28.01.2019.g. Lai diena nebūtu nodzīvota velti, svētdien izbraucām zaļumos vai varētu arī teikt baltumos un apmeklējām divus pilskalnus – Skanstes kalnu Ērgļos un Kaivēnu pilskalnu. Foto: Juris Zalāns #101VidzemesPilskalns
10.02.2019. Dārznīcas kalns liels un iespaidīgs, paceļas pār apkārtējo ainavu ap 30 m. Senāk plakumā bijis ierīkots danču placis, tāpēc tur izstumdīts kultūrslānis, lai izlīdzinātu vietu dančiem. Savukārt pašā pakājē bijis Pupu krogs, kuru mēs labprāt būtu apmeklējuši. Runā, ka Pupu krogā esot saimniekojis Haralda Sīmaņa radinieks.
#101Vidzemespilskalns 19.01.2019. Foto: Juris Zalāns
#101Vidzemespilskalns 10.02.2019. Foto: Juris Zalāns, Laila Lūse
#101Vidzemespilskalns 10.02.2019. Foto: Laila Lūse un Juris Zalāns
24.12.2024.g. Bondaru. Symtu pīcpadsmytais. Bondaru pilskolns pi poša ceļa i tik 500 metru nu Smagaņu pilskolna. Ar stuovu i gryutu kuopīni augšā, ar gruovim i terasem. Pyrmajūs divūs kolnūs myusu ekspedicejai leidza kuop latgaļu kara pulka puiši – Mareks, Toms i Andis. Tuoļuok jim sovs guojīns ar palikšonu kaidā pilskolnā pa nakti.
05.11.2018.g. Symtu treispadsmytais. Saukts vēl par Gorku i Kromonu pilskolnu. Augstuokais Latgolys pilskolns – 271m i.j.l. Vairuokus godus atpakaļ kolna augša sakuortuota tolkys laikā, tagad jaunuos atzolys jau pabīzys. Ir nūruode i styga. 19. ekspediceju beidzam ar soldonumim, latgaļu i sūmu dzīsmom. Natycamai, kotrā 100 Latgolys pilskolnu braucīnī ir bejs kaids jauns dalinīks. Itū reizi beja vasali pīci – Vineta, Evelīna, Ieva, Aleksandris i Eero. Piec divu nedeļu 18. novembrī liksim nalelu komatu myusu pasuokuma viesturē. Sasatiksim bez gumejis zuoboku, sadzīduosim, sadoncuosim, izdzersim ola i drupeit pasavērsim atpakaļ. A tod otkon iz prīšku. Kolnā!
05.11.2018.g. Vacslobodas. Symtu divpadsmytais. Vacslobodys pilskolnam (222m i.j.l.) ir lūbīs – jam ir nūruode, informaceja, stuovi i augsti suoni, gruovi i terasis, akmiņi, prīžu i līpu sorgi. Jam ir vyss. Vajadzātu tik vairuok kolna apsavāruoju i bārnu bolsu, dzīšmu, dyumu smuorda, cierva i zūbyna skandynuošonys.
05.11.2018.g. Baltiņu. Symtu vīnpadsmytais. Braucūt da Balteņu pilskolna(199m i.j.l.) jau pasaruoda jušona, ka pamazeit ceļamīs augšuok i augšuok Latgolys kolnūs. Itys varonais pilskolns radzams i apbreinojams jau nu tuolīnis, tik byutu breineigi, ka i citi Rāznys azara apleicīnis apbraucieji voi apstaiguotuoji zynuotu, kas tys par kolnu. Visi nazkodejī zemis dorbi pi ituo pilskolna sen jau iznycynuoti, tik tys moz kū vuodej.
05.11.2018.g. Ladušu. Symtu dasmytais. Piec breineiga braucīņa i nalelys maldeišonuos, Ladušu pilskolnu ceļa molā atrūnam pi lobys veseleibys. Kolna vyds apaudzs ar apšu jaunaudzi, tik gruovu suonūs vaci i varoni ūzuli. Gruovi i terasis labi radzami i aplūka kolnu vysapleik.
05.11.2018.g. Symtu deveitais. Ekspeditoru otkonsasatikšonuos Maltā. Skaista dīna, kupluokais dalinīku skaits myusu nagarajā viesturē. Fotogeniskais Lošys pilskolns ītups egļu jaunaudzis vydā senejuo Lošys azara krostā. Nalels, opols, ar breineigu akmini iz vyds kolna i vēl citim kolna suonūs. Ivaram prīks.
10.03.2020.g. Symtu trešais. Kolns natuoli nu Bieržgaļa ar nūruodem, goldu i beņčim. Kirkys pilskolnā bejuse ļuteru bazneica, tik jai pārkiuņs īspiers i jei nūdaguse. Aprokti vysaidi kungu duorgumi i poši kungi. Tagad kolns pa dalei apaudzs ar prīdem, labi apsaverams i pi poša ceļa.
24.09.2018.g. Grumušku II, Grumušku I. Deveņdesmit deveitais i SYMTAIS!!!!! Tai sasagadeja, ka symtu sagaidejom ar puoreiti, kurim cauri īt Grumušku meža styga. Leidzeigi kai divejis ola laseitis siermā buordā. Vīnys garys kaupris obūs golūs ītaiseiti. Šauri i pluoni kai zūbyna asmini. Palyka tik taida ryugtuma garša sirdī par stygys taiseituoju skūpumu. Lelai dalei stygys guojieju nav skaidrs kurā vītā i kaidā nu pilskolnim jī sper sovu kuoju. A vajadzātu tik divejis zeimeitis, i cylvāki, kuopdami puori pilskolnu golu gruovim, zynuotu, ka īkuopuši pilskolnā.
Deveņdesmit ostoitais. Eisti nadabraucams, tik pa skaistu celeņu vīgli daejams. Šmukeņais. Aizaudzs jau gon, tik skaistuos, precizi izprojektātuos i iztaiseituos terasis i gruovi nav aizaudzejami i pavysam nūglobojami. Smolkī prancūži kara laikā jū izalasejuši par apsamešonys vītu. Sieņojam, atstuojam tuoļruni, braucam pakaļ i atrūnam. Smolki.
24.09.2018.g. Brīveru Garadkas. Deveņdesmit septeitais. Kai izaruodeja vieļuok, ituos ekspedicejis gryutuokais pilskolns. Braucem cauri gūvu aplūkim, puori kolnim i lejom. Tyvuokajā sātā naatrodom saiminīkus i nabeja nu kuo pavaicuot ceļa. Leidom cauri osim drotu žūgim i elektriskajim gonim, brydom cauri slapņom nuotrem i kuopem kolnā. Atrodom. Šaurs i gars ar lelu stuovumu vīnā golā. Osī droti pa kuojom pynuos vēl pošā plakuma vydā. Pilskolna suonūs akmynuoja upieleite. Pa jū broduojem vysaidu akmiņu maklādami.
24.09.2018.g. Deveņdesmit sastais. Ekspediceju Ondrupinē suokam jautri i prīceigi. Īprīkšajā dīnā tepat natuoli bejom tolkā Beitānu pilskolnā i jau itamā braucīnī cerejam iz ekspedicejis symtū. Milkys pilskolnam sova zeime i informaceja tik naatstuoj sajiuta, ka pilskolns ite na golvonais. Skaists azara krosts, pierts i turistu atpyutys vīta, trepis vīnūs pilskolna suonūs da jumprovys pīminekļam i tik aiz ituo vysa skaistuma Milkys pilskolns. Aizaudzs, naapsaverams, izrokts dūbu dūbem, navajadzeigs. Ādam šokoladu, apstaigojam suonus i braucam tuoļuok.
03.09.2018.g. Kauguru. Deveņdesmit pīktais. Vītejim vairuok zynoms kai Makšinovys pilskolns. Par jū vysvaira zyna Ivars i steidz ruodeit pilskolna akmiņus. Vysleluokuo meikle nu ituo pilskolna palīk lels daudzums muola gobolu i gabaleņu palelu dūbu moluos pošā pilskolna viersā. Voi muols tī rokts? Voi nu muola tī kas taiseits? Goboli izaver kai apdadzynuoti? Pilskolnam daudz vysaidu rokumu. Iz Zīmeļlatgolu vajadzātu braukt vēl, tī palyka daudz vysaidu breinumu i dale nu ekspeditoru prūjom braukdami vēl apsaver Mežarijas patmalis, Motrīnes zalta prīdi i Silarašu lelū kriteni. 100 Latgolys pilskolni prīcojās par lelū ekspeditoru pulku i skaistū ekspediceju. Leluokais prīks par myusu jaunajim leidzabrauciejim – Gunitu i Imantu. Da symtam ir vīns sūleits i dreiži mes jū īsim.
03.09.2018.g. Deveņdesmit caturtais. Mistra pilskolns kartē īzeimāts cytā nūvodā i ūtrā upis krostā. Labi, ka myusu rynduos beja Zīmeļlatgolys specialists Ivars Logins. Pilskolnu, upi i tyvejūs pogolmus jis zynuoje kai sovu kuldu. Izruodejs pilskolnu Ivars myus aizvede da akmiņam. Tyka nūsprīsts, ka navā cīneigi itaidu skaistuli atstuot guļam. Īšpļuovem sauvēs i pacēlem kai meilū vysom sīvom i vēl vaira jaunajom meitom par prīku. Niule stuov kai stots, braucit vārtūs!
03.09.2018.g. Deveņdesmit trešais. Pilskolns pavysam tyvu ceļam. Tik tai nūsaglobuojs leidzeigu kalneņu vydā, ka truopejam tikai ar trešū reizi. Kolnam suonūs leikumuota upeite, pa jū visi i brodojam atpakaļ. Zeme pilskolnā i upeitis krostūs malna i meiksta kai šikalada peirāgs.
Page 2 of 6
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.