Sērenes pilskalnu, kas atrodas ap 2 km attālumā no Daugavas pie Pilskalnu mājām, pirmais literatūrā minēja K. Levis of Menars, bet E. Brastiņš senvietu par īstu pilskalnu neatzina. Lietgalietis 1928. gadā izvirzīja hipotēzi, ka senā Sēlpils (castrum selonum) atradusies iepretim Aizkraukles vācu pilij, tātad netālu no Sērenes pilskalna.
K.Levis of Menārs savā pilskalnu apkopojumā norādīja, ka pilskalns ir “1 versti uz A no Seces pastorāta pie Sturman mājām”. E.Brastiņš šo vietu pārbaudīja un noskaidroja, ka pie Stūrmaņu mājām ir kāds kalns bez pilskalna pazīmēm, kuru sauc par Tašas kalnu.
Šo „Pilskalnu” reģistrējis K. v. Lovis savā Burgenlexicon un atzīmējis pie Barkavas. Tomēr no Barkavas šī vieta stāv 4 km. austrumos pie Aizkārkļu un Būzānu ciemiem (Barkavas pag., Rēzeknes apr.). Šie ciemi izgājuši viensētās, un minētais pilskalns ietilpst Aizkārkļu-Pilskalnu Eleknoviča mazmājas zemē.
Mežu apaugušais Divkšu pilskalns, kas tautā saukts par Zelta kalnu, ir plašā apkārtne augstākā vieta un ir redzams no lielāka attāluma. Kalna stāvs labi izdalās no Nirzas puses un pāri pār Nirzas ezera dienvidrietumu un rietumu galu. Sādža, pēc kuras pilskalns orientēts, arhīva ziņās un literatūrā tiek saukta ļoti dažādi (Dūkstu, Dinštu, Divkstu, Divkšu, Dūkstu, Diukštu, Divkstu u.c).
Laucienas Milzu kalns atrodas Talsu raj. Laucienas pagastā mežu masīvā nepilnus divus kilometrus uz DA no Talsiem celiņa, kas no Talsu – Nurmuižas vecā ceļa nogriežas uz Sapņu ezeru, labajā pusē.
Pirmo reizi šis pilskalns reģistrēts v. Lovis’a „Burgenlex”. 27. lp. pie Gavartines kroga. Ievācot tuvākas ziņas izrādījās, ka tas atrodas Livānu pag. Daugavpils apr. Ziemeļu puse pieder Ģedušu ciemam, bet dienvidi Veceļu ciema īpašums. Šie ciemi pilskalna plakumu izlieto kā druvu. Plakums 95 m. garš un 30 m. plats gareni apaļā izskatā.
Ventas malā, astoņus kilometrus lejpus Kuldīgai, senāk atradās Pilskalna mājas, kuras tagad nojauktas. Starp šām un Beltu mājām Ventas kreisā krastā ir vieta, saukta Pilskalns, kuru atzīmē arī Bielensteins (Mag. XIV). Tomēr v. Lovis sarakstītajā Burgenlexikon‘ā šis pilskalns nav uzņemts.
Domajāms, ka aprakstāmais pilskalns ir tas pats, kuru Bielensteins uzdevis savā „Die Grenzen” 209. lap. p. zem N° 37. Tur teikts, ka 1 versti austrum-austrum-dienvidos no Vilgāles muižas tagad gan Turlavas robežās esot pilskalns, kurš ja ne senā Turlowe, tad veca Wyllgele varētu būt.
V. Lovis savā Burgenleksikonā, Aizputes apriņķa pilskalnu sarakstā zem Nr. 18. atzīmējis „Unter Kalven?” Ar to teikts, ka it kā Kalves muižas tuvumā varētu atrasties pilskalns. Pēc ilgākas klaušināšanas un meklēšanas Kalves muižas apkārtnē, Pavāriņu mājas iedzīvotāji teica, ka par pilskalnu dēvējot puskilometru mājai austrumos esošas kartupeļu bedres.
Turlavas pagastā, 5 kilometri ziemeļrītos muižai starp Muižciemu un Kalnēju mājām atrodas kāds Pilskalns. Apkārtnes nezinātājam tas grūti atrodams un pieejams, jo apkārt tam meži, gravas un nelietojami ceļi. Tomēr šis pilskalns ir viens starp lielākiem un nepieejamākiem Kuršu zemes pilskalniem.
Savā laikā tas bijis zivju bagāts ezers un ap to apmetušies vairāki zvejnieku ciemi. Ezera apkārtne mazapdzīvota, aizaugusi purviem un mežiem. Ezera rietumu pusē atrodas nelielais Čaukciems, bet dienvidos Antiņciems. Starp šiem ciemiem, kas viens no otra 4 kilometri atstatu, ezera rietumu krastā iestiepusies pussala, saukta pilskalns
Caur šiem rakumiem redzams, ka kalna virsu klāj metru un vairāk dziļš mitņu slānis. No ierakumu sienām rēgojās laukā rokām taisīti ornamentēti un neornamentēti māla trauka gabali, dzīvnieku kaulu atliekas, ogles un dzintars. Šo vietu apmeklējot tika salasīts liels vairums šādu priekšmetu.
Vecmoku muiža atrodas 6 kilom. Ziem. rietumos Tukumam . Tā ieņem kalnainu apvidu, kurā daudz mežu. 1 kilometru dienvidrietumos muižai, lauku malā atrodas neliels, bet labi veidots pilskalns. Puse no pilskalna atrodas Skāmaņu māju zemē, jo robeža ar muižu iet pāri pilskalnam. Pilskalns ierīkots uz neliela kalna raga, kas izvirzījies uz rietumiem no Vecmoku kalnaja. Pilskalnam rietumos pļava, pa kuru tek neliels strautiņš un stiepjas Rīgas-Ventspils dzelzscela stiga.
Kandavas pilsētas ziemeļu galā, kreisā pusē Tukuma ceļam, redzams cilvēka rokām apdarināts kalns, saukts .,Baznīckalns‘‘, jo tas līdzinājoties baznīcai. Uzbedums, kas atrodas šā kalna ziemeļpusē, patiesi var atgādināt torni. Kalna malas ir vienlīdz stāvas visās pusēs un labi uzglabājušās, tikai dienvidus pusē izrakts uzbraucams ceļš, jo kalna virsus tiek arts. Pirmatnējā uzeja tomēr bijusi uzbeduma austrumgalā.
