13.05.2018.g. Skuju. Pīcdesmit deveitais. Skuju pilskolna saiminīks ar sovu suneiti Čižiku īt vērtīs, kas ite klaigoj pa kolna golu. Cīši laipneigs i runeigs cylvāks. Jis stuosta par pogrobu kolnā, kurā bejuse nazkaida svātuo statuja, da kurai cylvāki guojuši lyugtīs, žālojās par dzeivi i okys rakšonu, stuosta Ivaram par akminim i miera kopim natuoli, kur nalels byudams atrads akmiņa zūbynu, tik jis nazkur nūsvaideits i izgaiss. Kolns aizaudzs i pyrmuo pasauļa kara īrokumu sarokts, pogroba palīkys vēl apsaveramys. Ekspedicejis profesionali konsultej saiminīku okys lītuos, jis myus palaiž da mašynu i var redzēt, ka jam ar prīks. Mūs ar!!!
Par šo pilskalnu, kuram jaatrodoties pie Skujuciema Kapiņu pag. pirmās ziņas ienāca jau 1924. g. Tomēr dažādu apstākļu dēļ viņa uzmērošana varēja notikt tikai 1926. g. rudenī pateicoties mākslas akadēmijas audzēkņa A. Gusara uzņēmībai. Viņš arī ievācis sekošas ziņas.
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.