Rozentovas pilskalnu 1950. gadā, pēc K. Rozīša norādījumiem, lokalizēja un apsekoja arheologs Adolfs Stubavs, dodot arī pilskalna shematisku uzmērījumu.
Rozentovas pilskalnu 1950. gadā, pēc K. Rozīša norādījumiem, lokalizēja un apsekoja arheologs Adolfs Stubavs, dodot arī pilskalna shematisku uzmērījumu.
„Pilskalns” Rēzeknes apriņķī Gaigalovas (Bikavas) pag. Īdeņu (Ūdeņu) ciema zemē Jura Skangala 1 ha lielajā īpašumā. Šim ciemam, kurš tagad izgājis viensētās, pavisam kādi 50 saimnieki ar 500 ha zemes. Šī zeme aizņem līdzenu uzkalnu 1 km. austrumos Lubānes ezeram. Uzkalnam 4 km. garums un 0,5 platums. Visapkārt tam pārplūstošas pļavas, purvi un krūmāji.
Stalīdzānu Svilušais kalns, kādreiz saukts arī par Kara kapiem, atrodas Krāslavas raj. Andrupenes pagastā valsts mežā, 1,5 km uz ZRR no Andrupenes. Stalīdzānu sādža atrodas aiz meža apmēram kilometru uz Z no pilskalna. Pirmās ziņas par Svilušo kalnu kā par pilskalnu 1925. gadā sniedza 0. Bērziņš; plašāk kalnu 1941. gadā aprakstīja P. Stepiņš.