28.01.2018.g. Porkaļu. Symtu divdasmytais. Porkaļu pilskolns nūsaglobuojs aiz vacu žvyra dūbu, nalela kolna golā. Apjūzts ar trejim gruovu gradzinim – skaistim i precizim. Rakšonys dorbi labi izaglobuojuši i atrūnamys ari divejis īīšonys vītys puori gruovim. Iz kolna nav atrostys nikaidis ilguokys dzeivuošonys pazeimis.
28.01.2019.g. Divkšu. Symtu deveņpadsmytais. Saukts vēl par Zalta kolnu. Atrūnams vīnā nu treju leluoka kolna viersyuņu Nyrzys azara krostā. Lels i breineigs pilskolns ar gruovu i terašu sistemu i divejim plakumim. Augšuokais drupeit mozuoks i nu ūtra leluokuo atdaleits ar gruovim. Brasteņš roksta, ka kolnam daudz leidzeibu ar Volkenbergys pilskolnu pi Rāznys azara.
#101Vidzemespilskalns 19.01.2019. Foto: Juris Zalāns
24.12.2018.g. Gorodku. Symtu septeņpadsmytais. Voduotuojs ekspedicejai dasasyt pa ceļam da Gorodku pilskolna. Cikom vysus atrūnam i sasaucam, atsarūn i pareizais ceļš. Šaurs, sleideigs i stuovim kolnim. Tod kaidu laiku grīžam stumam i valkam mašynys. Iz Gorodku pilskolna teikam jau palākajā stuņdē. Guņkurs, čyguonu dasys, Zīmyssvātku rūtalis i dzīsmys. Jau planavuodami ekspediceju, atrūnam, ka cīši leidza Gorodku pilskolnam ir vēl vīns kolns, kur taipoš atrostys cylvāku dzeivuošonys pazeimis. Kolnam vairuok vuordu – Krutaja gora, Kostjoļnaja gora, i nūstuosts par nūgrymušu bazneicu. Jau lelā tymsā atrūnam i jū. Paļdis visim ekspedicejis dalinīkim par maskom, dzīsmom, trūksni i SAULI! Vysvaira myusu jaunajim leidzā brauciejim. Itei nabeja pādejuo reize, dreiži kuopsim vēl!
24.12.2018.g. Karātavu. Symtu sešpadsmytais. Piec eisu pušdīņu i sylta čaja kuopam skaistajā i stuovajā Karātavu pilskolnā. 40 metru augstais i stuovais kolns apaudzs ar mežu. Suok snigt. Bārnus nalaižam šļiukt lelajā stuovumā i laiceigi izbraucam da nuokamuo i pādejuo planavuotuo Gorodku pilskolna.
24.12.2024.g. Bondaru. Symtu pīcpadsmytais. Bondaru pilskolns pi poša ceļa i tik 500 metru nu Smagaņu pilskolna. Ar stuovu i gryutu kuopīni augšā, ar gruovim i terasem. Pyrmajūs divūs kolnūs myusu ekspedicejai leidza kuop latgaļu kara pulka puiši – Mareks, Toms i Andis. Tuoļuok jim sovs guojīns ar palikšonu kaidā pilskolnā pa nakti.
24.12.2018.g. Smagaņu. Symtu četrpadsmytais. Kupluokuo 100 Latgolys pilskolnu ekspediceja suokās jau caturtū reizi Maltā. 28 leli i mozi čyguoni i vīns čyguonu suns, snīguotā i sleideigā Zīmyssvātku laikā beja gotovi īskandynuot vēl naradzātus pilskolnus Rāznys azara apleicīnē. Da Smagaņu pilskolnam 500 metru guojīņs pa pūrainu upieļa molu. Pats pilskolns mežains i skaists. Labi izaglobuojušys terasis apleik kolnam.
05.11.2018.g. Symtu treispadsmytais. Saukts vēl par Gorku i Kromonu pilskolnu. Augstuokais Latgolys pilskolns – 271m i.j.l. Vairuokus godus atpakaļ kolna augša sakuortuota tolkys laikā, tagad jaunuos atzolys jau pabīzys. Ir nūruode i styga. 19. ekspediceju beidzam ar soldonumim, latgaļu i sūmu dzīsmom. Natycamai, kotrā 100 Latgolys pilskolnu braucīnī ir bejs kaids jauns dalinīks. Itū reizi beja vasali pīci – Vineta, Evelīna, Ieva, Aleksandris i Eero. Piec divu nedeļu 18. novembrī liksim nalelu komatu myusu pasuokuma viesturē. Sasatiksim bez gumejis zuoboku, sadzīduosim, sadoncuosim, izdzersim ola i drupeit pasavērsim atpakaļ. A tod otkon iz prīšku. Kolnā!
05.11.2018.g. Vacslobodas. Symtu divpadsmytais. Vacslobodys pilskolnam (222m i.j.l.) ir lūbīs – jam ir nūruode, informaceja, stuovi i augsti suoni, gruovi i terasis, akmiņi, prīžu i līpu sorgi. Jam ir vyss. Vajadzātu tik vairuok kolna apsavāruoju i bārnu bolsu, dzīšmu, dyumu smuorda, cierva i zūbyna skandynuošonys.
05.11.2018.g. Baltiņu. Symtu vīnpadsmytais. Braucūt da Balteņu pilskolna(199m i.j.l.) jau pasaruoda jušona, ka pamazeit ceļamīs augšuok i augšuok Latgolys kolnūs. Itys varonais pilskolns radzams i apbreinojams jau nu tuolīnis, tik byutu breineigi, ka i citi Rāznys azara apleicīnis apbraucieji voi apstaiguotuoji zynuotu, kas tys par kolnu. Visi nazkodejī zemis dorbi pi ituo pilskolna sen jau iznycynuoti, tik tys moz kū vuodej.
05.11.2018.g. Ladušu. Symtu dasmytais. Piec breineiga braucīņa i nalelys maldeišonuos, Ladušu pilskolnu ceļa molā atrūnam pi lobys veseleibys. Kolna vyds apaudzs ar apšu jaunaudzi, tik gruovu suonūs vaci i varoni ūzuli. Gruovi i terasis labi radzami i aplūka kolnu vysapleik.
05.11.2018.g. Symtu deveitais. Ekspeditoru otkonsasatikšonuos Maltā. Skaista dīna, kupluokais dalinīku skaits myusu nagarajā viesturē. Fotogeniskais Lošys pilskolns ītups egļu jaunaudzis vydā senejuo Lošys azara krostā. Nalels, opols, ar breineigu akmini iz vyds kolna i vēl citim kolna suonūs. Ivaram prīks.
25.10.2018.g. Ciblas Kapu. Symtu ostoitais. Juosoka, ka kopu tī nav. Tagad nav. Itys ir vēl vīns skaists i miļzeigs pilskolns ar īspaideigim stuovumim i rasnim symtsgadeigim kūkim. Jam ir sova estrade, stuovvīta i nūruode, kurā gon nav saceits, ka tys ir pilskolns. Nazkod kolnu raudzeits sakuortuot i jam puori ītaiseita viesturiska styga, tik tagad vyss aizlaists. Kolnam vīnā golā gruovi i zemis pacālumi. I vysam puori lopu pakluoji! Itamā skaistajā rudiņa sastdinē ar 100 Latgolys pilskolnim kūpā beja myusu jaunī – Guntis i Arvils. Taipat prīks beja redzēt sen naradzātū Joanu!!! 3. novembrī brauksim vēl!
24.10.2018.g. Dekteru. Symtu septeitais. Nalels pilskolns ar nasaskaitomom guļbu dūbem, nūroktu golu i sovu guns dziešamū mašynu. Pi kolna saimisteiba i vacuo saimineica laipneigai ļaun mums kolnu pasavērt. Ir sajiuta, ka kolnā na tik rokti duorzuoji, a i bārti vysaidi atkrytumi i navajadzeigys lītys. Lopys i kryumi rauga vysu nūglobuot, tik tolkys prosuos!
24.10.2018.g. Ķīšu. Symtu sastais. Mega pilskolns. Miļzeigs treju styuru pilskolns azara pussolys golā ar prīkšpili, apmetni i vēl vīnu natuolu apmetni iz cytys pussolys (kūpā ap 10 ha). Ir verseja, ka taišni ite nazkod beja Ludzys pyrmsuokumi. Vīns nu īspaideiguokajim Latgolys i vysys Latvejis pilskolnim!
23.10.2018.g. Jurizdikas. Symtu pīktais. Iz Ludzu braucam ēst pušdīņu i satikt myusu Joanu. Ludzai kai vacuokajai Latvejis piļsātai(?), laikam gona ar sovim centra duorgumim. Iz Jurizdikys pilskolnu, kurs tī pat aiz piļsātys rūbežu navā ni nūrodejumu, ni stygu. Pyrma aizskrīnam par tuoli i pušdinis ādam naeistajā. Karšu Guntis apteik klaidu i kuopam eistynajā puori beigtai vystai, apguoztom mašynom i duorzim. Diveji kači kuop bārnim leidza i grib braukt tuoļuok, vacuokuo paaudze turīs pretim i kači palīk. Cylvāki ap pilskolnu laipni i, radzādami, ka kačus najimsim, grib puordūt mums beigtū vystu. Suns jau pyrma pabaruots i vysta palīk.
23.10.2018.g. Symtu caturtais. Silinīku pilskolns taipat ceļa molā i ar nūruodi. Apaudzs ar mežu i izrokuots daudzom nalelom dūbem. Kai stuosta, apleicejuo zeme puordūta zvīdrim i apstateita ar mežu. Sāta pi pilskolna skaista, tik nivīnam navajadzeiga. Suns vēl skrīn, bārni kuop kūkūs.
10.03.2020.g. Symtu trešais. Kolns natuoli nu Bieržgaļa ar nūruodem, goldu i beņčim. Kirkys pilskolnā bejuse ļuteru bazneica, tik jai pārkiuņs īspiers i jei nūdaguse. Aprokti vysaidi kungu duorgumi i poši kungi. Tagad kolns pa dalei apaudzs ar prīdem, labi apsaverams i pi poša ceļa.
23.10.2018.g. Rasnupļu. Symtu ūtrais. Skaistuo rudiņa, solnys, myglys i puorsteigumu braucīni suokam ar Rasnupļu pilskolnu natuoli nu Rogovkys. Da pilskolnam īmam apleik nalelam ezereņam cauri mežam i jau pa ceļam sateikam zeimeigus akmiņus. Ivars nav ar myusim, syutam jam bildis. Pilskolnam pa vīnu molu cauri izrausts ceļš, kas drusku maitoj plakumu. Stuovumi kolnam suonūs lobi tik goli zamuoki. Upeite izkoltuse i akmynuoja. Opiņku Valna ola aizbyruse. Visi prīceigi i dzonoj suni.
24.09.2018.g. Grumušku II, Grumušku I. Deveņdesmit deveitais i SYMTAIS!!!!! Tai sasagadeja, ka symtu sagaidejom ar puoreiti, kurim cauri īt Grumušku meža styga. Leidzeigi kai divejis ola laseitis siermā buordā. Vīnys garys kaupris obūs golūs ītaiseiti. Šauri i pluoni kai zūbyna asmini. Palyka tik taida ryugtuma garša sirdī par stygys taiseituoju skūpumu. Lelai dalei stygys guojieju nav skaidrs kurā vītā i kaidā nu pilskolnim jī sper sovu kuoju. A vajadzātu tik divejis zeimeitis, i cylvāki, kuopdami puori pilskolnu golu gruovim, zynuotu, ka īkuopuši pilskolnā.
