Smaganu (Smageņu) pilskalns atrodas Rēzeknes raj. Mākoņkalna pagastā Martušovkas sādžā, 150 m uz D no Smaģeņu ezera, 6 km uz R no Ļipušķiem un 0,5 km uz ZR no Bondaru pilskalna. Pilskalnu 1941. gadā atklāja un plašāk aprakstīja P. Stepilņš.
Pušas pilskalns (Pušas pilskalns I) atrodas Rēzeknes raj. Pušas pagastā, ap 0,5 km uz Z no Pušas. Pirmās ziņas par pieminekli sniegtas 1925. gadā; 1983. gadā pilskalnu plašāk aprakstīja A. Radiņš.
Leimanišķu pilskalns, saukts par Apšu vai Barsuku kalnu, atrodas Rēzeknes raj. Maltas pagastā pie Leimanišķu sādžas, ap 3 km uz D A no Maltas. Pilskalns situēts tā sauktajā Šentu mežā, ap kilometru uz A no Maltas-Pušas lielceļa. Pāris simt metru uz DA no pilskalna ir aizaugošais Kirzaka ezers. Pilskalnu 1961. gadā pirmais plašāk aprakstīja V. Urtāns.
Leimanišķu Baterijas kalns atrodas valsts mežā, kas saukts par Šentes kalniem. Rēzeknes raj. Maltas pagastā pie Leimanišķu sādžas, ap 3 km uz DA no Maltas un 0,8 km uz A no Maltas-Pušas lielceļa. Pilskalnu 1941. gadā pirmais plašāk aprakstīja P. Stepiņš.
Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes raj. Silmalas pagastā Lošu sādžā, ap 2,5 km uz ZA no Prezmas, tagad nosusinātā Lošu ezera D krastā. Pirmās ziņas par pilskalnu 1936. gadā sniedza F. Svīkša. Plašāk pilskalnu 1978. gadā aprakstīja A.Radiņš.
Kokiem un krūmiem apaugušais Kantinieku pilskalns izveidots A-R virzienā orientētas līdz 15 m augstas kaupres R galā. Kaupri A pusē šauru zemes mēle saista ar plašāku augstieni. Starp augstieni un pilskalnu, kā arī pilskalna R un D pusē ir purvainas lejas.
Jurizdikas pilskalns atrodas Ludzas pilsētas A nomalē. Tas ierīkots ZRRDAA virzienā orientētas kaupres galā, kurai Z ir Lielais Ludzas ezers, bet D – Lielajā Ludzas ezerā ietekoša strauta lēzenā leja. Šīs pašas kaupres ZRR galā ap kilometru no Jurizdikas pilskalna atrodas Ludzas viduslaiku pils drupas. bet kaupres vidusdaļā ir pazīstamais latgaļu vēlā dzelzs laikmeta kapulauks Odukalns. Jurizdikas pilskalnu 1959. gadā apzināja V. Urtāns.
Tērvetes Klosterkalns ( agrāk – arī Ķīķerkalns) atrodas Dobeles raj. Tērvetes pagastā Tērvetes centrā starp Dobeles – Bauskas šoseju un Tērvetes upi. Pirmais Klosterkalnu literatūrā kā eventuālu kapu kalnu ar mākslīgi veidotu terasi 1926.gadā minējis E.Brastiņš. 1975. un 1976.gadā Klosterkalnā 1000 m 2 platībā izdarīti arheoloģiskie izrakumi (vadītājs M.Atgāzis), kuros noskaidroja, ka Klosterkalns neapšaubāmi uzlūkojams par pilskalnu.
Porskovas Mistra kalns atrodas Balvu raj. Šķilbēnu pagastā Porskovas sādžā, ap 2 km uz DR no Rekovas. Pieminekļa ZA pakājē ir Porskovas sādžas viensēta. Pilskalnu 1952. gadā atklāja E.Snores un S. Tarakanovas vadītā ekspedīcija.
Mežmuižas Silakalns (Augstais, Pilātes kalns) atrodas Jelgavas raj. Vilces pagastā netālu no Lietuvas robežas apmēram 300 m uz D no Sila kapsētas. Pilskalnu kā iespējamo zemgaļu 13.gs. Silenes pils vietu 1892.gadā apzīmējis A.Bīlenšteins.
Makšinavas Kauguru kalns atrodas Balvu raj. Vīksnas pagastā, ap 1 km uz DR no Makšinavas sādžas un 2 km uz ZR no Kupravas. Kādreiz uz D no pilskalna bija Bērziņu mājas. Pilskalnu 1928. gadā apzināja un plašāk aprakstīja A. Gusars.
Vilces pilskalns atrodas Jelgavas raj. Vilces pagastā nepilnu kilometru uz R no Vilces bijušajā Vilces muižas parkā. E.Brastiņš 1926.gadā, balstoties uz K.Levisa of Menara iepriekšējām ziņām, savā grāmatā gan minējis šo senvietu, tomēr par īstu pilskalnu to neatzina.
Aknīstes (arī Susējas) pilskalns atrodas Jēkabpils raj. Aknīstes pagastā Aknīstes ZR nomalē. Susējas upes ielejas labajā krastā pie Līvānu ielas, agrāk – pie Skanstnieku mājām. Pilskalnu jau 1899. gadā savā Kauņas guberņas arheoloģiskajā kartē atzīmēja F. Pokrovskis.
Straujenieku pilskalns atrodas Liepājas raj. Gramzdas pagastā 150 m uz R no Aizvīķu kapsētas Aizvīķu – Gramzdas lielceļa malā un 300 m uz D no Straujenieku mājām. Pirmais pilskalnu 1942.gadā fiksējis P.Stepiņš; 1979.gadā pieminekli plašāk aprakstīja A.Vasks.
Lazdonas pilskalns atrodas Madonas raj. Lazdonas pagastā Smeceres silā, 5 km uz R no Lazdonas un 1100 m uz DA no Smeceres kroga pie Madonas-Pļaviņu šosejas. Pirmās ziņas par pilskalnu 1928. gadā sniedza V. Manguls.
Page 9 of 13
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.