„Mūku kalns“ atrodas Kokneses pag. Daudziešanu māju zemē, kuru apsaimnieko šo māju īpašnieki. Tikai pats dienvidgals palicis pagasta zemes fondā.
Šis „pilskalns“ īsi atzīmēts L. o. Menar’a „Burgenlexikonā“ pie Aizkraukles Kalnziediem. Daudzās topogrāfiskās kārtīs ieviesusies kjūda un par Kalnaziedu mājām apzīmētas kādas citas, Kokneses pagastā esošās mājas. Patiesībā Kalnaziedi atrodas pie Aizkraukles Maurēnu ciemata nepilnu puskilometru no Daugavas labā krasta un 3 km. no Aizkraukles dzelzceļa piestātnes.
Šo apcietinājumu nesauc pilskalnu tāpēc, ka 2 klm. austrumos atrodas Aizkraukles ordeņa laiku pilskalns ar mūra sienu drupām. Tādi gadījumi, kad tuvējie vācu laiku pilskalni atņēmuši vārdu senākiem pilskalniem, nav retie. „Augstie kalni“ arī „Kraukļu kalni“ skaitās Aizkraukles pag., baznīcas padomei piederošā zemē un atrodas Daugavas labajā krastā dienv.-austr. mācītājmuižai.
Šis „Pilskalns“ skaitās Birzgales (Lindes) pag. un atrodas Daugavas kreisā krastā 3 klm. dienv. – austrumos Lindes muižai pie Pilskalnu mājām. Kalns gan nepieder Pilskalnu mājām, bet pārgājis kaimiņu māju īpašumā.
Lielvārdes senais pilskalns ir tā pati vieta, kur tagad rēgojas vācu pilsdrupas. Šī vieta atrodas Daugavas labajā krastā pie pašas Lielvārdes muižas un baznīcas 50 km. augšpus Rīgai.
„Ķentes kalns“ arī „Vecā Rīga“ 3 klm. dienv.-austr. Ogres piestātnes Bērziņu māju zemē. Bērziņu mājas atrodas 2 klm. dienv.-rietumos minētam kalnam pašā Daugavas krastā. Pilskalnam tuvākās mājas ir Pūces austrumu virzienā.
Pilskalnu Ogres „Zilos kalnos“ uzgājis 1907. g. vācu architekts W. Bockslaffs. Tas atrodas valsts mežā un neskolotai acij grūti pamanāms. Sākot no Ogres uz Rīgas pusi ziemeļos Daugavai stiepjas šauras kalnu kaupres sauktas par Kangaru kalniem. Tās ļoti parocīgas pilskalnu ierīkošanai, ja vien apkārtne nav pārāk purvaina un mežaina.
„Mūku kalnu“ dēvē arī par „Spolīšu kalnu“ jo tas atrodas Ikšķiles Spolīšu māju zemē. Šās mājas stāv 5,5 km. rietumos Ikšķiles dzc. piestātnei, 0,5 km. ziemeļos Daugavai. Aplūkojamā vieta atrodas mājām dienv.-austrumos vecā Daugavas attakas krantē, pļavas malā.
Kāda apcietināta vieta saukta „Vīna kalns“ arī „Egļu kalns“ atrodas Ikšķiles pag. 2 km. rietumos dzelzceļa piestātnei, 1 km. no Daugavas. Zeme, uz kuras atrodas minētais kalns, pieder Pienakuņģu mājām. Pa dzelzceļu uz Rīgu braucot „Vīna kalns“ redzams stigas kreisā pusē dažus desmitus metrus no sliedēm.
Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām. Atsevišķi autori uzskata, ka pilskalna pakājē pie Varžupītes ietekas Daugavā bijusi vēstures dokumentos minētā Portus Semigalliae (Zemgales osta).
„Ķivutkalns“ ir Rīgai tuvākais pilskalns. Rīgā un tās tuvākā apkaimē gan nevarēja nekādi pilskalni būt, jo šejienes ģeoloģija, kuru raksturo purvi un smiltis, nav parocīga pilskalnu kultūrai. Senrakstos minētais „Mons antiquus“ kas atradies Rīgas esplanādes vietā, neizskatās uz veciem zīmējumiem nemaz pēc pilskalna. Tāpēc nav iemesla domāt, līdz ar dažiem vācu vēsturniekiem, ka Rīgā būtu bijis senču pilskalns kuru lībieši atdevuši vāciešiem.
Vienu kilometru rietumos Sausai Daugavai, kas aptek gar dienvidiem Doles salu, starp Klaņģu un Klaņģukalna mājām atrodas paaugsta vieta, saukta „Klaņģu kalns“. Jau 1887. g. pazīstamais A. Bīlensteins šo vietu atzinis par pilskalnu, ko pēc tam vairākas reizes aprakstījis Lovis of Menar’s.
Vārtaja un Bārta vēl tagad ir ūdeņiem bagātas upes, kas noderīgas koku pludināšanai. Tās abas satek kopā mežainā apvidu un zem Bārtas nosaukuma tek uz Liepājas ezeru jau ap 40 metru plata. Pašā šo upju satekā ir pilskalns ar 5 metri augstu uzbedumu rietumu pusē. 50 metru uz austrumiem no šā uzbeduma ir otrs ap 80 metru garš, pusotra metra augsts, ļoti lēzens uzbedums.
„Pilskalns” Veclaicenes pag. Valkas apr. valsts zemē, 1 klm. rietumos Komētu muižai (Schreibershof), 4 klm. ziemeļos Apei. Pilskalnam pakājē ir neliels ezeriņš, saukts par Pilskalna ezeru, kas savienots ar Drusku ezeriem.
Pļaviņu pilskalns, saukts par Kaķkalnu, atrodas Aizkraukles raj. Klintaines pagastā, ap 1 km uz Z no Pļaviņām, starp Kaķkalnu un Ziemeļnieku mājām, pie liela autostrāžu riņķveida krustojuma (Pļaviņas-Ērgļi un Rīga-Daugavpils). Pirmās ziņas par pilskalnu 1990. gadā sniedza G.Skutāns; pieminekli plašāk 1990. gadā aprakstīja J Urtāns.
Page 13 of 13
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.