Lauru pilskalns atrodas ap desmit kilometrus ziemeļos Alojai un ap četrus kilometrus uz rietumiem no Vīķiem, Iģes upes labajā krastā, 100 m uz ritumiem no Veclauru mājām.
Atrašanās vieta aptuvena, jo pilskalns norakts. Pirmās ziņas par Garozas pilskalnu pie Lukstenieku mājām tika iegūtas 20. gs. 20. gados. Vēlākos laikos dažādas ziņas par pilskalnu sniedza arheologi E. Šturms un P. Stepiņš. 1969. g. pilskalnu, kas varēja būt ap 40 m garš un 3–4 m augsts, fotografēja J. Lismanis. 20. gs.70. gados pilskalns tika norakts, tomēr tā vieta ir lokalizēta.
Divdesmitā gadsimta 30. gados ir pierakstīti trīs folkloras teksti par Āžu kalnu Bērzes upes krastā pie Kaķenieku Pavāru mājām. Šajos tekstos parādās Latvijas pilskalnu folklorai raksturīgi motīvi: nogrimusi pils, pazemes iedzīvotāji u.c. Uz vietas pārbaudot, konstatēts, ka vienam Āžu kalna galam ir pilskalna pazīmes: izlīdzināts plakums, stāvinātas nogāzes un kultūrslānis. Daļa no pilskalna norakta grantī. Arheoloģiskajos pārbaudes izrakumos Pavāru pilskalna pakājē atklājas 0,50–0,60 m biezs kultūrslānis, tomēr datējami atradumi netika iegūti. Pavāru pilskalna tuvumā pie Kaķenieku mājām zināmi dzelzs laikmeta senkapi, tomēr to vieta mūsdienās nav lokalizēta. Pavāru pilskalns, lai arī jūtami mainītā veidolā, pēckara laikā Zemgalē ir vienīgais jaunatklātais pilskalns.
Par Aulejas Zilo vizbulīšu pilskalnu to nodēvēja “100 Latgales pilskalnu” entuziastu grupa.
Nenoteiktas ziņas par šo pilskalnu bija jau iepriekš. Tā 1947.g. K. Rozītis ziņoja par 20 m augstu pilskalnu Liepnas upes cilpā.
Spīdzenieku pilskalns atrodas pie “Senpils” mājām, kuras uzceltas pilskalna D nogāzē. Tas ir apmēram 100 m diam. liels un 15 m augsts kalns ar dabīgām stāvām nogāzēm. Arī citu cilvēka veidotu nocietinājumu un kultūrslāņa nav. Pilskalna nogāzes noaugušas ar eglēm, tāpēc tas nav pārskatāms.
Page 4 of 13
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.