākas sānu nogāzes. Pilskalna ziemeļu, austrumu un dienvidu pakājē plats grāvis, rietumu malā – terase. Ieeja vedusi no dienvidiem pa rietumu puses nogāzi. Plakums ovāls, tā garums 100 m, platums vidū 50 m. Plakuma dienvidaustrumu pusē 3 m augsts zemes valnis. Spriežot pēc savrupatradumiem, tas bijis apdzīvots no 5. līdz 13. gadsimtam. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis…

Vigo Leitholds. Vecužānu (Uženu) pilskalns

02.05.2020 No Comment

01.05.2020.g. Šodien izdomāju apskatīt dažus pilskalnus Vidzemes Dienvidrietumos. Izvēlējos tādus, kas nav dikti jāmeklē un kuriem var piebraukt ātri klāt. Pirmais bija Vecužānu pilskalns, kas varētu bijis Remines pils vieta. Patlaban tas ir ne tikai daļēji norakts, bet arī pamatīgi aizaudzis. Plakums izskatījās morodieru riktīgi uzrakts, bet paskatoties pilskalna nogāzēs, skaidrs kļuva, ka tie ir āpši, jo konstatēju vairākas āpžu alas. Par brīnumu, pie pilskalna ceļa malā bija interesanta, neliela zīme, kādu agrāk nebiju redzējis.Vienīgi gribētos blakus tādai zimēi redzēt sakoptu pilskalnu…
Vecužānu pilskalns jeb Užēnu pilskalns atrodas ap 200 m attālumā no Ogres upes labā krasta pie ceļa, kas ved no Dzērves dzirnavām. Tas ir pazems, izteikts pilskalns ar plakanu, klaju virsu. Mazliet klajāka ziemeļu nogāzē, pārējās stipri aizaugušas. E. Brasiņš rakstīja: „Vecužānu pilskalns ir gandrīz pilnīgi iznīcināts apcietinājums, kura aizsardzībai vairs nav nozīmes.” Arī Juris Urtāns izteicis pieņēmumu, ka tas ir Atskaņu hronikā minētais Remines pilskalns.
Remines pils (latīņu: castrum Remin) bija Vidzemes līvu pils, kas atradās pie sena kara lielceļa starp Sidgundas un Aizkraukles pilskalniem. Tā pieminēta Indriķa hronikā un vairākos citos 13. gadsimta dokumentos un Atskaņu hronikā. Visticamāk, ka Remines pils atradusies vai nu Plāteres, vai Vecužānu pilskalnā.
Remines pils pirmoreiz pieminēta Indriķa hronikas vēstījumā par 1206. gada notikumiem, kad katoļu priesteris Daniēls kristīja Daugavas līvus vispirms Lielvārdes, tad Sidgundas, Remines un Aizkraukles pilsnovados, pēc tam devās uz Turaidu un tālāk pie vendiem Cēsīs. Pēc Daugavas līvu zemju kristīšanas Remines pilsnovads nokļuva Rīgas bīskapijas teritorijā. Pēc Letijas dalīšanas līguma notikušajās zemes īpašumu pārdalēs 1211. un 1213. gadā starp bīskapu Albertu un Zobenbrāļu ordeni minēts, ka Alenes pilsnovadu bīskaps atdevis ordenim par diviem ciemiem Remines pilsnovada robežās (in terminis castri Remin).
Atskaņu hronikā aprakstīts, ka Remines (Remyn) pilī 1218. gadā pēc sirojuma uz Sāmsalu un Sakalu atpūtās ap 500 vīru liels lietuviešu karaspēks. Tur viņus esot sakāvis ap 400 vīru liels letu un līvu karaspēks 12 zobenbrāļu vadībā.

Vigo Leitholds. Aderkašu pilskalns

02.05.2020 No Comment

01.05.2020.g. Aderkašu pilskalns ir viegli atrodams, jo pie tā var piebraukt un tieši blakus Aderkašu kapiem ir zīme, kas norāda uz pilskalnu. Pilskalns atrodas aiz kapličas, kur šeit ir uzbūvēta ļoti šika. uz pašu pilskalnu no kapiem ir izveidotas takas un pat uzstādīti vairāki soliņi. Uzkāpšana pilskalnā nebūs viegla, bet arī daudz tur nav ko redzēt, kā vien lazdu biezokni. Kapos tante teica, ka kādreiz esot laidusies ar slēpēm no šī kalna.Nu tagad varbūt tur varētu uztaisīt interesantas pastaigu takas…?
Pilskalns virs tuvākās apkārtnes izceļas par 15-17 metriem (absolūtais augstums virs pieguļošās zemienes – ap 30 metriem), kalna garums ir ap 50 metriem, platums – 35 metri. Pilskalnu veidojot, ierīkotas trīs terases, kas vietām pāriet vaļņos, pastāvinātas paugura nogāzes, izrakts grāvis. Kultūrslānis intensīvāks ir austrumu pusē, tur saskatāms ļoti tumšu mītņu slānis, kas gan nav īpaši biezs. 1980.gadā izdevās atrast bezripas keramikas drūpošas lauskas. Tās nodotas Ogres Vēstures un mākslas muzejam. Jādomā, ka pilskalns attiecas uz vēlo dzelzs laikmetu Latvijas vēsturē (9.-12.gadsimts). Par to liecina arī Ozolēnu un Lejasspeltu senkapu atradumi. Pilskalna nelielie izmēri vedina domāt, ka tajā nav uzturējies liels skaits ļaužu.
Lai gan tālu no šī pilskalna nav Baltiņu velna klēpis, kas patiesībā ir seno Vidzemes zemgaļu senkapi.Tā kā šī pilskalna stāsts varētu būt vēl senāks…

Vigo Leitholds. Vidrižu Kaniņu kalns

27.04.2020 No Comment

26.04.2020.g. Vidrižu pilskalns- Kaniņu kalns, stipri atgādina Lielā vīra gultu -Ķoderu pilskalnu un arī Kastrānes pilskalnu, kuriem tieši tāpat garu morēnu pauguru pārrokot, galos uzmesti vaļņi. Šim gan nav tik lieli tie vaļņi, kā Ķoderu pilskalnam, bet pats pilskalns ir diezgan garš un augsts, ka no tā labi pārredzama visa apkārtne. Diemžēl tas ir stipri aizaudzis un nekopts. Vaļņus posta āpši. Lai tam tiktu klāt, arī ir jābrauc caur privātām teritorijām, bet īpašniekiem tas ne visai patīk…

Vigo Leitholds. Stārastu pilskalns

27.04.2020 No Comment

26.04.2020.g. Šodien nolēmu apskatīties pilskalnus Rietumvidzemē, kas tuvāk manai mājvietai. Mandegas Stārastu(Skultes) pilskalnu vienreiz jau meklēju, bet tas bija vasarā, kad visapkārt bija zāļš un neko īsti nevarēja saprast. Šodien gan laipni saminieka pavadīts nogāju līdz pašam pilskalnam un sapratu, ka šeit tomēr neesmu bijis,jo pilskalns atrodas Aģes upes krastā uz kraujas. Zīmīgi! Patiesībā upe to ir nograuzusi tā, ka nekas dižs pāri nav palicis. Jāpiebilst, ka tālāk ir vēl viens pilskalnam līdzīgs veidojums un ar valni, ko izrakņājuši āpši. Un interesanti, ka blakus tam atradās vairāki akmens krāvumi, kas man atgādināja Vidzemes zemgaļu batariņus. Varbūt ka esmu pārāk sadomājies un tā ir kādreiz no lauka savākta un atvesta akmeņu kaudze, jo tālāk ir senas melorācijas notekas? Idejiski šeit esot dzīvojuši līvi un Aģes upe no jūras līdz šejienei esot bijusi kuģojama.Šis varētu būt pat vecākais līvu pilskalns Vidzemē…
Pastāv bažas, ka šis pilskalns var aiziet nebūtībā RailBaltic būvniecības dēļ…!

Vigo Leitholds. Engures pilskalns (Marijas kalns)

26.04.2020 No Comment

25.04.2020.g. Engures pilskalns, jeb tas pats Marijas Kalns Engurē, tiek uzskatīts par pilskalnu, lai gan kultūrslānis un nocietinājumu pazīmes tam nav fiksētas. Nav meklētas.Tas atrodas Rīgas jūras līča krastā Engurē pie Vecupes. Ārēji kalns neatstāj pilskalna iespaidu, drīzāk atgādina paaugstinātu kāpu no divām daļām, bet starp tām ir ar žogu norobežota ūdens ņemšanas vieta…

Venteru pilskalns

16.11.2019 In Kurzemes novads No Comment

Venteru pilskalns ir ar mežu apaudzis pilskalns Zantes pagastā Amulas krastā, netālu no Venteru mājām.

Engures pilskalns

27.09.2019 In Kurzemes novads No Comment

Baznīcas kalns ir apkārtnē norobežots, vecām priedēm apaudzis kāpveida izcēlums, kuru Z pusē ieloko Engures upe, kas, tuvojoties ietekai jūrā, kļūst visai plaša. Kalna malās un nogāzēs ir daudzas raktas bedres un izbrukumi; D pakājē ir ierakti vairāki no akmens mūrēti vecie zivju pagrabi. Baznīcas kalnam nav īsta plakuma; esošais ir neliels un neizlīdzināts.

Vigo Leitholds. Jersikas pilskalns

30.06.2019 No Comment

30.06.2019. Ceļā uz Daugavpili aiz Līvāniem ir ļoti ievērojama vieta – senais Jersikas pilskalns.Lai gan tas ir ļoti Tuvu lielceļam pie Daugavas skaistā vietā, tomēr izskatās, ka tam nav izrādīts pietiekams Gods, nedz no Latvijas valdības, nedz no vietējās pašvaldības un arī no Latgales patriotu puses. Uz to var aiziet caur privātu ganību teritoriju un kā arī pats pilskalns ir privāts. Valstij būtu jābūt programmai, kas stimulētu īpašniekus pilskalnu sakārtošanai, uzturēšanai un pieejamībai. Pilskalns nav nolaists, bet nav arī tāds, lai piesaistītu ļaudis…
Jersikas pilskalns ir Indriķa hronikā aprakstītās ķēniņa Visvalža Jersikas pils (latīņu: Gerzika, Gercike, Gerceke, latgaliešu: Gersika vieta tagadējā Līvānu novada Jersikas pagastā. Senā pils, ko ķēniņš Visvaldis dēvēja par savu tēvu mantojumu, atradās Daugavas labajā krastā iepretī Dignājas pilij.
Jersikas pilskalns atrodas Daugavas labajā krastā starp divām nelielām upītēm ar dziļām gravām. Daugavas krasta pusē tas ir 18 m augsts, bet ziemeļu pusē mākslīgi nocietināts ar 2 m augstu uzbērumu, skaitot no 100 m garā un 75 m platā plakuma. Arheoloģiskie izrakumi liecina par desmit apdzīvotības slāņiem, no kuriem senākais datējams ar 1. gadu tūktoti p.m.ē., bet jaunākais ar 14. gadsimtu. Visintensīvākā seno letgaļu kultūrai raksturīgā dzīve te norisinājusies no 10. gs. līdz 13. gs. sākumam. Pilskalna tuvumā atklāts kapulauks, kas daļēji pētīts; atsegti 32 seno letgaļu apbedījumi (10.-14.gs.); pēc arheoloģiskā materiāla vērojami sakari gan ar senkrieviem (kakla rotas, piekariņi), gan lietuvjiem (kaps ar zirga apbedījumu).
Jersikas pils vārda izcelšanās nav skaidra, iespējams, ka pamatā ir seno vikingu vārds gerz-kr, kas tika attiecināts uz tirgotājiem, kas brauca pāri jūrai uz Garderīki. Livonijas konfederācijas laikos Jersikas pilskalnu vēl arvien dēvēja par “ķēniņa citadeli” (latīņu: arx regia), ko 16. gadsimtā slāviskoja par “cara pili” (poļu: Carogrod, krievu: Царъград, vācu: Zargrad).
Jersikas pils (castrum) un pilsēta (urbs, civitas) pirmo reizi pieminēta Indriķa hronikas 1203. gada notikumu aprakstā. Jersika bija Letijas pārvaldes un garīgās dzīves centrs, kas kontrolēja Daugavas tirdzniecības ceļu. Hronikā tā aprakstīta kā bagāta apcietināta pilsēta ar vārtiem, pareizticīgo baznīcām, kurās bija zvani un svētbildes, savukārt pilī bija sudraba rotas un purpurs. 1209. gadā to ieņēma bīskaps Alberts, bet 1212. gadā Jersikas pilī bīskaps Alberts un Polockas kņazs Valdemārs noslēdza draudzības un tirdzniecības līgumu, ar ko Polockas valsts atteicās par labu Līvzemes bīskapijai no savām tiesībām uz Letiju un Līvzemi un “atslēdza” vācu preciniekiem Daugavas tirdzniecības ceļu. Šī lūguma teksts nav saglabājies, bet atstāstīts Indriķa hronikā (XVL. 2). 1214. gadā krustneši izlaupīja un nodedzināja Jersikas pili. Pēc ķēniņa Visvalža nāves 1239. gada 19. aprīlī Rīgas bīskaps Nikolajs ar domkapitula un vasaļu piekrišanu atdāvināja Livonijas ordenim pusi no Jersikas pils (locum castri) līdz ar visiem lauku piederumiem, tiesībām un desmito tiesu. Jersikas pils vēlāk kļuva par nocietinājumu uz Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa valsts robežas. Pēdējo reizi Jersikas pils vieta minēta 1375. gadā, kad tās tuvumā lietuviešu karaspēks šķērsoja Daugavu.
19. gadsimtā pieauga interese par viduslaiku hronikā minētās Jersikas pils vietu Daugavas krastā. Par pilskalna atrašanās vietu bija dažādas hipotēzes, no kurām populārākās bija Lokstenes pils vieta pie Stukmaņu muižas un pilskalns blakus Pilskalnu mājām (vācu: Schlossberg) uz dienvidiem no Līvāniem. 1939. gada arheoloģisko izrakumu atradumi Franča Baloža vadībā liecināja par labu Līvānu hipotēzei. Izrakumi pilskalnā notika arī 1990.-1997. gadā (vad. Ēvalds Mugurēvičs).

Vigo Leitholds. Asotes pilskalns

30.06.2019 No Comment

29.06.2019.g. Vakar savu braucienu pa Latgali sāku ar Asotes pilsklana apskati.Tā kā visu vērtēju no lietotāja viedokļa, tad lūdzu neņemt ļaunā paviršības, kuras esmu pieļāvis no sava sūbjektīvā redzējuma. Asotes pilsklans atrodas ļoti pieejamā vietā, Krustpils-Līvanu lielceļa malā, gandrīz pie pašas Krustpils.Vieta tūristiem ir pietiekami labi iekārtota un tiek izmantota. Varbūt vienīgi varētu būt uz to uztaisīts ceļš un autostāvvieta , lai nav jāiet pār pļavu, automašīnu atstājot pie lielceļa autobusu stāvvietā.Tāpat būtu labi, ja pilskalns tiktu atbrīvots no krūmājiem kas aizsedz skatu no pilskalna uz apkārtni un Daugavu.Bet citādi ļoti labi… 🙂 Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute; latgaliešu: Osota ) ir pilskalns Krustpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā. Senās Asotes zemes pārvaldes centrs. Ziemeļu, austrumu un dienvidu nogāzes, kuras aptek Asote (tagad Dārzupīte) jeb Lagzde, ir 10 metrus augstas, lēzenajā ziemeļrietumu malā uzmests aptuveni 2 metrus augsts valnis.1949.-1954. gada izrakumos atklāts biezs kultūrslānis ar celtņu un sadzīves priekšmetu paliekām. Ievērību pelna 10. gs. dzelzs ieguves krāsns un podnieku darbnīca, kur trauku izgatavošanai izmantoja podnieku ripu. No pilskalna paveras skats uz Daugavas senleju, Ābeļu salām un Dignājas mežiem. Apdzīvots no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. līdz 13. gadsimtam m.ē. 11.gs. izveidota jauna pilskalna aizsargsistēma ar gredzenveida aizsargvalni.Toreiz Asotes pilsnovada administratīvais un militārais centrs, kas pakļāvās Jersikas ķēniņam. Līgumā par Letijas zemju sadalīšanu starp ordeni un bīskapu minēts novads Aszute, kuru pētnieki viennozīmīgi saista ar Asoti. 1211. gadā Asotes pilsnovads iekļauts Livonijas bīskapijas sastāvā. 1237. gadā Rīgas bīskaps netālu no Asotes pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (Kreutzburg). 1511. gadā arhibīskapa lēņu grāmatā pieminēts Krustpils miests. 1585. gadā Polijas-Lietuvas kopvalsts karalis Stefans Batorijs Krustpils novadu atdāvina Korfu dzimtai, kuras īpašumā tas bija līdz 1920. gadam. Krievu-turku kara laikā (1877-1878) Krustpilī tika nometināti turku karagūstekņi, no kuriem daudzi palika uz patstāvīgu dzīvi. Netālu no Asotes pilskalna ir turku kapi.

Vigo Leitholds. Embūtes pilskalns

01.04.2019 No Comment

Vakar (31.03.2019.g.) biju īstajā laikā un īstajā vietā – Embūtē.Tas tāpēc, ka vasarā, kad tur būtu ļoti jauki, pilskalns būtu apslēpts zaļo koku lapās un nebūtu novērtējams. Galvenais, ka daudzas reizes esmu braucis cauri Embūtei, pār Kurzemes augtākajai vietai – Krievu kalnam, bet ne reizes nav sanācis apskatīt šo Ebūtes seno kuršu pilskalnu. Embūtes pilskalns (arī Kuršu pilskalns jeb Induļa pilskalns) atrodas Kurzemē, Vaiņodes novada Embūtes pagastā. Embūtes pilskalns atrodas 400 m uz ziemeļiem no Embūtes centra, Lankas upītes labajā krastā. Pilskalns mūsdienās apaudzis ar kokiem un apkārtnē neizceļas. Tā apkārtne labiekārtota, uz pilskalna virsotni ved koka kāpnes. Kalna rietumu nogāzē tek avotiņš. Embūtē uz cita pakalna atrodas arī Embūtes pilsdrupas, kas ir paliekas no Embūtes viduslaiku pils un Embūtes muižas.Tas ir vidēja lieluma pilskalns, kas ierīkots mitru pļavu ieskautā, 26 m augstā zemes ragā ar dabīgi stāvām nogāzēm. Plakumam noapaļota trijstūra forma, tas ir 60 m garš un līdz 50 m plats. Kalna plakums nocietināts ar 25 m garu un 3 m augstu valni, grāvi un vēl vienu tādu pašu izmēru valni, bet kalna ziemeļu pakājē vērojams vēl trešais, ap 50 m garš valnis. Plakuma dienvidu gals nocietināts ar 3 m augstu, ap 12×12 m ieapaļu valni, bet kalna pakāji ieskauj ap 55 m garš, līdz 5 m augsts valnis. Pilskalna rietumpusē atrodas dažus metrus augsts un ap 100 m garš zemes valnis, saukts par Joda dambi, ar tā palīdzību upes gultne pievirzīta tuvāk pilskalnam. Pilskalns, pēc savu zemes pārveidojumu apjoma, ir uzskatāms par spēcīgi nocietinātu kuršu apmetni, kura apdzīvotība attiecināma uz vēlo dzelzs laikmetu.
Pilskalns atradās kuršu Bandavas zemē. Livonijas atskaņu hronikā minēts, ka ordenis iekarojis Embūti (Amboten) drīz pēc Kuldīgas pils uzcelšanas, taču vācu garnizons Embūtē nav palicis. Ap 1244.—1245. gadu Embūtes pilij uzbrucis Lietuvas karaļa Mindauga karaspēks (Embūtes kauja), taču kurši kopā ar no Kuldīgas ataicinātajiem vācu spēkiem to sakāvuši.

Lašu pilskalns

26.04.2018 In Sēlijas (Augšzemes) novads Zudušie pilskalni No Comment

Lašu pilskalns atrodas zem Lašu muižas dzīvojamās ēkas un pagalma 1,5 km. ziemeļaustrumos Eglaines dzelzsceļa piestātnei, Lašu pag. Ilūkstes apriņķī. Muižas īpašnieks licis apmūrēt visapkārt pilskalna sāniem romantisku laukakmeņu mūri ar stūriem, kāptuvēm un uzbrauktuvēm.

Vītoliņu pilskalns

18.02.2018 In Kurzemes novads No Comment

Vītoliņu pilskalns atrodas Liepājas raj. Kazdangas pagastā apmēram 1 km uz D no Kazdangas centra, uz R no bijušās Valatas muižas centra un 200 m uz Z no Vītoliņu mājām. Pilskalnu pirmais 1979.gadā plašāk aprakstījis A.Vasks.

Jersikas pilskalns

22.09.2017 In Latgales novads No Comment

Aprakstāmais „Pilskalns” atrodas Daugavas labajā krastā, Daugavpils apr. Līvānu pag. Pilskalnu māju zemē, kura pieder Kārlim Plūme. Pilskalnam 2,5 km dienvidos atrodas Jerzikas ezers, kura garums ap 2 km. Turpat pie ezera viņa vārdā nosaukta arī dzelzsceļa piestātne, kas senāk saukusies par „Cargrade”.

Cieceres pilskalns

18.09.2017 In Daļēji iznīcināts Kurzemes novads No Comment

Kuldīgas apriņķī, Cieceres pag. 3 kl. dienv.-austrumos Lielcieceres muižai Pilskalnu māju zemē atrodas vieta, dēvēta „Pilskalns”. Pilskalna virsa 110 m. gara un dienvidus galā 50 m. plata.

Page 1 of 2