Šo pilskalnu, sauktu „Pekas kalns” ap 1887. gadu uzgājis Valmieras draudzes skolotājs V. D. Balodis Kauguru pag. Kalneniņu māju zemē. Pekas kalns stāv 6 klm. dienvidos Valmierai Gaujas kreisā pusē.
„Celītkalns” senās kartēs apzīmēts ar vārdu „Pilskalns”. Viņš atrodas 0,5 klm. ziemeļos Vijciema muižai pie Celīša skolas un dzirnavām, Vijas upes kreisā krastā 3 klm. dienvidos Gaujai.
Sārumkalns jeb Upurkalns ir pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā. Pastāv viedoklis, ka šis pilskalns varētu būt vēstures hronikās minētais Autīnes pilskalns. Pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Šis ir viens vissenākajiem un lielākajiem pilskalniem Latvijas teritorijā. Iespējams, šis pilskalns bija apdzīvots jau pirms mūsu ēras. Kopējā pilskalna virmas platība ir aptuveni 200 m2.
Pēc dažām ziņām „Riekstu kalns” (Nussberg) tiekot saukts arī par „Naudas kalnu”. Tas atrodas Cēsīs pils dārzā, blakus pilsdrupām.
Kvēpenes ir mežsargmājas Raiskuma pag. Cēsu apriņķī. Tās stāv dziļi mežā 5 klm. dienvidos Raiskuma ezeram un muižai, Gaujas labā krastā 6 klm. lejpus Cēsīm. Pie pašām Kvēpenēm, mājai austrumos atrodas varens senču pilskalns. Tas skaitās valsts mežā, Cēsu mežniecības Kvēpeņu apgaitā.
Šis „Pilskalns” ir Liepupes pag. Valmieras apriņķī, meža depart. pārziņā, Vecsalacas mežniecībā, 0,5 klm. rietumos Liepupes (Pernigeles) baznīcai un kapsētai, Liepupes kreisajā krastā, 3 klm. no jūras.
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.