Aprakstāmais pilskalns līdz šim nekur vēl nav ticis reģistrēts vai minēts. Tas pa daļai izskaidrojas ar tā neuzkrītošo izskatu. Viņš atrodas 3 kilometri dienvid-austrumos Treknu muižai un 2 kilometri austrumos Gramzdas baznīcai.
Pilskalnu Vormsātes tuvumā paredzējis jau Bielensteins 1869. g., tuvāk tas noteikts v. Lovis „Burgenlexikonā“ : „Zem Diž-Vormsātes Dzelzes jeb Dzeldes un Vormsātes dzirnupes saderā verstis no sudmalām un 2 verstis ziemeļos Dižvormsātes muižai”.
Venta, Kurzemes lielākā upe, gandrīz visu savu ceļu tek pa mežainu, zemkopībai maz noderīgu apvidu. Sevišķi tas sakāms par senākiem laikiem, kad purvi nebij nosusināti un meži izcirsti. Sākot no tagadējās Latvijas robežas, kur Lietavas pusē Ventas krastā atrodas senā Griezes pilsvieta, līdz Ponakstes upītes grīvai Ventas tuvumā nav apzināts neviens pilskalns. Šo apvidu senraksts no 1253. g. sauc „terra inter Scrunden et Semigaliam”.
Tukumam rietuma pusē no dienvidiem uz ziemeļiem stiepjas augsts smilšu kalns, kuru dēvē ari par Kartavu kalnu. Šā kalna virspusē ierīkoti pilsētas kapi. Kartavu kalnam pretī, pāri pļavai redzams vientuļš mežu apaudzis kalns, kuru dēvē „Pilskalns“.
Caur šiem rakumiem redzams, ka kalna virsu klāj metru un vairāk dziļš mitņu slānis. No ierakumu sienām rēgojās laukā rokām taisīti ornamentēti un neornamentēti māla trauka gabali, dzīvnieku kaulu atliekas, ogles un dzintars. Šo vietu apmeklējot tika salasīts liels vairums šādu priekšmetu.
Vecmoku muiža atrodas 6 kilom. Ziem. rietumos Tukumam . Tā ieņem kalnainu apvidu, kurā daudz mežu. 1 kilometru dienvidrietumos muižai, lauku malā atrodas neliels, bet labi veidots pilskalns. Puse no pilskalna atrodas Skāmaņu māju zemē, jo robeža ar muižu iet pāri pilskalnam. Pilskalns ierīkots uz neliela kalna raga, kas izvirzījies uz rietumiem no Vecmoku kalnaja. Pilskalnam rietumos pļava, pa kuru tek neliels strautiņš un stiepjas Rīgas-Ventspils dzelzscela stiga.
Pūres pilskalns (arī Mūļu kalns, Muļkalns) atrodas Tukuma novadā, Pūres pagastā, netālu no Pūres ciema. Pilskalns ir stāvs, iegarens aptuveni 10 metrus augsts kalns, kas atrodas apmēram 1,2 km uz austrumiem no Pūres baznīcas, 200 m uz ziemeļiem no Rīgas-Ventspils dzelzceļa.
Sabile ir pilsētiņa Talsu apriņķī, Abavas labajā krastā, 12 kilometru no Stendes, tuvākās dzelzsceļa piestātnes. Pilsētiņa apmetusies auglīgajā Abavas ielejā, kurai šeit augsti krasti. Pilsētas austrumos jau notālēm redzams kāds augsts uzkalns, kuru dēvē ,,pilskalnu” . Šis pilskalns ir apkārtnes augstākā vieta ar krāšņām izredzēm uz Abavas leju.
Valgales pilskalns atrodas skaistā vietā 1 kilom. dienvidos Abavas upei. Šai vietai Abavai un viņas pietekām stāvi augsti krasti, kuri viegli ir lietojami apcietinājumu ierīkošanai.
Pilskalns atrodas 1/2 kilometru ziemeļos no Lielrendas mācītājmuižas, Valdātu māju zemē, Abavas kreisajā krastā. Neraugoties uz to, ka Abavai šaī vietā ir augsti un stāvi krasti, pilskalns tomēr novietots zemā vietā un svešiniekam grūti ieraugams. Pilskalna ierīkošanai izmantota dabīga vieta, kas radusies Mazupei Abavā krītot.
Starp Talsiem, Nurmuižu, Lībagiem un Strazdi atrodas mežs, saukts par Andumes mežu. Mežs aizņem kalnainu, bet auglīgu apvidu. Andumes meža vidū nelielā klajumā pie Strautu mazmājiņas paceļas teiksmains pilskalns. Viņš atrodas 1 kilometru ziemeļos esošās Mežītu māju robežās un iesaukts par Mežītu pilskalnu.
Talsu „Klosterkalns“ , kas atrodas pilsētas ziem.-rietumu pusē, ezera malā, ir tipisks pilskalns. Kalna plakumam pari no ziem. uz dienv. 55 m., tikpat arī no austr. uz rietumiem. Viņa ierīkošanai izmantota šaura kalnmugura, kurai ar terašu palīdzību izveidotas stāvās kraujas. Klosterkalna dienvidus galā uzmests tradicionelais uzbedums, kurš, domajams, pilskalnos noderējis ieejas sargāšanai.
Puiškalns – pilskalns atrodas Dundagas pagastā, ap 3 km austrumos bij. Kaļķu muižai, 500 m ziemeļos Īvnieku mājām. Jau 1809.gadā ceļojuma piezīmēs pa Kurzemi to aprakstījis barons Ulrihs fon Šlipenbahs. Šajā laikā kalna plakumā atradies vidēji liels akmens, kas pēc formas līdzinājies cilvēkam. Pie tā vietējie iedzīvotāji esot upurējuši.
Ugāles pilskalns atrodas vienu kilometru ziemeļos Ugāles muižai, pa kreisi ceļam, kas ved uz Puseniekiem un Pusi. Apkārtne mežaina, purvaina un maz apdzīvota. Pilskalns nav augstāks par apkārtējo līdzenum un ierīkots uz zemesraga, kas radies starp divām strautiņu gravām.
Puses muiža ar tai blakus esošo Pusenieku novadu ir itkā sala apkārtējo purvu un mēžu vidū. Zeme šeit noderīga zemkopībai un jau senlaikus mūsu senči izraudzījušies šo apvidu savam miteklim. To liecina nelielais „Pilskalns“, kas atrodas 1 kilometru Dienv-Riet. no tagadējās Puses muižas. Viņš ierīkots uz kāda zemes raga, kas iestiepjas slapjā pļavā.
Kuldīgas „Pilskalns“ ir lielākais kuršu zemes apcietinājums. Šai vārdā sauktā vietā atrodās 2,6 kilometri ziemeļos no tagadējās Kuldīgas pilsētas. Pilskalns atrodas Ventas kreisajā krastā, tai vietā, kur Veckuldīgas upītes grīva. Pilskalns piederējis Veckuldīgas muižai, bet tagad piedalīts pilsētai. Pilskalnā nokļūst no Kuldīgas uz Veckuldīgu ejot un šaipus muižai nogriezties pa labi.
Page 4 of 4
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.