KURZEMES PILSKALNI exp. nr 8: KABILE/RENDA/USMA 2X (:
Laimas Landmanes foto un teksts.
Mordaiķu, Goskalns, Jaunvietu pilskalni
KURZEMES PILSKALNI: exp. nr. 7.VALLEGALLE/LAIDZE/DĀRTE/NOGALE (:
Laimas Landmanes foto un teksts.
Rumbas, Valgales, Laidzes, Dārtes pilskalni un Baškiņkalns
KURZEMES PILSKALNI nr.6: IEVADE/AIZPUTE/LAŽA/BALTCEPURI/KURMALE
Laimas Landmanes foto un teksts
KURZEMES PILSKALNI.exp. nr 5: JAUNPILS/VECKUIPJI/VENTERI
Laimas Landmanes foto un teksts
KURZEMES PILSKALNI. exp. NR. 4:Valdemārpils/Talsi/Kandava/Sabile
Laimas Landmanes foto un teksts
KURZEMES PILSKALNI nr.3:Engure/Kaņieris/Pūre/Strazde/Talsi
Laimas Landmanes foto un teksts
KURZEMES PILSKALNI. Ekspedīcija nr. 2 TUKUMS/VECSĀTI/VECMOKAS
Laimas Landmanes foto un teksts
KURZEMES PILSKALNU ekspedīcija. Nr. 1 RENDA/SKRUNDA/RAŅĶI
Laimas Landmanes foto un teksts
Rumbas pilskalns (Apaļais kalns) atrodas Talsu raj. Abavas pagastā 1,5 km uz DA no Veģiem, Abavas kreisajā krastā, 550 m uz ZA no Mazbrūveļu mājām. Pilskalnu pirmo reizi 1928.gadā reģistrējis un 1936.gadā uzmērījis E.Šturms.
Dundagas Kalna dārzs atrodas Talsu raj. Dundagas pagasta centrā, 60 m uz ZA no Dundagas mūra pils. Kā iespējamu nocietinājumu pirmais šo vietu jau 1809.gadā aprakstījis U.Šlipenbahs. 1943.gadā P.Stepiņš izteica minējumu, ka Kalna dārzu kā nocietinājumu 13 .gs. ierīkojuši vācieši un izmantojuši līdz Dundagas mūra pils uzcelšanai, kas pirmo reizi rakstos minēta 1318.gadā. 1981.gadā pilskalnā Ē.Mugurēviča vadībā izdarīti arheoloģiskie izrakumi.
Zlēku Karātavu kalna pilskalns ierīkots nodalītajā kaupres R galā. Pilskalna sāni no dabas ir krauji un īpaši nav stāvināti. R galā 3 m zem pilskalna plakuma līmeņa ir ap 8 m plats, izplūdis grāvis, kura priekšā ir ap 2 m augsts un 10 m garš valnis.
Pabērzkalns atrodas Ventspils raj. Zlēku pagastā Ventas labajā krastā starp Jaunbērzkalnu un Priednieku mājām. 1895. gadā to apzinājis un pārbaudes izrakumus izdarījis V.Sizovs. 1937.gadā Pabērzkalnā notika arheoloģiskie izrakumi E.Šturma vadībā.
Kuldīgas apr. Saldus pag., vienu kilometru ziem.-austrumos Saldus pilsētai, mācītāja muižas laukos atrodas vieta dēvēta „Pilskalns”. Viņa stāv dažus simts soļus ziemeļos Saldus—Jelgavas lielceļam. Pilskalns guļ pļavu vidū kā iegarens savrūps kalns, kurš ar savu ziemeļgalu pieskaras Saldus ezeriņam.
Ventas malā, astoņus kilometrus lejpus Kuldīgai, senāk atradās Pilskalna mājas, kuras tagad nojauktas. Starp šām un Beltu mājām Ventas kreisā krastā ir vieta, saukta Pilskalns, kuru atzīmē arī Bielensteins (Mag. XIV). Tomēr v. Lovis sarakstītajā Burgenlexikon‘ā šis pilskalns nav uzņemts.
Vācu topogrāfiskās kartēs kāda vieta, kas atrodas Ventas labajā krastā, trijus kilometrus lejup no Abavas ietekas, apzīmēta „Burgberg“. Šī vieta nesaskanēja ar līdz šīm apzinātām pilsvietām.
Sešpadsmitā verstī pa lielceļu no Kuldīgas uz Ventspili braucot, kreisā pusē ceļam, Zvelejas strautiņa malā rāda kādu vietu, dēvētu par pilskalnu. Lielceļš slaidā līkumā iet gar pašu pilskalna piekāji. No ārpuses šis pilskalns ne ar ko neatšķiras no pārējām mežu apaugušām smilšu kāpām, kas izrobojušas zemes virspusi plašā apkārtnē.
Pie Alšvangas pag. Leiškalna mājām ezera malā atrodas lēzens 15 m. augsts pakalns, visapkārt apņemts purviem un slapjām pļavām. Pakalna austrummala, kas kādreiz bijuse ezera krasts, ir stāva, bet pārējās ar terases palīdzību padarītas stāvas 4 m. augstu. Tā radīts pilskalns, pēc tipa līdzīgs Vārtaju Lagzdines u. c. Kurzemes pilskalniem, kuriem ieleja vidū.
Kurzemes “Elkakalni”, ar maz izņēmumiem, ir vienmēr cilvēka roku apcietināti. To nevar teikt par „Baznīckalniem“, jo apcietinātu baznīckalnu Kurzemē nav. Domājams, ka Elkakalni, kā apcietinājuma veids, cēlušies kādā noteiktā aizvēstures laikmetā, par kuru tuvāku ziņu trūkst. Salīdzinot pazīstamos Kurzemes Elkakalnus, uzkrīt tas apstāklis, ka tie celti samērā lēzenos uzkalnos, tiem apaļš plakums, kas norobežots ar nelieliem grāvjiem un uzbedumiem.
Pusceļā starp Aizputi un Durbi, aiz Vecpils katoļu baznīcas pa labi ceļam ir kāda kokiem aizaugusi skaista grava, kur reizēm tiek noturēti svētki un izpriecas. Gravas austrumu krastā, kas 24 metri augsts, stāv kāds apcietinājums, saukts par Pilskalnu. Pilskalna plakums sen gadus jau tiek lietots kā kapsēta un kaprači stāsta, ka tie vēl vienumēr atrodot zemes slānī daudz ogļu, ieročus un misiņa lietas. Melnzeme sniedzoties dziļāk par 2 metriem.
Vārtajas Lankas labajā krastā, pa kreisi roki aiz Kalnenieka mājām, paceļas varens kalns, saukts Elkas. To redz jau notālēm un viņš ir apkārtnē valdošais augstums. Nav šaubu, ka šī vieta ir senais Vārtajas pilskalns, kurš rimju kronikā saukts „Varchdach“ (5029) un „Varrach“.
Page 3 of 4
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.