Turaidas Rata kakts, saukts arī par Taurētāju kalniņu, atrodas Rīgas raj. Siguldas pilsētas teritorijā, Gaujas labā krasta augstienes stūrī, Vikmestes upītes gravas kreisajā krastā. Turaidas Rata kakts vai Rata kalns, kā tiek apzīmēta arī plašāka augstiene Gaujas labajā krastā, literatūrā minēts jau kopš 19. gs., bet Rata kaktu, apzīmējot to par “pilskalnveidīgu darinājumu”, 1946.gadā plašāk aprakstījis K.Rozītis.
Dundagas Kalna dārzs atrodas Talsu raj. Dundagas pagasta centrā, 60 m uz ZA no Dundagas mūra pils. Kā iespējamu nocietinājumu pirmais šo vietu jau 1809.gadā aprakstījis U.Šlipenbahs. 1943.gadā P.Stepiņš izteica minējumu, ka Kalna dārzu kā nocietinājumu 13 .gs. ierīkojuši vācieši un izmantojuši līdz Dundagas mūra pils uzcelšanai, kas pirmo reizi rakstos minēta 1318.gadā. 1981.gadā pilskalnā Ē.Mugurēviča vadībā izdarīti arheoloģiskie izrakumi.
Melnā ieža pilskalns atrodas Rīgas raj. Krimuldas pagastā Braslas upes labajā krastā, ap 1 km uz DA no Braslas spēkstacijas aizsprosta. Pilskalnam nosaukums dots pēc smilšakmens ieža, kas veido pieminekļa ZA krauju. Pieminekli 1987. gadā atklāja G.Eniņš.
Zlēku Karātavu kalna pilskalns ierīkots nodalītajā kaupres R galā. Pilskalna sāni no dabas ir krauji un īpaši nav stāvināti. R galā 3 m zem pilskalna plakuma līmeņa ir ap 8 m plats, izplūdis grāvis, kura priekšā ir ap 2 m augsts un 10 m garš valnis.
Pabērzkalns atrodas Ventspils raj. Zlēku pagastā Ventas labajā krastā starp Jaunbērzkalnu un Priednieku mājām. 1895. gadā to apzinājis un pārbaudes izrakumus izdarījis V.Sizovs. 1937.gadā Pabērzkalnā notika arheoloģiskie izrakumi E.Šturma vadībā.
Vidrižu Kaniņu kalns atrodas Limbažu raj. Vidrižu pagastā, ap 0,5 km uz ZR no pagasta centra, pie Bērzkalnu mājām. Pirmās ziņas par Kanilņu kalnu kā par pilskalnu reģistrētas 1929. gadā, bet 1932. gadā pieminekli plašāk aprakstīja A. Gusars.
Pilskalns ierīkots no dabas izdevīgā zemes mēlē starp divām stāvām, 5 – 6 m dziļām gravām. No zemes mēles turpinājuma R pusē pilskalna plakums atdalīts ar 1 m dziļu grāvi un valni, kura garums ap 13 m un augstums pret plakwnu ap 1 m. Pilskalna valni un grāvi divās vietās postījušas jaunāku laiku rakumu bedres. Viss kalns un tā nogāzes apaugušas ar kokiem.
„Piļigora” ir nosaukums, kura pirmā puse ir latviska, bet otrā — krieviska. Tas tāpēc, ka apkārtni kolonizējuši krievi. Šai apvidū, vispār spriežot, nevarēja nekādu pilskalnu sagaidīt, jo apkārtne ir līdzena, pārņemta plašiem purviem un mežiem, kas maz noderējuši ļaužu mītnēm senatnē. Tomēr, pārmeklējot norādītā vietā, kādu mežainu smilšu kalnāju, kas ap 1 km. garš, izdevās atrast viņa rietumgalā nelielu, rakumiem norobežotu vietu.
„Dzenes kalns” ir jaunzemnieka Mārtiņa Dāboliņa zemē Līvānu pagastā. Senāk šī zeme esot piederējusi baznīcas draudzei. Tuvējās mājas Donas, puskilometru no Daugavas krasta. Viņām dienvidos tek strautiņš saukts par Dzenes grāvi, kas sākas plašajos krievu purvos. Vispār šai vietā apdzīvojams ir tikai pats Daugavas krasts, bet ziemeļos tam sākas nepārredzami purvi un meži.
Aprakstāmais „Pilskalns” atrodas Daugavas labajā krastā, Daugavpils apr. Līvānu pag. Pilskalnu māju zemē, kura pieder Kārlim Plūme. Pilskalnam 2,5 km dienvidos atrodas Jerzikas ezers, kura garums ap 2 km. Turpat pie ezera viņa vārdā nosaukta arī dzelzsceļa piestātne, kas senāk saukusies par „Cargrade”.
Jelgavas apriņķī, Žvārdes pag. 1 kilom. ziemeļos Koku muižai (vāc. Dobelsberg) atrodas divas apcietinātas vietas blakām. Šos apcietinājumus šķir vienu no otra Avīknes upītes grava. Upītes labā krastā esošo apcietinājumu devē par Meža kalnu, lai atšķirtu no otrpus upītes esošā neaizaugušā Pilskalna. Visu ap 2 kl. garo kalnu kaupri apkārtnē sauc arī par Dobes kalniem. Uz šo nosaukumu pamatodamies Bīlensteins maldīdamies šķietas uzmeklējis „Mežakalnā” ordeņa „Doben” pilsvietu.
Niecīgs pilskalns Gavēņu māju zemē, Krimuldas pag. 1,5 klm. ziem.-rietumos Ragankrogam, pie ceļa, kas ved uz Sējas muižu (Cāgenhof) ne tālu no Lobes kreisā krasta. Gavēņu māju ēkas uzceltas pašā pilskalna ziemeļmalā.
Sēlpils pagastā, divus kilom. austrumos Vec-Sēlpilij, pie Babrānu mājām atrodas vieta saukta „Pilskalns”. Savā kalnainā apkārtnē šī vieta ne ar ko nekrīt acīs. Tomēr tuvāk aplūkojot izrādās, ka viņa kādreiz bijusi apcietināta.
Šis pilskalns skaitās Krustpils pagasta Trepiešu daļā un atrodams 100 soļus austrumos Dzirkaļu ciema Miglāna mazmājiņai, 1 km. dienvidos dzelzsceļa stigai valsts mežā.
Vienu kilometru rietumos Vec-Sēlpils muižai Daugavas kreisā krastā pie Zvejnieku mājam rēgojas mūra pils počas. Tās ordeņa laikos celtās pils atliekas. Vēsturnieki domā, ka Sēlpils pilsdrupas stāvot tai paša vietā, kur atradusies senā „castrum Selonum” pieminēta Indriķa kronikā (XI. 6.) Kronists šo pili min kā drošu patvērumu, tomēr sabiedrotais vācu-lībju un latvju karaspēks šo cietoksni ieņem 1208. g.
Šim apcietinājumam nav īpaša vārda, jo ļaudis nemaz nezin, ka tas ir pilskalns. Vienīgi uzbedums ir ļaužu acu pamanīts un nosaukts par Kaupri. Ār šo vārdu, kā zināms, apzīmē vispār kādu gari stieptu kalnu. Tomēr šai gadījumā ar minēto nosaukumu esam apzīmējuši patvarīgi visu pilskalnu.
Šis varenais apcietinājums atrodas pie Grāvānu mājām rietumu pusē. Administratīvi skaitās Krustpils pag. Daugavpils apriņķī. Par Asotes pilskalnu to dēvē jau no 1878. g. pazīstamais Dorings un A. Bīlensteins. Senrakstos pieminēta starp citām kāda pils Āszote. Šis vārds visai līdzīgs 1 km. ziem. rietumos pilskalnam esošai Asotes muižai. Tāpēc gluži pareizi šis pilskalns turams par senējo Asotes pilskalnu.
Viens no skaistākiem un tālu pazīstamiem pilskalniem ir apcietināta vieta Kņāvu un Drizānu māju zemē Saukas pag. Mājas apmetušās Susējas labajā krastā, bet pilskalns atrodas tām puskilometru ziemeļu-rietumos. Par pilskalnu šo vietu gan nesauc, bet pēc māju vārda to dēvē par Kņāvu kalnu.
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.