Trukšānu pilskalns II, kas apaudzis lapu un skuju kokiem, atrodas tajā pašā kauprē tuvāk Lielajiem Trukšāniem, ap 100 m uz rietumiem no Trukšānu pilskalna I. Pret dienvidiem kaupre te stāvi nokrīt pret Ludzas upi un ir pārdesmit metrus augsta.
Trukšānu pilskalns II, kas apaudzis lapu un skuju kokiem, atrodas tajā pašā kauprē tuvāk Lielajiem Trukšāniem, ap 100 m uz rietumiem no Trukšānu pilskalna I. Pret dienvidiem kaupre te stāvi nokrīt pret Ludzas upi un ir pārdesmit metrus augsta.
Trukšānu pilskalns I atrodas kaupres augstākajā vietā tuvāk Tumovai un Felicianovai. Te priedēm apaugusī kaupre ir īpaši stāva dienvidu pusē – pret Ludzas upi, kur tagad ir uzpludinātais Felicianovas elektrostacijas ezers.
Pilskalns ierīkots apmēram ZA–DR virzienā orientētā, lapu kokiem apaugušā kalna kauprē. Gan uz paša pilskalna, gan arī plašā apkārtnē iestādītas lapegles.
Dudaru pilskalns atrodas Rušona ezera A pusē, kur ezers ir ļoti izrobots ar pussalām un līčiem. Uz lielākās pussalas kādreiz bijusi Dudaru sādža; arī tagad pussalā ir vairākas viensētas, un nosaukums “Dudari” ir vispārzināms un plaši lietots.
Pilskalns ierīkots kaupres augstākajā vietā, kur tā ir arī nedaudz platāka. Pilskalna plakums atrodas ap 15 m virs līdzās esošā ezera līmeņa.
2019. gada 14.maijā, gatavojot nosacījumus elektroapgādes sistēmu pārbūves projektam Riebiņu pagastā un izmantojot aerolazerskannēšanas dotās iespējas, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arheologs Raimonds Rozenvalds starp Lielo Rumpu un Babru sādžām ieraudzīja vietu ar pilskalna pazīmēm.
Svātaunes pilskalns I ir reljefā labi norobežots, ziemeļaustrumu – dienvidrietumu virzienā nedaudz iegarens kalns, kas atrodas kalnotas augstienes R daļā.
Sumuldas un Ogres satekas vietas 3D modelis. Līdzīgs pilskalnam, bet nav pilskalns. Par šo tēmu ir J.Urtāna raksts laikraksta “Ogres vēstis” 17.07.2020.g.
Pogaiņu kalns ir tuvākās apkārtnes izcila vieta un būtu piemērots liela pilskalna ierīkošanai. Iespējams, tas arī ticis sākts darīt, tomēr nekādas noteiktas pilskalna pazīmes kalna pārveidojuma veidā nav drošāk konstatējamas.
Pilskalnu Meņģelē līdzās Ogres upei, īso ziņu gan kā nedrošu apzīmējot ar jautājuma zīmi, jau 1920.gadu sākumā 1921. un 1922.gadā vācu valodā literatūrā minēja pazīstamais baltvācu novadpētnieks, piļu un pilskalnu pētnieks Karls fon Leviss of Menārs (Löwis of Menar, 1921, 168; Löwis of Menar, 1922, 21). Pats viņš šo vietu nebija apmeklējis, nebija drošs, kur pilskalns Meņģelē tieši atrodas, jo sava īsā teksta galā bija licis jautājuma zīmi, vien minēja, ka pilskalns ir pie Ogres upes.