28.05.2019.g. Ļaksu. Symtu treisdesmit septeitais. Pilskolna rūbeži na vysai saprūtami. Pats kolns vysai lels, ar vīnu stuovu molu i meža zvieru olom. Ūtra puse kolnam lānom nūsāst da apleicejom pļovom. Kolna viersa vēl na tik seņ, kai orta i pļauta, visi īspiejamī nūcītynuojumi iznycynuoti. Nazkū leidzeigu terasem var īsavērt tik četrūs kolna styurūs.
07.02.2020.g. Katlešu. Symtu sešdasmytais. Leluokuo dale nu sastdinis reitā Katlešūs sabraukušūs aizguoje kuojom tuolajā ceļā iz Vileks pusi. A mes braucem meklēt 2018. godā Kalneņu Gata atrostū Katlešu pilskolnu. Cīši meklēt navajadzēje, nazkas pi kūka jau beja dalics nūruodejumu. Pilskolns nalels, ar mežu i vīnā golā vēl atrūnamim gruovim. Vīta skaista, sausa i pavysam natuoli nu ceļa. Ivars sastuosteja nazcik nūstuostu par Katlešu apleicejim kolnim. Kai izaruodeja tik šūreit, pavysam nauošmi asam atroduši pilskolnā i juo apleicīnē Latvejai ratu sieni – toverīšu sarkasomu. Vēl vīns prīks par Latgolys boguoteibu!
23.04.2019.g. Baterijas. Symtu treisdasmytais. Nu ituo pilskolna nagaidejom nikuo daudz, kartēs i nu gaisa ruodejuos pavysam leidzona vīta. Eistineiba izaruodeja skaista, Pilskolns garons ar nūpītnu stuovumu da Dreidža azaram. Skaist skoti, pavasara saule, stiprī kūki i akmiņi. Visi nūsprīž, ka itys ir azara zvejuotuoju pilskolns. Myusu putnu zynuotuojs Miķeļs atrūn i visim ruoda palādu atreitūs spolvu komuļus.
23.04.2019.g. Grundānu. Symtu treisdesmit ūtrais. Pyrma par Grundānu pilskolnu nūturam cytu kolnu, kas eistajam stuov pavysam suonūs. Eistais izaruoda mozuoks, nu treju pušu stuovs, caturtajā nūšļaubons iz ortim i acātim teirumim. Jau Brasteņš roksta par bīzu i atrodumim boguotu zemi pilskolnā i juo suonūs. Vēl tagad natuolejā teirumā, kur traktors gatavej zemi siešonai, myusu ekspeditori, kai žuguris staiguodami, salosa vasalys rīškovys senejūs pūdu sadauzeitūs gobolu. Tyvejuos sātys saiminīks stuosta, ka nazkod pi kolna bejuse dalykta zeime, tagad seņ kai izgaisuse. Zeme lelu gobolu ap kolnu malna i augleiga, cikom tuoļuok muolaina.
23.04.2019.g. Ekšu pilskalneņš. Simtu treisdesmit caturtais. Vīta pošā Styrnu azara krostā, par kuru nu vītejūs ļaužu dzierdāti nūstuosti, tik 500 metru nu Ekšu pilskolna. Vēl tagad tyvejuos sātys saiminīki, vaicuoti par kalneņu azara krostā ruoda eistynā vierzīnī. Tī, garonys kaupris vydā atdaleits voi atsadalejs vīns gobols, kur tod i atrūnam Ekšu pilskalneņu. Kolna viersam nav eistyna plokonuma, vītom saroktys dūbis, golu gruovi voi grovys nasaprūtamys. Poša kaupre apauguse ar mežu i kryumim.
23.04.2019.g. Ekšu. Symtu treisdesmit trešais. Da Ekšu pilskolnam itamā sausajā laikā teikam pavysam tyvai ar mašynom. Pilskolns ir augstuokuo vīta leluokai apleicīnei. Kolns gona lels, apaudzs tik nu zīmeļu pusis, dīnavydūs skaisti skoti da Styrna azaram. Pilskolna viersai tryukst plokonuma i nav atrūnami nūcītynuojumi.
11.03.2019.g. Dagdas. Symtu divdesmit septeitais. Skaists, lels pilskolns azara i upeitis molā. Garonu i plotu plakumu ar obejūs golūs izroktim dzilim gruovim. Jam ir sova nūruode, galdeņš i nūjume, guņkura vīta i ateja. Jušona taida, ka visim pilskolna maklātuojim pi tuos atejis juopalīk i pošā kolnā nav kuo meklēt. Plakums i pilskolna suoni raudoj piec saiminīka rūku. Dieļ kryumu i vysaidu krytolu nav baudams pilskolna plašums i skaistī skoti iz azaru i upi. Pilskolna suonūs nazcik miļzeigu egļu, tik vosorā i juos nabyus atrūnamys kryumu bīžņā. Dagdys pošvaļdeibai byutu juoguodoj par pīnuoceigu kolna izskotu i sakuortuošonu. Leluo tolka tyvej, var tū izdareit jau šūgod!
23.04.2019.g. Brāslavas. Symtu treisdesmit pyrmais. Itys ir vīns nu ratajim “plykajim” pilskolnim. Lels, plots, nu tuolīnis radzams i atrūnams. Visi pilskolna gruovi i rokumi godu guojumā nūorti i nūleidzynuoti, palykuši tik kara laiku īrokumi vīnā pilskolna molā. Stuovuo mola da Sivera azaram izaglobuojuse vyslobuok, tī atrūnam i nazcik breineigu akmiņu. Atrūnam ari, ka kaids pošūs pilskolna suonūs taisuos iz dzeivi, voi vismoz grib mozguotīs. Naseņ pastateita pierts ar eistim betonātim pamatim i izrokts kanalizacejis gruovs ar okys vītu. Rokuma dūbē skaidri radzama malnuo pilskolna zeme i atrūnami sadauzeitu pūdu goboli. Itys nav pyrmais gadejums myusu ekspediceju eisajā viesturē, kod nasaprūtam, voi saiminīkam visi papeiri kuorteibā?
19.04.2019.g. Gaisa. Symtu divdesmit deveitais. Gaisa kolnu natuoli nu Kombuļim meklejam skaistā apreļa reitā, kod nūskaidruots, ka Kombuļūs ir treis veikali, posta nūdale, bazneica i Kombuļu pussola. Kolns lels i augsts, meklejams Ildža azara i ceļa molā. Kolnam vysapleik suonūs daudz vysaidu akmiņu. Augša plota i lela, aizauguse ar mežu i kryumim. Vīnā golā plokonums leidzons, ūtrā pacālums opoluoks.
23.04.2019.g. Aulejis voi Zylūs vyzbuleišu pilskolns. Itys vēl naīt kūpejā 100 Latgolys pilskolnu riekynā. Pavysam navuošmi īprīkšejā vokorā, puorsaverūt Brāslovys pilskolna apleicīni, atrosts pošā Aulejis azara krostā. Navaram nūsaturēt i braucam vērtīs. Īspiejamū pilskolnu nu divom pusem apjam stuovys i dzilis grovys, nu trešuos kolnu sorgoj azars. Caturtajā pusē kolna nūcītynuošonai rokti diveji gruovi, jī labi pasaglobuojuši i apsaverami. Kolns apaudzs ar mežu, zeme, cik varam sprīst, na vysai malna, dreižuok palāka. Gluozis, vysaidam gadejumam, paceļam, vuordus īdūdam divejus – realistim i romantikim, īpušdīņojam i braucam tuoļuok.
Talka Kvēpenes pilskalnā 03.10.2020. g.
Andra Geidāna ( http://vesturiskiaktivs.lv/ ) organizētā talka Kvēpenes pilskalnā 2020. gada 3. oktobrī.
05.11.2018.g. Ladušu. Symtu dasmytais. Piec breineiga braucīņa i nalelys maldeišonuos, Ladušu pilskolnu ceļa molā atrūnam pi lobys veseleibys. Kolna vyds apaudzs ar apšu jaunaudzi, tik gruovu suonūs vaci i varoni ūzuli. Gruovi i terasis labi radzami i aplūka kolnu vysapleik.
24.10.2018.g. Ķīšu. Symtu sastais. Mega pilskolns. Miļzeigs treju styuru pilskolns azara pussolys golā ar prīkšpili, apmetni i vēl vīnu natuolu apmetni iz cytys pussolys (kūpā ap 10 ha). Ir verseja, ka taišni ite nazkod beja Ludzys pyrmsuokumi. Vīns nu īspaideiguokajim Latgolys i vysys Latvejis pilskolnim!
14.08.2018.g. Šokolādes. Deveņdasmytais. Ūtrais nu Kruoslovys pilskolnim drusku lobuokā situacejā. Deļ bryunūs muolu jau jaunuokā laikā nūsaukts par Šokoladis kolnu, vacais vuords kolnam nav izaglobuojs. Pilskolns garons ar stuovumin obuos moluos. Puori pilskolnam īmeita plota styga. Par jū žāluojīs jau Brasteņš. “Lielāko postījumu šais rakumos izdarījušas staigātāju kājas. Pienu sievas, kas no rītiem nes pilsētai pienu, vairīdamās no dubļainā lielceļa, ieminušas pāri pilskalnam taku. Šī taka neticamā kārtā izgrauzusi vairāk kā metru dziļus robus plakuma bedumos un pa daļai tos iznīcinājusi.” Labi ka tgad pīnu vad ar mašynom. Pi kolna atsavasalojam, kurim da Reigai, vēl tuolejs ceļš. Itei beja 100 Latgolys pilskolnu garuokuo ekspediceja i kai saceja mozais Jureits: “Otrā diena ir nospiedoša”. Paldis visim vacajim kadrim, i vēl vaira paldis Evitai, Santai i Kryšam. Jūs profesionalais viesturnīku i ceļuotuoju redziejums beja nanūviertejams. Da symta vairs nav tuoli, dreiži brauksim vēl!
13.08.2018.g. Kausa. Ostoņdasmytais. Jū taisejomēs apstaiguot jau pavasara rūbežu braucīnī, tik tod bejom gona guojuši jau pyrma, i atstuojem cytai reizei. Niule tei reize beja kluot, divu dīnu 15. ekspediceju 100 Latgolys pilskolni suok ar nazkod lelū, tik tagad nūroktū Kausa pilskolnu. Kai saprotom, nu juo palics tik vīns styurs i vītom radzami pilskolna suoni. Izlūžņojam apaugušuos kolna molys i atrūnam stygu, kas 4 – 5 km garumā nu pilskolna pa kausys augšu īt da Meikšānim. Stygu īsokam visim staiguot grybātuojim vysvaira pavasarī i rudinī.
23.07.2018.g. Baterijas. Septendesmit caturtais. Laikam vēl nivīns nu ekspedicejis pilskolnim nav tai globuojīs, kai tū dareja Batarejis pilskolns. Dzeivuodams puorī ar jau pyrma mynātū Leimanišku bruoli(tik 600 m storpā) jis pyrma syuteja mums pretim Pīteri. Pīters jau nu poša reita beja cīši laipneigs i vede ruodeit Batarejis kolnu pavysam iz cytu pusi. Da vīna kolna jis nūvede i stuosteja, ka nu juo ar lelgobolim šauts iz Maltu. Mes pretim narunuojem, tik saprotom, ka karā kai jau karā, kotra vilteiba dereiga. Raudzejom poši īt nu ceļa iz austrumim 800 m, i ībrydom pūrā, kur visim par reizi kuojis slapnis i taidys pūra skudrys, ka baist. Šai tai izasytom cauri i, cikom bārni karuoje ar skudrom, mes lelī meklējem pilskolnu mežā. Ilgi meklējem. Atrodom ar visim gruovim. Tod jis īdeve mums leidza sieņu i izdzyna nu meža iz napareizū pusi, lai pastaigojam da mašynu. Tai tys beja.
23.07.2018.g. Leimanišku. Septendesmit trešais. 100 Latgolys pilskolnu ekspedicejis laiž tuoļuok i sastdin piec garuokom breivdīnom sasatykom Maltā. Leimanišku pilskolns natuoli nu Maltys i mežā. Aizaudzs, nakūpts ar sovom nuotru, ūdu i skudru apsardzeibom.
09.04.2018.g. Krupenišku. Četrdesmit deveitais. Paļdis Lidejai i divim Jurim par pušdinem i sīru pyrms garuo i dubļainuo ceļa iz Krupenišku pilskolnu. Kartei otkoņ navar eistyn ticēt. Kolns nūsaglobuojs Zolvys azara zīmeļu golā, nalels i skaistai aizaudzs. Nu izaguozuša kūka saknem rūkuos īkreit vuoveris nūglobuotais rīksts i palels muola pūda gobols. Izlūžņojam vēl sābru kalneņus da pošam azaram, tī varātu byut vēl treis taidi pilskolni. Saulis vonnys, pyrmī taurini i ērcis.
11.02.2018.g. Kurtoša. Treisdasmytais. Nazkod bīzai apdzeivuotajā Rušuona azara apleicīnē Leluo Kurtoša azara krostā nūsaglobuojs Kurtoša pilskolns. Vīns nu nadaudzajim “plykajim” pilskolnim. Jau nu vacim laikim apstruoduots i sovys senejuos formys pagaisynuojs. Da pilskolnam ejam cauri Kuorkleņu sātys pogolmam. Izaver, ka saiminīki ite dzeivoj tik vosorā, sāta vysumā sakūpta. Ekspedicejis statistika – 10 lelī, 8 mozī i Pūdzeņa. Jezupa īspaidā Mārtiņš i Kārlis pādejā pilskolnā sakurynoj pa guņskuram. Ekspedicejis specialais produkts – Joanys peirādzeņi, tei beja kulinarejis viersyune!!! Dzeivojit vasali!
