2018-07-16 Lībiešu pilskalns, Upurala un estrāde Skaņkalnē.
2018-08-10 Celīškalns (Celītkalns) ir vēsturisks objekts, kas atrodas Vijas upes krastā. Senlatviešu pilskalns.
2018-08-27 Kābeles pilskalns- senais nocietinājums bija ierīkots Rūjas upei paralēlā kauprē, kura apmēram par 10 m pacēlās virs upes līmeņa. Kaupres platums- 50 m. No rietumu puses pilskalna plakums bija atdalīts ar trijiem uzbedumiem un tiem atbilstošiem grāvjiem. Varenākais bija plakumam tuvākais valnis- 4 m augsts un 55 m garš. Austrumu pusē pilskalns bija nocietināts ar vienu 4 m augstu uzbedumu un diviem grāvjiem. Pilskalna nogāzes pret Rūjas upi un pretējo pusi jau no dabas bija pietiekoši stāvas un īpaši nocietinātas nebija. Pilskalns norakts padomju laikā-1951. Un 1963.gados, aizbildinoties ar nezināšanu. Saglabājusies pilskalna mala gar Rūjas upi un neliela daļa no kalna rietumu puses. No trijiem rietumu vaļņiem un grāvjiem daļēji saglabājies mazākais ārējais valnis un lielā vaļņa ziemeļu gals Rūjas upes krastā. Austrumu puses valnis un abi tā grāvji ir saglabājušies.
23.04.2019. Stupeļu pilskalns (Stupļu kalns). Sēlija, Viesītes novads, Rites pagasts. Stupeļu Lielais akmens (Stupļa kalna akmens). Garums – 6,7 m, platums – 5,6 m, augstums nogāzes pusē 2,8 m, kalna pusē – 0,2 m, apkārtmērs 20,5 m, tilpums – 35 kub.m.
09.08.2018 Ainaviski izteiksmīgs vēlā dzelzs laikmeta pilskalns, kas atrodas Madona – Pļaviņas šosejas malā. Senāk kalns saukts arī par Gultas kalnu. Aronas pilskalns izveidots četrstūra formā. Virsmas garums – 75 m, platums – 45. Arheoloģiskie izrakumi nav izdarīti. Aizgājušo paaudžu cilvēki bija pārliecināti, ka kalnu sanesuši karavīri ar savām cepurēm.
Foto: Photo Agency F64.
2020-03-03 Daugmales pilskalns, Ķekava.
Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām. Atsevišķi autori uzskata, ka pilskalna pakājē pie Varžupītes ietekas Daugavā bijusi vēstures dokumentos minētā Portus Semigalliae (Zemgales osta). Arheologi konstatējuši, ka savā pastāvēšanas laikā pilskalns vismaz 14 reizes nodedzis. Pirmie cilvēki uz dzīvi te apmetušies 2. g.t.pr.Kr. beigās. Daugmales uzplaukuma laiks ir no 10. līdz 12. gadsimtam, kad tā bijusi galvenā Daugavas lejteces osta ūdensceļā no varjagiem uz grieķiem, ko apdzīvoja gan zemgaļi, gan līvi, latgaļi, kriviči un varjagi.
Daugmales pilskalns ar senpilsētu, ostas vietu, kapulauku ir viens no ievērojamākajiem un pazīstamākajiem Latvijas arheoloģijas pieminekļiem. Daugmales senvietu kompleksu veido 3800 m2 liels pilskalns un ap 2 ha liela senpilsēta. Lielākā senpilsētas daļa atrodas uz austrumiem aiz vaļņa. Otra, mazākā senpilsētas daļa, izvietojusies starp pilskalna rietumu nogāzi un Varžupīti.
Starp Talsiem, Nurmuižu, Lībagiem un Strazdi atrodas mežs, saukts par Andumes mežu. Mežs aizņem kalnainu, bet auglīgu apvidu. Andumes meža vidū nelielā klajumā pie Strautu mazmājiņas paceļas teiksmains pilskalns. Viņš atrodas 1 kilometru ziemeļos esošās Mežītu māju robežās un iesaukts par Mežītu pilskalnu.
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.