Rozentovas pilskalnu 1950. gadā, pēc K. Rozīša norādījumiem, lokalizēja un apsekoja arheologs Adolfs Stubavs, dodot arī pilskalna shematisku uzmērījumu.
Rozentovas pilskalnu 1950. gadā, pēc K. Rozīša norādījumiem, lokalizēja un apsekoja arheologs Adolfs Stubavs, dodot arī pilskalna shematisku uzmērījumu.
Lauru pilskalns atrodas ap desmit kilometrus ziemeļos Alojai un ap četrus kilometrus uz rietumiem no Vīķiem, Iģes upes labajā krastā, 100 m uz ritumiem no Veclauru mājām.
Par Grumuškas (arī Grumuļu) kalnu tiek dēvēta ar mežu apaugusi A-R virzienā orientēta kaupre, kas atrodas Krāslavas raj. Andzeļu pagastā, 2 km uz ZR no Andzeļieni un uz D no Jukumu sādžas. Ap puskilometru garās kaupres abos galos izveidoti pilskalni.
Celensku pilskalns atrodas Alūksnes raj. Alsviķu pagastā, 300 m uz DR no Celensku mājām, 800 m uz R no Alūksnes pilsētas robežas un 300 m uz D no Alūksnes-Rīgas šosejas. Pirmās ziņas, ka pie Celenskiem atrodas Celišķu kalns, kas ir pilskalns. 1923. gadā Pieminekļu valdei sniedza J. Greste. Pieminekli plašāk 1978. gadā aprakstīja J. Urtāns.