Pilskalnu Meņģelē līdzās Ogres upei, īso ziņu gan kā nedrošu apzīmējot ar jautājuma zīmi, jau 1920.gadu sākumā 1921. un 1922.gadā vācu valodā literatūrā minēja pazīstamais baltvācu novadpētnieks, piļu un pilskalnu pētnieks Karls fon Leviss of Menārs (Löwis of Menar, 1921, 168; Löwis of Menar, 1922, 21). Pats viņš šo vietu nebija apmeklējis, nebija drošs, kur pilskalns Meņģelē tieši atrodas, jo sava īsā teksta galā bija licis jautājuma zīmi, vien minēja, ka pilskalns ir pie Ogres upes.
K. Levis of Menars savā pilskalnu apkopojumā norādījis pilskalnu “pie Meņķu muižas, 25 verstis no Jēkabpils, pie Ilūkstes ceļa”. E. Brastiņš šo vietu apmeklēja un atzina, ka “neviens pilskalns šai vietā nav atrodams”.
Sērenes pilskalnu, kas atrodas ap 2 km attālumā no Daugavas pie Pilskalnu mājām, pirmais literatūrā minēja K. Levis of Menars, bet E. Brastiņš senvietu par īstu pilskalnu neatzina. Lietgalietis 1928. gadā izvirzīja hipotēzi, ka senā Sēlpils (castrum selonum) atradusies iepretim Aizkraukles vācu pilij, tātad netālu no Sērenes pilskalna.
K.Levis of Menārs savā pilskalnu apkopojumā norādīja, ka pilskalns ir “1 versti uz A no Seces pastorāta pie Sturman mājām”. E.Brastiņš šo vietu pārbaudīja un noskaidroja, ka pie Stūrmaņu mājām ir kāds kalns bez pilskalna pazīmēm, kuru sauc par Tašas kalnu.
Šo „Pilskalnu” reģistrējis K. v. Lovis savā Burgenlexicon un atzīmējis pie Barkavas. Tomēr no Barkavas šī vieta stāv 4 km. austrumos pie Aizkārkļu un Būzānu ciemiem (Barkavas pag., Rēzeknes apr.). Šie ciemi izgājuši viensētās, un minētais pilskalns ietilpst Aizkārkļu-Pilskalnu Eleknoviča mazmājas zemē.
Plaša apkārtnē pazīstams un spēcīgs apcietinājums, saukts „Pilskalns” atrodas Ķieģeļu pagastā, Valmieras apriņķī, 1 klm. dienvidos Rubenes baznīcai pašā Vaidavas ezera krastā. Te ezeram 22 m. augsts kraujš krasts, kas pārdalīts šķērsām ar nelielu gravu. Tā radušās divas kalnmalas, kas no dabas jau noderīgas pilskalnam. Citur nācies plakumu nocietināt grāvjiem un uzbedumiem.
Igaunijas robežas tuvuma mūsu pilskalnu skaits samazinājās. Gluži tāpat arī Igaunijas pilskalni stāv labu gabalu atstatu Latvijas valsts robežai. Tādā kārtā jau senatnē bijusi „neutrala” josla starp šām abām tautām.
Pirmās trūcīgas ziņas par šo pilskalnu sniedzis K. v. Lovis of Menar „Burgenlexikon” 27. lp.
„Celītkalns” senās kartēs apzīmēts ar vārdu „Pilskalns”. Viņš atrodas 0,5 klm. ziemeļos Vijciema muižai pie Celīša skolas un dzirnavām, Vijas upes kreisā krastā 3 klm. dienvidos Gaujai.
Jau kopš 19. gs. vidus, kad baltvācu mācītāji sāka atrast un ieraudzīt senos pilskalnus, sākums pilskalnu atrašanā bija tautā saklausīti nostāsti un teikas, ka kādā kalnā reiz ir bijusi pils, kas nogrimusi. Tas bija pietiekošs pamats, lai vietu pārbaudītu un tiešām: parasti tur arī tika atklāts pilskalns.
Mežu apaugušais Divkšu pilskalns, kas tautā saukts par Zelta kalnu, ir plašā apkārtne augstākā vieta un ir redzams no lielāka attāluma. Kalna stāvs labi izdalās no Nirzas puses un pāri pār Nirzas ezera dienvidrietumu un rietumu galu. Sādža, pēc kuras pilskalns orientēts, arhīva ziņās un literatūrā tiek saukta ļoti dažādi (Dūkstu, Dinštu, Divkstu, Divkšu, Dūkstu, Diukštu, Divkstu u.c).
Vējavas (vāc. Fehgen) „Pilskalns” stāv 1 klm. dienv.-rietumos pagastvaldei, tikpat tāļu ziem.-austrumos Vējavas muižai, valsts mežā, Laģēnu māju lauku tuvumā. Divi klm. dienv.-austrumos pilskalnam paceļas 280 m. augstais Bākužu kalns.
Pilskalnu tuvuma bieži gadās Ūbanu, Urbanu un Urbju mājas. Gribot negribot jādomā, ka šiem vietu vārdiem kāds sakars ar latīņu valodas Urbs = pilsēta. Šis „Pilskalns” ir Praulienes pagasta Lejas Ūbānu māju zemē, 2 km. dienvid-austrumos Lazdonas muižai Saikavas lielceļa kreisā pusē Ilgas upītes malā. Madonas pilsēta no šā pilskalna stāv 6 km. ziemeļ-rietumu virzienā.
Šis pilskalns ir maz pazīstams, to zin tikai tuvākā apkaime. Viņš atrodas 8 klm. dienv.-rietumos Dzērbenei Sērmūkšu pag. kādā Upesmuižas jaunsaimniecībā. Vienu kilometru ziem.-austrumos pilskalnam stāv Bānūžu muiža (vāc. Kudling),bet netālu dienv.-austrumos skaistais Bānūžu ezers.
Laucienas Milzu kalns atrodas Talsu raj. Laucienas pagastā mežu masīvā nepilnus divus kilometrus uz DA no Talsiem celiņa, kas no Talsu – Nurmuižas vecā ceļa nogriežas uz Sapņu ezeru, labajā pusē.
„Zilais kalns” stāv 0,25 klm. ziemeļ-austrumos Piksteres muižai un pieder Jaunsaimniekiem Rozenbeģim un Bremžam. Pēc izskata šis pilskalns līdzīgs pārējiem, citiem šai apvidū esošiem pilskalniem, jo tas ir savrūps uzkalns noplacinātu virsu. Plakums augstāks par apkārtējiem laukiem 20 m. un lēzeni kumpjš.
„Grūbeles kalna” nosaukuma izcelšanās nezināma. Pats kalns atrodas Sunākstes pag. Kārļam Grinbergam piederošo Gauzanu māju robežās, 4 kilometrus ziemeļos Piksteres muižai.
„Sudrabkalns” tiek saukta vieta Sēlpils pag., Pormaļu māju laukos. Māju saimnieks saucās Zilberbergs, no kam jādomā, ka starp šiem nosaukumiem ir kāda sakarība. Šis ir apvidum tipisks pilskalns un atrodas dažus simts metrus dienvidos Pormaļu mājām pašā lielceļa malā.
12
Page 1 of 2
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.