Pilskalns taisnā līnijā atrodas ap 450 m uz DA no “Driģenēm”. Tas ierīkots šaurā ZR–DA virzienā orientētā kalna kauprē, kas abos galos ir nodalīta ar vaļņiem un grāvjiem. Visa kaupre, tās nogāzes un apkārtne pāraugusi ar brikšņiem un krūmiem; tur pirms kādiem gadiem ir bijusi kailcirte.
Naujenes pilskalns, kurš tika apdzīvots jau kopš 8. gadsimta, tiek uzskatīts par Daugavpils dibināšanas vietu. Dinaburgas pili kā robežcietoksni, kas vērsts pret Lietuvu, Naujenes pilskalna vietā 1275. gadā uzcēla Livonijas ordeņa mestrs Raceburgas Ernests. Pilskalna vieta var būt atzīmēta kļūdaini un vēl tiks koriģēta pēc dokumentālu materiālu izpētes. Pašlaik tajā vietā ir stāvlaukums.
Popju pilskalnam nav īstiem un neapšaubāmiem pilskalniem raksturīgu mākslīgi veidotu vaļņu, grāvju, terašu vai malu stāvinājuma. Kalnā iepriekš nebija konstatēts senajām dzīves vietām raksturīgais kultūrslānis (vēlāk, 1996.gadā, vāji izteiktu kultūrslāni atklāja pilskalna ziemeļu galā), tomēr tautas nostāstos kalns ir uzskatīts par pilskalnu un tā arī dēvēts.
“06.05.2008. zvanīja Oskars Ušpelis un pastāstīja, ka nesen braucienā pa Latgali apmeklējis kādu kapsētu (varētu būt vecticībnieku kapsēta) Aizkalnes Kalvānos. Kapsēta atrodas netālu no kāda ezera. Kapsēta ierīkota garenā, norobežotā kalnā, kura malās, respektīvi, pie kapsētas, esot pilskalnam raksturīgas grāvja un vaļņa pazīmes.”
Kalniņš esot izteikts, apaudzis priedēm. Karte tur uzrāda trīs kalniņus paralēli upei, bet likās, ka īstais būs visvairāk uz D situētais kalniņš. Pie dzirnavu ezera upītes (pēc kartes Kovšova) Ritiņos, pēc I.Silkāna uzskata, esot pilskalns. Kiuku ezera D galā esot norobežota saliņa, kuru vietējie vecticībnieki saucot par GORODOK.
Praulienas pagasta dienvidu daļā, pie robežas ar Ļaudonas pagastu, ir paliels mežu masīvs. Netālu no abu pagastu robežas, šķēršļotā, mežainā, purvainā un cilvēku neapdzīvotā apvidū atrodas nelielie un purvainie Sīmaņu, Liniņu un Pārkārtņa ezeriņi.
Pilskalns apsekots 2005. gada 30. aprīlī Rēzeknes novadpētniekam un dzejniekam Pōvulam Ratinīkam pieaicinot Juri Urtānu. Par Ratinieku kapu kalnu teikas vēsta, ka kapsētas kalns esot saukts par Kurgānu un rokām esot samests virs kāda karavadoņa kapa.
Salacas pilskalns pirmo reizi minēts jau Indriķa hronikā 13. gs. sakarā ar kādu sāmsaliešu sirojumu uz Burtnieku ezeru. Sena lībiešu teika stāsta, ka vācu tirgotāji vispirms enkurus izmetuši te, pie Salacas grīvas, un tikai tad devušies gar jūras malu uz Daugavas grīvu, kur dibināja Rīgu.
“Rokoties” pa vēstures materiāliem, pa laikam “uzpeld” informācija par iespējamiem pilskalniem pašreizējās Rīgas teritorijā.
Teiku pierakstos fiksēta romantiska teika par Subates pili, virsaiti Subatu, viņa karošanu ar leišiem, krišanu, leišu karavīru pārvēršanos un pils nogrimšanu.
Subates Paškānu pilskalns atrodas pie pašas Daugavpils rajona robežas un ir nosaukts pēc Jēkabpils rajona Gārsenes pagasta Paškānu sādžas, no kuras pilskalns atrodas ap kilometru uz DA. Daugavpils rajona pusē pilskalnam tuvākās ir Upīšu mājas. Šķiet, ka pilskalns reģistrēts jau pirms Otrā pasaules kara, tomēr nav uzmērīts un literatūrā nav plašāk aprakstīts.
Uz Pilskalnes Kazupurva kalnu, kas tautā saukts par Pilskalnu, kā uz iespējamo seno nocietinājumu 1968. gadā norādīja J.Graudonis, tomēr par īstu pilskalnu viņš to neatzina.
Page 5 of 13
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.