Rozentovas pilskalnu 1950. gadā, pēc K. Rozīša norādījumiem, lokalizēja un apsekoja arheologs Adolfs Stubavs, dodot arī pilskalna shematisku uzmērījumu.
Lauru pilskalns atrodas ap desmit kilometrus ziemeļos Alojai un ap četrus kilometrus uz rietumiem no Vīķiem, Iģes upes labajā krastā, 100 m uz ritumiem no Veclauru mājām.
Atrašanās vieta aptuvena, jo pilskalns norakts. Pirmās ziņas par Garozas pilskalnu pie Lukstenieku mājām tika iegūtas 20. gs. 20. gados. Vēlākos laikos dažādas ziņas par pilskalnu sniedza arheologi E. Šturms un P. Stepiņš. 1969. g. pilskalnu, kas varēja būt ap 40 m garš un 3–4 m augsts, fotografēja J. Lismanis. 20. gs.70. gados pilskalns tika norakts, tomēr tā vieta ir lokalizēta.
Nenoteiktas ziņas par šo pilskalnu bija jau iepriekš. Tā 1947.g. K. Rozītis ziņoja par 20 m augstu pilskalnu Liepnas upes cilpā.
Par Vīnakalnu sauc vairāku kokiem apaugušu Daugavai paralēlu kalnu virkni, kas sākas 200 m uz ZA no Stukmaņiem Aizkraukles raj. Klintaines pagastā. Stukmaņu Vīnakalns situēts šīs kalnu virknes DR galā 300 m uz ZA no Stukmaņiem. Pilskalna ZA pakājē ir Vīnakalna māaas. Pirmās ziņas par pilskalnu 1947. gadā sniedza K. Rozītis un 1948. gadā – A. Stubavs.
Lielvārdes Dievukalns, saukts arī par Cepures kalnu, Upurkalnu, Taurētāju kalnu un Karātavu kalnu, atrodas Ogres raj. Lielvārdes pagastā Rumbiņas upītes kreisajā krastā pie tās ietekas Daugavā. Pretim Dievukalnam pretējā Rumbiņas krastā ir Lielvārdes pilskalns ar viduslaiku pils drupām.
Aderkašu pilskalns atrodas Ogres raj. Taurupes pagastā, ap 1 km uz DA no Aderkašiem, 100 m uz A no Aderkašu kapsētas un 300 m uz Z no Aderkašu pareizticīgo baznīcas. Pieminekli 1945. gadā atklāja K. Rozītis.
Sidgundas pilskalns, saukts par Veco kalnu, atrodas Rīgas raj. Mālpils pagastā, 0,5 km uz A no Sidgundas. Pirmo plašāko informāciju par Sidgundas pilskalnu 1939. gadā siedza K. Rozītis; 1942. gadā pilskalnu aprakstīja P. Stepiņš.
Turaidas Rata kakts, saukts arī par Taurētāju kalniņu, atrodas Rīgas raj. Siguldas pilsētas teritorijā, Gaujas labā krasta augstienes stūrī, Vikmestes upītes gravas kreisajā krastā. Turaidas Rata kakts vai Rata kalns, kā tiek apzīmēta arī plašāka augstiene Gaujas labajā krastā, literatūrā minēts jau kopš 19. gs., bet Rata kaktu, apzīmējot to par “pilskalnveidīgu darinājumu”, 1946.gadā plašāk aprakstījis K.Rozītis.
„Piļigora” ir nosaukums, kura pirmā puse ir latviska, bet otrā — krieviska. Tas tāpēc, ka apkārtni kolonizējuši krievi. Šai apvidū, vispār spriežot, nevarēja nekādu pilskalnu sagaidīt, jo apkārtne ir līdzena, pārņemta plašiem purviem un mežiem, kas maz noderējuši ļaužu mītnēm senatnē. Tomēr, pārmeklējot norādītā vietā, kādu mežainu smilšu kalnāju, kas ap 1 km. garš, izdevās atrast viņa rietumgalā nelielu, rakumiem norobežotu vietu.
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.