Pieejams arī PDF variants. Nosūtīšu pēc pieprasījuma 🙂
Senrakstos no 1318. un 1359. gadiem minēta „Castr. Levisel” un „Castr. Lemeselle”, kas pēc lietpratēju domām zīmējas uz vienu un to pašu vietu. Šai pilij vajadzēja atrasties Limbažu tuvumā, bet vēl līdz šim to neviens nebija uzgājis. Sīki pārmeklējot Limbažus un apkārtni, izrādījās, ka meklētais pilskalns atrodas Limbažos, pilsētas austrummalā aiz baznīcām un Pilskroga. Tam iepretim stāv nespējnieku patversme, bet ziemeļos dzirnezers.
Šo pilskalnu uzgājis pieminekļu valdes inspektors A. Štāls savos pārraudzības braucienos. Līdz tam nevienam nebija ienācis prātā, ka Vainīžu muiža būtu celta senā pilskalnā. Pārlūkojot un mērojot šo vietu 1927. g., patiesi, nācās atzīt jaunatrasto pilskalnu.
Plaša apkārtnē pazīstams un spēcīgs apcietinājums, saukts „Pilskalns” atrodas Ķieģeļu pagastā, Valmieras apriņķī, 1 klm. dienvidos Rubenes baznīcai pašā Vaidavas ezera krastā. Te ezeram 22 m. augsts kraujš krasts, kas pārdalīts šķērsām ar nelielu gravu. Tā radušās divas kalnmalas, kas no dabas jau noderīgas pilskalnam. Citur nācies plakumu nocietināt grāvjiem un uzbedumiem.
Šo pilskalnu, sauktu „Pekas kalns” ap 1887. gadu uzgājis Valmieras draudzes skolotājs V. D. Balodis Kauguru pag. Kalneniņu māju zemē. Pekas kalns stāv 6 klm. dienvidos Valmierai Gaujas kreisā pusē.
Igaunijas robežas tuvuma mūsu pilskalnu skaits samazinājās. Gluži tāpat arī Igaunijas pilskalni stāv labu gabalu atstatu Latvijas valsts robežai. Tādā kārtā jau senatnē bijusi „neutrala” josla starp šām abām tautām.
Vecračinas pilskalns atrodas Daugavpils raj. Naujenes pagastā Daugavas labajā krastā Vecračinas sādžā, 2,5 km uz D no Izvaltas dzelzceļa stacijas. Pilskalnu pirmais 1941. gadā plašāk aprakstīja A. Gusars. 1986. gadā pilskalnā izdarīti aizsardzības izrakumi T. Bergas vadībā.
„Celītkalns” senās kartēs apzīmēts ar vārdu „Pilskalns”. Viņš atrodas 0,5 klm. ziemeļos Vijciema muižai pie Celīša skolas un dzirnavām, Vijas upes kreisā krastā 3 klm. dienvidos Gaujai.
Lasiņu pilskalns, saukts par Gorodoku, atrodas Daugavpils raj. Tabores pagastā Daugavas senkrasta kreisajā malā, pāris kilometru uz A no Daugavpils. Lasiņi jeb Lasenbeka – bijušais muižas centrs – atrodas ap 0.5 km uz R no pilskalna. Pirmās ziņas par Lasiņu pilskalnu 30. gadu beigās sniedza A. Košķens.
„Pilskalns” Smiltenes meža, pilsētas robežās, 1 klm. dienvidos pilsētai, Cērtenes upītes kreisā krastā, 1 klm. austrumos Cērtenes muižai.
Volkovščiznas pilskalns atradās Daugavpils pilsētas A daļā uz D no Stropu ezera un 1 km uz ZR no Rugeļiem, 1,5 km uz Z no Daugavas un 1,5 km uz ZA no Volkovščiznas. Pilskalnu 1947. gadā atrada un plašāk aprakstīja A. Gusars. Vēlākos gados piemineklis dažādu zemes darbu rezultātā pilnīgi iznīcināts un A. Gusara fiksētie kalna senie nocietinājumi tādējādi līdz mūsdienām nav saglabājušies.
Jau kopš 19. gs. vidus, kad baltvācu mācītāji sāka atrast un ieraudzīt senos pilskalnus, sākums pilskalnu atrašanā bija tautā saklausīti nostāsti un teikas, ka kādā kalnā reiz ir bijusi pils, kas nogrimusi. Tas bija pietiekošs pamats, lai vietu pārbaudītu un tiešām: parasti tur arī tika atklāts pilskalns.
„Pilskalns” Gaujienas pag. Valkas apriņķī 1 klm. ziem.-austrumos Staldes ciematam, Gaujas kreisā krastā 0,5 klm. austrumos Palses ietekai Gaujā.
Timšānu pilskalns, kas tautā saukts par Zamok vai Zamki, atrodas Daugavpils raj. Sventes pagastā Timšānu sādžā pie Ilūkstes-Vilkumiesta lielceļa. Pirmās ziņas par šo pieminekli 1935. gadā sniedza A. Košķens.
Alūksne stāv Vidzemes ziem.-austrumu stūrī pie diezgan prāvā Alūksnes ezera. Šai ezerā pussalas veidā iespiežas augsts zemes stūris, kurā atrodas senējs pilskalns. Tagad šo pilskalnu sauc par „Tempļa kalnu” jo viņā uzcelts skaists granīta paviljons, kas iesaukts par templi.
Arāju pilskalns, saukts par Zamok, atrodas Daugavpils raj. Sventes pagasta pašā R galā, 300 m uz DR no Arāju mājām un apmēram kilometru uz DR no Gorbunovkas. Arāju pilskalnu 1968. gadā atklāja J.Graudonis.
Lielākais Latvijas apcietinājums ir „Pilskalns” Alūksnes pag. Valkas apr. 5 klm. dienv.-austrumos Alūksnei pie Liepnas lielceļa starp Karītēnu, Siseņu un Garasīmu mājām. Kalna ziemeļpuse pieder Siseņu ciema viensētas īpašniekam, bet dienvidus gals Garasīmu mājām.
Aizvējiņu pilskalns atrodas Krāslavas raj. Kaplavas pagastā Daugavas kreisajā krastā, 4 km lejpus Krāslavas. Pilskalnam tuvākās ir Aizvējiņu mājas, kas atrodas 200 m uz D no pieminekļa. Pirmās ziņas par pilskalnu 80. gadu vidū sniedza V. Gekišs.
Pārskatot Folkloras krātuve ienākušas teikas un pasakas, vairākas reizes kā teiku vieta bija minēta kāds „Pilskalns” Zeltiņu pag. pie Medņu mājām. No šiem nostāstiem vadoties teiku vieta tika apmeklēta un tiešām te atradās sena apcietināta vieta.
Ostrovnas pilskalns atrodas Krāslavas raj. Indras pagastā Ostrovnas sādžā, 5 km uz D no Indras Ostrovnas ezera A krastā. Pilskalns atklāts 50. gados. 1971. gadā to plašāk aprakstīja M. Atgāzis un J. Daiga.
Page 7 of 13
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.