Udinavas pilskalns, tautā saukts par Ostrovvai Zamščina, atrodas Krāslavas raj. Indras pagastā Udinavas sādžā, 5 km uz DR no Indras. Pilskalnu plašāk aprakstīja 1971. gadā Dienvidlatgales arheoloģisko pieminekļu ekspedīcija J. Graudoņa vadībā.
Bukmuižas pagastā, Rēzeknes apriņķī Alekseja Putruma īpašumā. īpašnieks dzīvojot Komunišķu ciemā. „Pilskalns” atrodams 1 km. austrumos Spogļevas ciemam un tikpat tālu ziem.-rietumos Bobrovišķu ciemam. Šis ciems uz dažām kārtīm apzīmēts krievu izrunā kā „Bobrauščina”. 2,5 km. dienvidos pilskalnam atrodas Dagdas ezera ziemeļkrasts ar Vjazenšiku un Šļachatavas ciemiem.
Rubinaucu pilskalns atrodas Krāslavas raj. Svariņu pagastā Rubinaucu sādžā Galeņa ezera DRR galā, ap 4 km uz ZA no Asūnes. Pilskalnu 1943. gadā atklāja un plašāk aprakstīja A. Gusars.
Ekšu pilskalns, saukts par Piļikovaja gora, atrodas Krāslavas raj. Skaistas pagastā Ekšu sādžā, 4 km uz ZA no Skaistas un nepilnu kilometru uz Z no Stirnu ezera. Pilskalnu pirmais plašāk 1942. gadā aprakstīja A. Gusars.
Saldu Piliņgore atrodas Krāslavas raj. Konstantinovas pagastā starp Saldu un Ignatovas sādžām, 5 km uz ZR no Konstantinovas. Pilskalnu 1949. gadā atklāja un plašāk aprakstīja A. Stubavs.
Brīveru pilskalns, saukts par Garadiņu vai Gorodoku, atrodas Krāslavas raj. Šķeltovas pagastā Brīveru sādžā 2,5 km uz ZA no Šķeltovas, Dubnas upes labajā krastā pie Upes Kudiņu ūdens dzirnavām. Pilskalnu 1941. gadā atklāja un plašāk aprakstīja A. Gusars.
„Liedes kalni” ir Adulienes pag. uz pašām pagasta robežām Liedēs upes labajā krastmalā. Šie kalni ir savāds dabas brīnums: viņi novietojušies līdzenā apvidū, Liedēs ielejā taisnā rindā kā maizes klaipi ar nelielām atstarpēm.
Fridrihovas pilskalns, saukts par Gorodoku, atrodas Krāslavas raj. Bērziņu pagastā, ap 3 km uz D no Bērziņiem un uz DA no bij. Fridrihovas. Pirmās ziņas par Fridrihovas pilskalnu publicētas jau 1903. gadā. Uz to pamata pieminekli 1926. gadā apsekoja un uzmerīja B. Brežgo, bet 1941. gadā plašāk aprakstīja A. Gusars.
Rubuļu pilskalns atrodas Krāslavas raj. Šķaunes pagastā Rubuļu sādžā, 6 km uz ZZR no Bērziņiem un 9 km uz R no Šķaunes. Pirmās ziņas par pilskalnu 1925. gadā sniedza A. Krimuldēns.
Šo pilskalnu diezin kāpēc vietējie krievu iedzīvotāji devē „Jeršovka”. Viņš atrodas Lielā Ludzas Ciblas ezera austrumkrastā, Eversmuižas pag., Šelupinku ciema zemē. „Jeršovka” stāv 0,5 klm. ziem.-rietumos Šelupinkiem. Citi kalnam tuvākie ciemi: Severinki, Černomordi un Kovaļki.
Jukumu II Grumuškas kalna pilskalns atrodas Krāslavas raj. Andzeļu pagastā jau iepriekš aprakstītās kaupres R galā. ap 250 m attālumā no I Grumuškas kalna pilskalna.
Par Grumuškas (arī Grumuļu) kalnu tiek dēvēta ar mežu apaugusi A-R virzienā orientēta kaupre, kas atrodas Krāslavas raj. Andzeļu pagastā, 2 km uz ZR no Andzeļieni un uz D no Jukumu sādžas. Ap puskilometru garās kaupres abos galos izveidoti pilskalni.
Brīveru Garadkas kalns atrodas Krāslavas raj. Andrupenes pagastā Brīveru sādžā, 3 km uz ZA no Andrupenes. Pirmais pilskalnu 1941. gadā plašāk aprakstīja P. Stepiņš.
Stalīdzānu Svilušais kalns, kādreiz saukts arī par Kara kapiem, atrodas Krāslavas raj. Andrupenes pagastā valsts mežā, 1,5 km uz ZRR no Andrupenes. Stalīdzānu sādža atrodas aiz meža apmēram kilometru uz Z no pilskalna. Pirmās ziņas par Svilušo kalnu kā par pilskalnu 1925. gadā sniedza 0. Bērziņš; plašāk kalnu 1941. gadā aprakstīja P. Stepiņš.
Okras pilskalns atrodas Krāslavas raj. Kastuļinas pagastā, 1,5 km uz ZR no Vecokras, Dubuļu ezera DA galā Dagdas-Aglonas šosejas labajā pusē. Pirmais pilskalnu 1941. gadā aprakstīja P. Stepiņš.
Upursala atrodas Preiļu raj. Aglonas pagastā Cirīšu ezera ZA daļā, ap kilometru uz R no Aglonas. Iepriekš tika uzskatīts, ka Upursalas Upurkalns ir cilvēka roku nepārveidota kulta vieta. 1977. gadā J. Urtāns Upursalu apsekoja un viņa vadībā Upurkalnā un tā pakājē tika izdarīti arheoloģiskie izrakumi. Noskaidrojās, ka Upurkalnam ir pilskalnu raksturojošās pazīmes.
Kropovas Šancu kalns, saukts arī par Zamek vai Zvīdru šanci, atradās Preiļu raj. Rušonas pagastā pie Kropovas un Šancu sādžām, ap 2 km uz DA no Aglonas dzelzceļa stacijas. Pilskalnu pirmais 1926. gadā reģistrēja B. Brežgo. Pēc II pasaules kara pilskalns pilnīgi norakts. Tā apraksts sastādīts pēc B. Brežgo 1926. g. uzmērījuma un P. Stepiņa 1941.g. apraksta.
Anspoku pilskalns atrodas Preiļu raj. Preiļu pagastā Anspoku sādžā, 50 m uz Z no bij. Anspoku “medību pils”, Preiļu – Aglonas šosejas kreisajā pusē, ap 2 km no Preiļiem. Pieminekli 1977. gadā apzināja J. Urtāns.
Milkas pilskalns, saukts par Gorodoku, atrodas Rēzeknes raj. Māk0ņkalna pagastā Milkas sādžā, 2,5 km uz ZZR no Andrupenes. Pilskalnu 1941. gadā atklāja un plašāk aprakstīja P. Stepiņš.
Bondaru pilskalns atrodas Rēzeknes raj. Mākoņkalna pagastā Bondaru sādžā. 5,5 km uz R no Ļipušķiem. Pērkoņu ezera Z pusē ap 200 m no ezera. Pirmās ziņas par pilskalnu publicētas 1924. gadā; 1941. gadā pieminekli plašāk aprakstīja P.Stepiņš.
Page 8 of 13
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.