Gravas – Sudmaļu pilskalns atrodas Liepājas raj. Priekules pagastā 1 km uz A no Mazgramzdas, 100 m uz DR no Gravas – Sudmaļu mājām. Šo pilskalnu 1947.gadā apzinājis un uzmērījis A.Gusars.
Priekšēnu pilskalns. tautā saukts par Pumpiņkalnu vai Pūpolu kalnu, atrodas Madonas raj. Sausnējas pagastā, 6 km uz Z no Liepkalnes, Ogres upes kreisajā krastā. 300 m uz Z no Vecpriekšēnu mājām. Pirmās ziņas par Priekšēnu pilskalnu 1935. gadā sniedza J . Mustaps. Plašāk pilskalnu 1981. gadā aprakstīja J. Urtāns.
Savadi, ka taisni pilsētu apkaimē esošie pilskalni visvēlāk tiek atrasti. Izskaidroju to ar pilsētas iedzīvotāju sastāvu. Viņi pa lielai daļai ienācēji un tā tad vietējās apkārtnes tradīcijas tiem svešas.
Spingu pilskalns atrodas grūti pieejamā un neapdzīvotā vietā Liepājas raj. Vaiņodes pagastā apmēram 3 km uz DR no Asītes un 700 m uz ZZR no Spingu māju vietas. Šo pilskalnu 1941.gadā apzinājis K.Bregžis; 1942.gadā pilskalnu plašāk aprakstīja un 1943.gadā uzmērīja P.Stepiņš.
Veišu Bļodas kalns atrodas Gulbenes raj. Galgauskas pagastā, ap 2 km uz D R no Veišiem, tā saukta jā Vietassilā. Ap Bļodas kalnu ir vairākas zemnieku saimniecības, bet meža stūri, kurā tas atrodas, sauc par Gaiļasti. Pirmās ziņas par Bļodas kalnu 1986. gadā sniedza O.Miezītis. Tajā pašā gadā pilskalnu plašāk aprakstījis J. Urtāns.
Brūveru pilskalns atrodas Liepājas raj. Virgas pagastā apmēram 3 km uz DA no Virgas centra un 100 m uz ZA no Nuružu mājām. Lai gan Brūveru pilskalns 1968.gadā bija iekļauts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, jebkādu arhīva ziņu par to trūkst. Dabā pilskalnu apsekojis un aprakstījis J .Asaris 1991. gadā.
Šalku Zviedru kapi – pilskalns atrodas Liepājas raj. Bunkas pagastā apmēram 7 km uz DDA no Durbes, 2 km uz DR no Tadaiķiem un 100 m uz DAA no Šalku mājām. Senvietu 1978.gadā atklājis A.Vasks.
Krāču pilskalns atrodas Gulbenes raj. Lejasciema pagastā Gaujas kreisajā krastā pie Krāču mājām, 2,5 km uz DR no Sinoles. Pilskalnu 1961. gadā atklāja un plašāk aprakstīja J. Kučers. Tad arī pilskalnā izdarīti šurfējumi.
Par šo pilskalnu, ta pat ka par citiem Latgales pilskalniem, Rīgā nebija nekādu ziņu. Tikai nejaušs gadījums lika sastapties ar ļaudīm, kas zināja pateikt, ka Mālnavas pag. Markovas salā (sādžā) Vikentija Bambāna viensētas zemē esot kāds kalns, kuru saucot par pilskalnu.
Rinku (Boju) pilskalns atrodas Liepājas raj. Kazdangas pagastā 1 km uz A no Aizputes – Kalvenes šosejas un apmēram 300 m uz ZR no bijušajām Lejasrinku mājām. Šo pilskalnu 1946.gadā apzinājis un aprakstījis A.Gusars.
Celensku pilskalns atrodas Alūksnes raj. Alsviķu pagastā, 300 m uz DR no Celensku mājām, 800 m uz R no Alūksnes pilsētas robežas un 300 m uz D no Alūksnes-Rīgas šosejas. Pirmās ziņas, ka pie Celenskiem atrodas Celišķu kalns, kas ir pilskalns. 1923. gadā Pieminekļu valdei sniedza J. Greste. Pieminekli plašāk 1978. gadā aprakstīja J. Urtāns.
Vītoliņu pilskalns atrodas Liepājas raj. Kazdangas pagastā apmēram 1 km uz D no Kazdangas centra, uz R no bijušās Valatas muižas centra un 200 m uz Z no Vītoliņu mājām. Pilskalnu pirmais 1979.gadā plašāk aprakstījis A.Vasks.
Tāšu (Vitku) pilskalns atrodas Liepājas raj. Medzes pagastā pie robežas ar Vērgales pagastu, 3 km uz ZR no Tāšu ezera un apmēram 300 m uz D no Vitku mājām. Pirmās ziņas par pilskalnu 1936.gadā pierakstījis E.Šturms; 1941.gadā pilskalnu plašāk aprakstīja K.Bregžis.
Par Vīnakalnu sauc vairāku kokiem apaugušu Daugavai paralēlu kalnu virkni, kas sākas 200 m uz ZA no Stukmaņiem Aizkraukles raj. Klintaines pagastā. Stukmaņu Vīnakalns situēts šīs kalnu virknes DR galā 300 m uz ZA no Stukmaņiem. Pilskalna ZA pakājē ir Vīnakalna māaas. Pirmās ziņas par pilskalnu 1947. gadā sniedza K. Rozītis un 1948. gadā – A. Stubavs.
Ievādes Kapličas kalns atrodas Liepājas raj. Aizputes pagastā apmēram 4 km uz DR no Aizputes, 0,5 km uz ZA no Ievādes, 200 m uz ZA no Vizbuļu mājām, Aizputes – Vecpils lielceļa kreisajā pusē. Ziņas par iespējamu pilskalnu levādē jau 1869.gadā publicējis A.Bīlenšteins, taču dabā viņš pilskalnu netika meklējis.
Mežmalu pilskalns atradies Aizkraukles raj. Klintaines pagastā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils šoseju, 0,5 km uz DR no Mežmalu mājām. Nedaudz tālāk uz DA no pilskalna bija Krustlīču mājas. 1,5 km uz A no Mežmalu pilskalna atrodas Oliņkalna pilskalns. Mežmalu pilskalns un tā apkārtne 60. gadu otrajā pusē izmantota kā karjera vieta dolomīta ieguvei, pēc tam izstrādātais karjers applūdināts ar Pļaviņu HES ūdenskrātuves ūdeņiem.
Mežoliešu gals atrodas skaistā kalnainā vietā kādus 10 klm. dienv.-austrumos Raunai. Šai apvidū augstākā vieta ir Slapjuma kalns, kas paceļas 251 metru virs jūras. Iepretim Slapjuma kalnam Palsas strauta kreisā krastā atrodas vieta saukta „Skanstes kalns”, P. Elsiņam piederošo Pīkaiņu māju zemē, šai mājai ziemeļos. Nav šaubu, ka minētais māju vārds ir cēlies no pilskalna.
Baltcepuru pilskalns atrodas Liepājas raj. Aizputes pagastā apmēram 0,5 km uz R no Aizputes pilsētas robežas un 200 m uz R no Baltcepuru mājām. Šī pilskalna (ar nosaukumu Čorkšu kalniņš) aprakstu, balstoties uz F.Jākobsona sniegtajām ziņām, 1923.gadā publicējis E.Brastiņš, kurš pats senvietu nebija apmeklējis, tomēr uzskatīja, ka tas nav īsts pilskalns. 1943.gadā pilskalnu uzmērīja P.Stepiņš.
Lielkalnu pilskalns atrodas Aizkraukles raj. Iršu pagastā pie bij. Lielkalnu un Nomaļu mājām, 3 km uz R no Iršiem un 2,5 km uz D no Liepkalnes baznīcas. Pirmās ziņas par Lielkalnu pilskalnu Pieminekļu valdē ienāca jau 1925. gadā. 1931. gadā pieminekli uzmērīja un plašāk aprakstīja A. Gusars.
Madelānu pilskalnu uzskata par vienu no skaistākajiem Latvijā. Tā relatīvais augstums ir ap 20 m. Pilskalna plakumu un dienvidu nogāzi vēl nesenā pagātnē lauksaimnieciski apstrādāja, tāpēc nocietinājumi šajā pilskalna daļā nav vairs saskatāmi.
Page 10 of 13
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attiecinājums-Dalīties līdzīgi 4.0 Starptautisko licenci.