Rinku (Boju) pilskalns atrodas Liepājas raj. Kazdangas pagastā 1 km uz A no Aizputes – Kalvenes šosejas un apmēram 300 m uz ZR no bijušajām Lejasrinku mājām. Šo pilskalnu 1946.gadā apzinājis un aprakstījis A.Gusars.
Vītoliņu pilskalns atrodas Liepājas raj. Kazdangas pagastā apmēram 1 km uz D no Kazdangas centra, uz R no bijušās Valatas muižas centra un 200 m uz Z no Vītoliņu mājām. Pilskalnu pirmais 1979.gadā plašāk aprakstījis A.Vasks.
Tāšu (Vitku) pilskalns atrodas Liepājas raj. Medzes pagastā pie robežas ar Vērgales pagastu, 3 km uz ZR no Tāšu ezera un apmēram 300 m uz D no Vitku mājām. Pirmās ziņas par pilskalnu 1936.gadā pierakstījis E.Šturms; 1941.gadā pilskalnu plašāk aprakstīja K.Bregžis.
Ievādes Kapličas kalns atrodas Liepājas raj. Aizputes pagastā apmēram 4 km uz DR no Aizputes, 0,5 km uz ZA no Ievādes, 200 m uz ZA no Vizbuļu mājām, Aizputes – Vecpils lielceļa kreisajā pusē. Ziņas par iespējamu pilskalnu levādē jau 1869.gadā publicējis A.Bīlenšteins, taču dabā viņš pilskalnu netika meklējis.
Baltcepuru pilskalns atrodas Liepājas raj. Aizputes pagastā apmēram 0,5 km uz R no Aizputes pilsētas robežas un 200 m uz R no Baltcepuru mājām. Šī pilskalna (ar nosaukumu Čorkšu kalniņš) aprakstu, balstoties uz F.Jākobsona sniegtajām ziņām, 1923.gadā publicējis E.Brastiņš, kurš pats senvietu nebija apmeklējis, tomēr uzskatīja, ka tas nav īsts pilskalns. 1943.gadā pilskalnu uzmērīja P.Stepiņš.
Madelānu pilskalnu uzskata par vienu no skaistākajiem Latvijā. Tā relatīvais augstums ir ap 20 m. Pilskalna plakumu un dienvidu nogāzi vēl nesenā pagātnē lauksaimnieciski apstrādāja, tāpēc nocietinājumi šajā pilskalna daļā nav vairs saskatāmi.
Nīkrāces (Upenieku) pilskalns atrodas Kuldīgas raj. īkrāces pagastā Šķerveles (Šķērdulas) upītes kreisajā krastā apmēram 350 m uz ZA no Upenieku māju vietas. Pilskalnu 1923. gadā apzinājis F.Jākobsons; 1942.gadā senvietu plašāk aprakstījis un uzmērija P.Stepiņš.
Imuļu (Lēnu) pilskalns atrodas Kuldīgas raj. Nīkrāces pagastā apmēram 2 km uz DR no Lēnām un nepilnu kilometru uz D no Zvaguļu mājām. To kā iespējamu pilskalnu 1923. gadā minējis E.Brastiņš, kurš pats senvietu tomēr neapmeklēja. Reāli pilskalnu 1930. gadā apzināja A.Gusars.
Šis pilskalns ir vislielākais Kapiņu pagasta pilskalns (Daugpils apr.). Visas zīmes rada, ka tas ir arīdzan jaunākais starp citiem.
Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas raj. Laidu pagastā apmēram 1,5 km uz ZZR no Sermītes starp Vecmuižu un bij. Paegļu mājām. Pilskalnu pirmo reizi 1923. gadā literatūrā minējis E.Brastiņš, kurš, pats pilskalnu neapmeklējis, to tomēr pieskaitīja pilenēm. 1944.gadā Sermītes pilskalnu plašāk aprakstīja un uzmērīja A.Gusars.
Kurmāles pilskalns atrodas Kuldīgas raj. Kurmāles pagastā apmēram 4 km uz R no Kuldīgas, Kuldīgas – Ēdoles šosejas labajā pusē starp Meņģu un Laucenieku mājām. Pilskalnu 1895. gadā atklājis arheologs V.Sizovs . 1904.gadā plašāku pieminekļa aprakstu un novietnes skici publicēja E. Šmidts.
Rumbas pilskalns (Apaļais kalns) atrodas Talsu raj. Abavas pagastā 1,5 km uz DA no Veģiem, Abavas kreisajā krastā, 550 m uz ZA no Mazbrūveļu mājām. Pilskalnu pirmo reizi 1928.gadā reģistrējis un 1936.gadā uzmērījis E.Šturms.
Kāravkalns atrodas Talsu raj. Lībagu pagastā apmēram 3,5 km uz D no Talsiem, Talsu – Lībagu vecā lielceļa labajā pusē, 350 m uz DDR no Ratkalnu mājām. Pirmās ziņas par šo senvietu 1934. gadā sniedzis E.Šturms. 1937.gadā pieminekli uzmērīja Talsu pilskalna arheoloģisko izrakumu dalībnieki Ā. Karnupa vadībā. 1946.gadā A.Gusars Kāravkalna DA pusē konstatēja tam atbilstošu iespējamu kulta kalnu.
Laucienas Milzu kalns atrodas Talsu raj. Laucienas pagastā mežu masīvā nepilnus divus kilometrus uz DA no Talsiem celiņa, kas no Talsu – Nurmuižas vecā ceļa nogriežas uz Sapņu ezeru, labajā pusē.
Dundagas Kalna dārzs atrodas Talsu raj. Dundagas pagasta centrā, 60 m uz ZA no Dundagas mūra pils. Kā iespējamu nocietinājumu pirmais šo vietu jau 1809.gadā aprakstījis U.Šlipenbahs. 1943.gadā P.Stepiņš izteica minējumu, ka Kalna dārzu kā nocietinājumu 13 .gs. ierīkojuši vācieši un izmantojuši līdz Dundagas mūra pils uzcelšanai, kas pirmo reizi rakstos minēta 1318.gadā. 1981.gadā pilskalnā Ē.Mugurēviča vadībā izdarīti arheoloģiskie izrakumi.
Zlēku Karātavu kalna pilskalns ierīkots nodalītajā kaupres R galā. Pilskalna sāni no dabas ir krauji un īpaši nav stāvināti. R galā 3 m zem pilskalna plakuma līmeņa ir ap 8 m plats, izplūdis grāvis, kura priekšā ir ap 2 m augsts un 10 m garš valnis.
Pabērzkalns atrodas Ventspils raj. Zlēku pagastā Ventas labajā krastā starp Jaunbērzkalnu un Priednieku mājām. 1895. gadā to apzinājis un pārbaudes izrakumus izdarījis V.Sizovs. 1937.gadā Pabērzkalnā notika arheoloģiskie izrakumi E.Šturma vadībā.
Pilskalns ierīkots no dabas izdevīgā zemes mēlē starp divām stāvām, 5 – 6 m dziļām gravām. No zemes mēles turpinājuma R pusē pilskalna plakums atdalīts ar 1 m dziļu grāvi un valni, kura garums ap 13 m un augstums pret plakwnu ap 1 m. Pilskalna valni un grāvi divās vietās postījušas jaunāku laiku rakumu bedres. Viss kalns un tā nogāzes apaugušas ar kokiem.
„Piļigora” ir nosaukums, kura pirmā puse ir latviska, bet otrā — krieviska. Tas tāpēc, ka apkārtni kolonizējuši krievi. Šai apvidū, vispār spriežot, nevarēja nekādu pilskalnu sagaidīt, jo apkārtne ir līdzena, pārņemta plašiem purviem un mežiem, kas maz noderējuši ļaužu mītnēm senatnē. Tomēr, pārmeklējot norādītā vietā, kādu mežainu smilšu kalnāju, kas ap 1 km. garš, izdevās atrast viņa rietumgalā nelielu, rakumiem norobežotu vietu.
Šis pilskalns skaitās Krustpils pagasta Trepiešu daļā un atrodams 100 soļus austrumos Dzirkaļu ciema Miglāna mazmājiņai, 1 km. dienvidos dzelzsceļa stigai valsts mežā.
Page 4 of 5
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.