Pilskalns taisnā līnijā atrodas ap 450 m uz DA no “Driģenēm”. Tas ierīkots šaurā ZR–DA virzienā orientētā kalna kauprē, kas abos galos ir nodalīta ar vaļņiem un grāvjiem. Visa kaupre, tās nogāzes un apkārtne pāraugusi ar brikšņiem un krūmiem; tur pirms kādiem gadiem ir bijusi kailcirte.
Apmeklēts 19.04.2019.g. Foto: G.kalniņš, G.Ērglis.
Gorku. Symtu divdesmit trešais. Gorku pilskolnam ir pasaiveics vēl mozuok kai Gaveiku bruolānam. Itys ir nūrokts pa teirū. Palikušajai pilskolna molu čaulai apejam apleik paruodeidami cīnu. Brasteņš jū atrads vēl pi lobys veseleibys i roksta, ka pilskolnā atrosti vysaidi trauku goboli – leli i mozeni, i izguozta kūka saknēs misiņa spiralis gabaleņš. Seikuoku informaceju par pūstejumim Silovu, Gaveiku i Gorku pilskolnūs var puorskaiteit J Urtāna gruomotys “Apceres par Latvijas pilskalniem” nūdalē “Ņukšu pagasta sapostītie pilskalni”. Nasaverūt iz tū, ka ekspedicejis nūbeigums izīt taids biedeiguoks, pats braucīns beja breineigs! Prīks par myusu jaunajim dalinīkim – Ilzi, Lailu i Aigaru! Brauksim otkon jau dreiži!
28.01.2019.g. Gaveiku. Symtu divdesmit ūtrais. Gaveiku pilskolns nazkod ir bejs varons, lels, augsts i skaists. Vēl tagad nu lelceļa pusis jis izaver styprs. Izkuopūt palelajā stuovumā, atsaduram pi pūstažys. Leluokuo dale nu milzeiguo pilskolna ar 1m bīzū kultursluoni nūrokta. Palykuse tik kaida trešuo dale nu plakuma i vīni pilskolna suoni. Vēl 90-tajūs godūs ite rokta grants, a piečuok vēl bārti atkrytumi! Kauns tim kas tai dareja i vēl leluoks kauns tim, kas itū navarēja(nagribēje) apturēt! Piec myrūņa plākstera izaver zeime, kas tagad dalykta pi dūbis pilskolna vītā.
28.01.2018.g. Solomenku. Symtu divdesmit pyrmais. Solomenku pilskolnam vīta atrosta cīši breineiga. Osys i stuovys kaupris vydā, kur obejuos pusēs azari. Garons plakums ar gruovim i terasem apleik. Da pilskolnam brydom puori azaram ar meikstu iudiņa putru zam boltuo snīga. Ejūt nu pilskolna da mašiņu, sateikam vīneigū itamā braucīnī vītejū dzedu – sliepuotuoju. Jis drusku aizblūdejs i vaicoj nu myusu ceļa. Mes moz kū saprūtam nu vītejūs vītu nūsaukumu i sliepuotuoju žargona, jis atmat ar rūku i raun ūtru reizi pa sovom slīdem.
28.01.2018.g. Porkaļu. Symtu divdasmytais. Porkaļu pilskolns nūsaglobuojs aiz vacu žvyra dūbu, nalela kolna golā. Apjūzts ar trejim gruovu gradzinim – skaistim i precizim. Rakšonys dorbi labi izaglobuojuši i atrūnamys ari divejis īīšonys vītys puori gruovim. Iz kolna nav atrostys nikaidis ilguokys dzeivuošonys pazeimis.
28.01.2019.g. Divkšu. Symtu deveņpadsmytais. Saukts vēl par Zalta kolnu. Atrūnams vīnā nu treju leluoka kolna viersyuņu Nyrzys azara krostā. Lels i breineigs pilskolns ar gruovu i terašu sistemu i divejim plakumim. Augšuokais drupeit mozuoks i nu ūtra leluokuo atdaleits ar gruovim. Brasteņš roksta, ka kolnam daudz leidzeibu ar Volkenbergys pilskolnu pi Rāznys azara.
Silovu. Symtu ostoņpadsmytais. 100 Latgolys pilskolnu 21. ekspediceju suokam soltā i aizsnygušā reitā ar Silovu pilskolnu natuoli nu Ludzys. Pilskolns pošā ceļa molā iz vyds diveju azaru. Nalels, ītaiseits pagarys kaupris vydā, vīnu suonu stuovuoku, ūtru lāzanuoku i nazkod ortu. Vīns nu mudruok apmaklātajim pilskolnim 100 Latgolys pilskolnu viesturē.
24.12.2018.g. Gorodku. Symtu septeņpadsmytais. Voduotuojs ekspedicejai dasasyt pa ceļam da Gorodku pilskolna. Cikom vysus atrūnam i sasaucam, atsarūn i pareizais ceļš. Šaurs, sleideigs i stuovim kolnim. Tod kaidu laiku grīžam stumam i valkam mašynys. Iz Gorodku pilskolna teikam jau palākajā stuņdē. Guņkurs, čyguonu dasys, Zīmyssvātku rūtalis i dzīsmys. Jau planavuodami ekspediceju, atrūnam, ka cīši leidza Gorodku pilskolnam ir vēl vīns kolns, kur taipoš atrostys cylvāku dzeivuošonys pazeimis. Kolnam vairuok vuordu – Krutaja gora, Kostjoļnaja gora, i nūstuosts par nūgrymušu bazneicu. Jau lelā tymsā atrūnam i jū. Paļdis visim ekspedicejis dalinīkim par maskom, dzīsmom, trūksni i SAULI! Vysvaira myusu jaunajim leidzā brauciejim. Itei nabeja pādejuo reize, dreiži kuopsim vēl!
24.12.2018.g. Karātavu. Symtu sešpadsmytais. Piec eisu pušdīņu i sylta čaja kuopam skaistajā i stuovajā Karātavu pilskolnā. 40 metru augstais i stuovais kolns apaudzs ar mežu. Suok snigt. Bārnus nalaižam šļiukt lelajā stuovumā i laiceigi izbraucam da nuokamuo i pādejuo planavuotuo Gorodku pilskolna.
24.12.2024.g. Bondaru. Symtu pīcpadsmytais. Bondaru pilskolns pi poša ceļa i tik 500 metru nu Smagaņu pilskolna. Ar stuovu i gryutu kuopīni augšā, ar gruovim i terasem. Pyrmajūs divūs kolnūs myusu ekspedicejai leidza kuop latgaļu kara pulka puiši – Mareks, Toms i Andis. Tuoļuok jim sovs guojīns ar palikšonu kaidā pilskolnā pa nakti.
24.12.2018.g. Smagaņu. Symtu četrpadsmytais. Kupluokuo 100 Latgolys pilskolnu ekspediceja suokās jau caturtū reizi Maltā. 28 leli i mozi čyguoni i vīns čyguonu suns, snīguotā i sleideigā Zīmyssvātku laikā beja gotovi īskandynuot vēl naradzātus pilskolnus Rāznys azara apleicīnē. Da Smagaņu pilskolnam 500 metru guojīņs pa pūrainu upieļa molu. Pats pilskolns mežains i skaists. Labi izaglobuojušys terasis apleik kolnam.
05.11.2018.g. Symtu treispadsmytais. Saukts vēl par Gorku i Kromonu pilskolnu. Augstuokais Latgolys pilskolns – 271m i.j.l. Vairuokus godus atpakaļ kolna augša sakuortuota tolkys laikā, tagad jaunuos atzolys jau pabīzys. Ir nūruode i styga. 19. ekspediceju beidzam ar soldonumim, latgaļu i sūmu dzīsmom. Natycamai, kotrā 100 Latgolys pilskolnu braucīnī ir bejs kaids jauns dalinīks. Itū reizi beja vasali pīci – Vineta, Evelīna, Ieva, Aleksandris i Eero. Piec divu nedeļu 18. novembrī liksim nalelu komatu myusu pasuokuma viesturē. Sasatiksim bez gumejis zuoboku, sadzīduosim, sadoncuosim, izdzersim ola i drupeit pasavērsim atpakaļ. A tod otkon iz prīšku. Kolnā!
05.11.2018.g. Vacslobodas. Symtu divpadsmytais. Vacslobodys pilskolnam (222m i.j.l.) ir lūbīs – jam ir nūruode, informaceja, stuovi i augsti suoni, gruovi i terasis, akmiņi, prīžu i līpu sorgi. Jam ir vyss. Vajadzātu tik vairuok kolna apsavāruoju i bārnu bolsu, dzīšmu, dyumu smuorda, cierva i zūbyna skandynuošonys.
05.11.2018.g. Baltiņu. Symtu vīnpadsmytais. Braucūt da Balteņu pilskolna(199m i.j.l.) jau pasaruoda jušona, ka pamazeit ceļamīs augšuok i augšuok Latgolys kolnūs. Itys varonais pilskolns radzams i apbreinojams jau nu tuolīnis, tik byutu breineigi, ka i citi Rāznys azara apleicīnis apbraucieji voi apstaiguotuoji zynuotu, kas tys par kolnu. Visi nazkodejī zemis dorbi pi ituo pilskolna sen jau iznycynuoti, tik tys moz kū vuodej.
05.11.2018.g. Ladušu. Symtu dasmytais. Piec breineiga braucīņa i nalelys maldeišonuos, Ladušu pilskolnu ceļa molā atrūnam pi lobys veseleibys. Kolna vyds apaudzs ar apšu jaunaudzi, tik gruovu suonūs vaci i varoni ūzuli. Gruovi i terasis labi radzami i aplūka kolnu vysapleik.
05.11.2018.g. Symtu deveitais. Ekspeditoru otkonsasatikšonuos Maltā. Skaista dīna, kupluokais dalinīku skaits myusu nagarajā viesturē. Fotogeniskais Lošys pilskolns ītups egļu jaunaudzis vydā senejuo Lošys azara krostā. Nalels, opols, ar breineigu akmini iz vyds kolna i vēl citim kolna suonūs. Ivaram prīks.
25.10.2018.g. Ciblas Kapu. Symtu ostoitais. Juosoka, ka kopu tī nav. Tagad nav. Itys ir vēl vīns skaists i miļzeigs pilskolns ar īspaideigim stuovumim i rasnim symtsgadeigim kūkim. Jam ir sova estrade, stuovvīta i nūruode, kurā gon nav saceits, ka tys ir pilskolns. Nazkod kolnu raudzeits sakuortuot i jam puori ītaiseita viesturiska styga, tik tagad vyss aizlaists. Kolnam vīnā golā gruovi i zemis pacālumi. I vysam puori lopu pakluoji! Itamā skaistajā rudiņa sastdinē ar 100 Latgolys pilskolnim kūpā beja myusu jaunī – Guntis i Arvils. Taipat prīks beja redzēt sen naradzātū Joanu!!! 3. novembrī brauksim vēl!
Page 2 of 8
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.